6. Article

Pasākumu izpildei piešķirtais un papildus nepieciešamais finansējums Šajā nodaļā dots vispārējs apraksts par atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai pieejamajiem finansu avotiem, nepieciešamo investīciju apjomu, novērtētajām ekspluatācijas izmaksām un cilvēkresursiem, kas strādā ar atkritumu problēmām valsts iestādēs un ir atbildīgi par iepriekš uzskaitīto pasākumu veikšanu un noteikto mērķu sasniegšanu. 6.1. Finansējuma avoti Finansējuma aprēķinos izmantots valūtas maiņas kurss 1 EUR ir 0,59 LVL. Sadzīves atkritumi Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Latvijā atbild pašvaldības. To pienākums ir savā administratīvajā teritorijā nodrošināt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus iedzīvotājiem, ieskaitot sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu un apglabāšanu. Realizējot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektus, tiek izmantoti dažādi finansu avoti: Realizējot investīciju projektus, notiek cieša sadarbība starp VARAM un pašvaldībām. Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti tiek uzsākti tikai pēc tam, kad pašvaldību domes un padomes ir pieņēmušas lēmumu izveidot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionu, piedalīties investīciju programmā. Būtisks priekšnoteikums pašvaldību līdzdalībai projektā ir to piedalīšanās projekta finansēšanā vismaz 10% apmērā no kopējām projekta izmaksām. Tiek plānots, ka pašvaldības sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektos ieguldīs 16,5 miljonus LVL jeb 28 miljonus EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, 2000.gada cenās). Valsts pamatbudžeta dotācija no vispārējiem ieņēmumiem un speciālā budžeta ieņēmumi no dabas resursu nodokļa ir galvenie valsts finansējuma avoti vides infrastruktūras projektiem. Iespējams, ka 2006.gadā ieguldījumi vides aizsardzībā sasniegs līdz 1,3% no IKP (2000.gadā - 0,8%). Latvijas Vides aizsardzības fonds (LVAF). LVAF atrodas VARAM pakļautībā, un tas administrē valsts vides aizsardzības speciālo budžetu. Fonda līdzekļus pamatā veido ieņēmumi no dabas resursu nodokļa maksājumiem. Šie finansu līdzekļi var tikt izmantoti vienīgi vides aizsardzības pasākumu un projektu finansēšanai, kā arī nodokļa daļējai atmaksai par videi kaitīgu preču un produktu, kuras tiek apliktas ar nodokli, pārstrādi, vides pētījumu programmu un projektu finansēšanai, vides speciālistu apmācībai un izglītībai vides aizsardzības jomā. Tiek plānots, ka sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai no valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta kopā 19,5 miljonus LVL jeb 33 miljonus EUR (laikā no 1995. līdz 2012.gadam atbilstoši 2000.gada cenām). Bilaterālie un citi dāvinātāji galvenokārt piedalās projekta tehniski ekonomisko pamatojumu, konkursu dokumentācijas investīciju projektu un sadarbības finansēšanas sagatavošanā. Visnozīmīgākie dāvinātāji sadzīves atkritumu projektiem Latvijā ir bijuši Dānijas Vides aizsardzības aģentūra, Somijas Vides ministrija un Zviedrijas Starptautiskās attīstības aģentūra. Tiek plānots, ka atkritumu apsaimniekošanas stratēģijas ieviešanai, ieskaitot ES ISPA (Pirmsiestāšanās strukturālās politikas instruments) finansējumu, kopā tiks saņemti 105,6 miljoni LVL jeb 179 miljoni EUR (laikā no 1995.gada līdz 2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām) dāvinājumu veidā. No ES ISPA fonda saņemtais finansējums dod lielu ieguldījumu ES prasību sasniegšanai atkritumus sektorā. ES ISPA fonds finansē vides un transporta sektorus laikā no 2000. līdz 2006.gadam ISPA piešķirtās naudas summas vides projektiem (gan ūdens, gan atkritumu sektoriem) Latvijā ir apmēram 97 miljoni LVL jeb 164 miljoni EUR (1999.gada cenās, pieņemot, ka Latvija saņems 4,5 % no visiem pieejamiem ISPA finansēšanas līdzekļiem) 7 gadu laikā (caurmērā 13,9 miljoni LVL jeb 23,4 miljoni EUR gadā). Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami Strukturālie fondi, tai skaitā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros tiek plānots pieprasīt līdzekļus aktivitātēm, kas saistītas ar sadzīves, bīstamo un rūpniecisko atkritumu dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Atbalsts tiks pieprasīts uzņēmumiem, kas ir nodarbināti šajā jomā. ERAF līdzekļus tiek plānots piesaistīt arī aktivitātēm, kas saistītas ar vides prasībām neatbilstošu sadzīves atkritumu izgāztuvju slēgšanu un rekultivāciju. Atkritumu apsaimniekošanas sektora kopējo finansējumu ievērojami var palielināt kredīti. VARAM rosina pašvaldības palielināt savu pašvaldību kopējā finansējuma daļu, ņemot aizdevumus, uzskatot šādu rīcību par pašvaldības finansiālo ieguldījumu projektā. Kopējā aizdevuma daļa projekta finansējumā parasti ir ap 10% no kopējām investīcijām, un to var palielināt, ņemot vērā maksātspēju. Ir iespējams apvienot no vairākiem finansu avotiem saņemtus kredītus. Vietējās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Valsts kase un komercbankas. Šo finansu avotu priekšrocība ir pietiekami vienkāršas procedūras kredītu saņemšanai un pārskatu sniegšanai. Starptautiskās finansu institūcijas aizdevumu ņemšanai atkritumu apsaimniekošanas projektiem ir Ziemeļu investīciju banka, Eiropas investīciju banka, Ziemeļu Vides finansu korporācija, Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka, Pasaules banka. Valsts garantētas kredītlīnijas ir atvērtas tikai Eiropas investīciju bankā un Ziemeļu investīciju bankā, kas izsniedz kredītus uz atvieglotiem nosacījumiem. Ir plānots, ka no starptautiskajām finansu institūcijām sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sektoram tiks saņemti kopumā 18 miljoni LVL jeb 36,1 miljons EUR (laika posmā no 1995.-2012.gadam, atbilstoši 2000.gada cenām). Kopumā finansējuma avotu iedalījums sadzīves atkritumu sektorā redzams 12.tabulā. 12.tabula Plānotie finansējuma avoti direktīvas 99/31/EC valsts un sabiedriskā sektora daļas ieviešanai Finansējuma avoti Investīciju sadalījums (%) Valsts pamatbudžets un speciālais budžets 12% Kredīti 13% Dāvinājumi (piemēram, ISPA) 65% Pašu resursi* 10% Kopā 100% *Pašu resursi - pašvaldību, pašvaldību komercsabiedrību vai komercsabiedrību, kuras realizēs sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu, līdzekļi Privātā sektora līdzdalībai sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniegšanā pastāv vairākas iespējas. No vienas puses, pašvaldības vai valsts institūcijas ir atbildīgas par atkritumu apsaimniekošanu, finansēm un risku, bet, no otras puses, privātais sektors arī ir iesaistīts minētajā sektorā. Sadzīves atkritumu sektorā lielākais privātais ieguldījums sagaidāms atkritumu savākšanas sistēmas attīstībā. Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvas 1999/31/EC par atkritumu poligoniem ieviešanai vien nepieciešams privātā sektora ieguldījums sastādīs 38, 3 miljoni LVL jeb 65 miljonu EUR apjomā (laika posmā līdz 2000.gada cenās). 2000.gadā vidējie mājsaimniecības ienākumi mēnesī uz ģimenes locekli bija ap 73 LVL jeb 124 EUR valstī kopumā. Pastāv ievērojama atšķirība starp ienākuma līmeni laukos un pilsētās: ienākumi svārstījās no 55 LVL jeb 93 EUR uz iedzīvotāju mēnesī lauku rajonos līdz 93 LVL jeb 157 EUR uz iedzīvotāju mēnesī Rīgā. Atbilstoši Pasaules Bankas norādījumiem maksimālais mājsaimniecības ienākumu procentu daudzums, ko var izlietot atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem, ir 1%. Ja visi iedzīvotāji veiktu maksājumus (atkritumu apsaimniekošanas izmaksas tiek segtas 100% apmērā), 2000.-2012.gadu periodā būtu iespējams iegūt "tarifu" naudas summu 330 miljonu LVL jeb 560 miljonu EUR apmērā (2000.gada cenās) jeb ap 25 miljoniem LVL (jeb 43 miljoniem EUR) gadā. Tomēr ir vairāki faktori, kas jāņem vērā, plānojot investīciju plūsmu: - maz ticams, ka iedzīvotāji segs atkritumu apsaimniekošanas izmaksas 100% apmērā; - pakalpojumu sniegšanas seguma palielināšanās notiek pakāpeniski visā 2003.- 2012.g. laikā; - 1% no mājsaimniecības ienākumiem ir maksimālais daudzums. Realizējamie projekti Ventspilī, Liepājā un Ziemeļvidzemē sasniedz 0,5-0,6% apmēru no mājsaimniecības ienākumiem. Tomēr no mājsaimniecībām nākošajai naudas summai vajadzētu būt vismaz pietiekamai, lai segtu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas, daļu no turpmākām investīcijām atkritumu apsaimniekošanas sektorā un ņemto aizņēmumu atmaksāšanu. Informācija par plānotajiem tarifiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas ISPA līdzfinansētajos projektos ir apkopota 10.pielikumā. Informācija par ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plānu ir apkopta 11.pielikumā. Bīstamie atkritumi Tāpat kā sadzīves atkritumu sektorā, arī bīstamo atkritumu apsaimniekošanai izmanto dažādus finansu avotus. Tie ir: Valsts pamatbudžets, speciālais budžets, dāvinājumi un apsaimniekojošās komercsabiedrības līdzekļi. Valsts investīciju programmā ir iekļauti investīciju projekti bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas infrastruktūru izveidošanai un direktīvas 91/689/EC praktisko ieviešanai. Plānotais projektu apjoms ir 19,5 miljoni LVL jeb 33,1 miljoni EUR. Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas tarifi, ieskaitot savākšanas, uzglabāšanas, loģistikas operāciju un apstrādes izmaksas, tiek noteikti, savstarpēji vienojoties atkritumu radītājam un atkritumu apsaimniekošanas komercsabiedrībai. Latvijas Vides aizsardzības fonds ir daļēji subsidējis atsevišķu bīstamo atkritumu veidu savākšanu (piemēram, naftas produktu atkritumi, baterija, dzīvsudraba lampas, u.c). 2000.-2001.gadā šim mērķim tika izlietoti 2,48 miljoni LVL jeb 4,21 miljoni EUR. Līdzīgas subsīdijas tiks piešķirtas arī nākotnē. Izlietotais iepakojums Tiek plānots, ka direktīvas par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ieviešanas izmaksas tiks segtas no valsts līdzekļiem un dabas resursu nodokļa atvieglojumiem, privātā sektora un daļēji no pašvaldību līdzekļiem. Plānotais ieguldījumu apjoms varētu sastādīt līdz aptuveni 6,2 miljoni LVL jeb 10,5 miljoni EUR. Iepakojuma likums nosaka, ka iepakotājs, kura radītā izlietotā iepakojuma apjoms kalendārajā gadā pārsniedz 300 kg, ir atbildīgs par izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, tajā skaitā par noteikta apjoma savākšanu un reģenerāciju. Izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu iepakotājs veic pats, dibina iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību vai slēdz līgumu ar komercsabiedrību. Līdz ar to komercsabiedrība segs izdevumus, kas saistīti ar noteikto prasību ievērošanu. No otras puses, likums "Par dabas resursu nodokli" paredz, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pamatojoties uz Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumu, ir tiesīga noteikt nodokļa atvieglojumus līdz 80 procentiem komercsabiedrībām, kuras realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu saskaņā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra noteiktajiem kritērijiem un prasībām. Vienlaikus ir noteikts, ka komercsabiedrībām līdzekļi, kas iegūti, saņemot nodokļa atvieglojumu, pilnā apmērā jāiegulda brīvprātīgas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmas realizēšanā atbilstoši programmā noteiktajiem konkrētu pasākumu realizācijas termiņiem. Tiek plānots, ka arī pašvaldības būs iesaistītas izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas procesā, organizējot atkritumu dalīto vākšanu. Iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību uzdevums ir, sadarbojoties ar pašvaldībām, izveidot dalītās iepakojuma atkritumu savākšanas sistēmas. Valsts speciālā budžeta līdzekļi tiks piesaistīti pārstrādes jaudu attīstīšanai. Nākotnē pārstrādes jaudu attīstīšanā būtu jāiesaista arī iepakojuma apsaimniekošanas komercsabiedrību līdzekļi. Pēc iestāšanās ES Latvijai būs pieejami Strukturālie fondi, tai skaitā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), kura ietvaros tiek plānots pieprasīt līdzekļus aktivitātēm, kas saistītas ar sadzīves, bīstamo un rūpniecisko atkritumu dalītu vākšanu, šķirošanu un pārstrādi. Atbalsts tiks pieprasīts uzņēmumiem, kas ir nodarbināti šajā jomā 6.2. Nepieciešamās investīcijas Informācija par sadzīves atkritumu un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmu ieviešanas izmaksām pieejamas 5.pielikumā. Investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē laika posmā no 1995. līdz 2012.gadam aprēķinātas 200 miljonu LVL jeb 340 miljonu EUR apmērā. Sistēmas izveide paredz: poligonu izbūvi, savākšanas sistēmu (privātā sektora izmaksas), kompostēšanas iekārtu izveidi poligonu teritorijā un esošo izgāztuvju slēgšanu ar tai sekojošu pēcaprūpi. 13.tabula Nepieciešamās investīcijas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā Izmaksu komponents Izmaksas (milj.EUR/milj.LVL) Komentāri Poligoni 155 / 91,5 Jauda 380 - 530 '000 t/gadā Savākšanas sistēma3 65 / 38,4 Jauda 380 - 530 '000t/gadā Kompostēšana 32,5 / 19,2 Jauda 120 - 160 '000t/gadā Esošo izgāztuvju slēgšana un pēcaprūpe 87,5 / 51,6 500 - 600 izgāztuves Kopā 340 / 200,7 Jauda 500 - 690 '000 t/gadā Kopējās investīcijas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas izveidē ir aptuveni 19,5 miljoni LVL jeb 33 miljoni EUR, no kuriem gandrīz 6,5 miljoni LVL (jeb 11 miljoni EUR) paredzēti poligona ierīkošanai un 2,36 miljoni LVL jeb 4 miljoni EUR - dedzinātāja iegādei. Bīstamo atkritumu savākšanas staciju izveidošanas izmaksas ir novērtētas 2,95 miljonu LVL jeb 5 miljonu EUR apmērā. Nederīgo pesticīdu sadedzināšanas izmaksas ir novērtētas 1 miljona LVL jeb 1,8 miljonu EUR apmērā. Medicīnas atkritumu apstrādes iekārtu izveides izmaksas ir novērtētas 1,18 miljonu LVL jeb 2 miljonu EUR apmērā. Bīstamo atkritumu neitralizācijas un stabilizācijas sistēmas izveides izmaksas aptuveni ir 1,18 miljoni LVL jeb 2 miljoni EUR. 6.3. Paredzamās uzturēšanas izmaksas Plānotās ekspluatācijas izmaksas sadzīves un bīstamajiem atkritumiem atspoguļotas 14. un 15.tabulā. 14.tabula Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas iekārtu apsaimniekošanas / uzturēšanas izmaksas Izmaksu komponents Apsaimniekošanas izmaksas (miljoni LVL / EUR gadā ) Poligoni 1,77 / 3 Savākšanas sistēma 2,65 / 4,5 Kompostēšana 0,29 / 0,5 Esošo izgāztuvju slēgšana un rekultivācija 0 / 0 Kopā 4,71 / 8 Savākšanas sistēmas ekspluatāciju veiks privātais sektors. 15.tabula Valsts pamatbudžeta un speciālā budžeta plāns bīstamo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksu segšanai laika posmā 2001.-2004. Gads Apsaimniekošanas un uzturēšanas izmaksas, LVL / EUR 2001 0,157 / 0,267 2002 0,245 / 0,416 2003 0,261 / 0,443 2004 0,344 / 0,583 Kopā 1,00 /1,709 Pēc 2004.gada bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēma tiks uzturēta, izmantojot bīstamo atkritumu radītāju veiktos maksājumus par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumiem (princips "piesārņotājs maksā").