7. Article

Plāna monitorings un pārskatīšana Ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2001.gada 20.decembra rīkojumu Nr.209 ir izveidota darba grupa, kura nodrošina Atkritumu apsaimniekošanas plāna izstrādi, ieviešanu un izpildes kontroli. Šī darba grupa ne retāk kā reizi pusgadā izskatīs plāna ieviešanas gaitu. Tā kā plāna realizācija notiek atsevišķu projektu realizācijas veidā, katram šādam projektam tiks izveidota vadības grupa, kurā piedalīsies projektā iesaistīto un ieinteresēto pušu pārstāvji. Šādas vadības grupas jau ir izveidotas katram sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģionālajam projektam, kuru realizācija jau ir uzsākta. 1995.gadā šāda vadības grupa tika izveidota bīstamo atkritumu apsaimniekošanas projektam. Ekonomikas ministrija divreiz gadā izvērtē valsts investīciju programmas realizāciju vides aizsardzības, tai skaitā atkritumu apsaimniekošanas, jomā. Direktīvu specifisko ieviešanas un finansēšanas plānu realizācijas izvērtējumu veiks VARAM, iekļaujot informāciju par šo plānu realizāciju ikgadējos ziņojumos par investīcijām. Vairākas institūcijas ir atbildīgas par investīciju projektu tehnisko, finansiālo un administratīvo vadību, uzraudzību un monitoringu. Galvenās iesaistītās institūcijas ir VARAM, pašvaldības, starptautiskās finansu institūcijas. ES finansētos projektos institūcija atbildība tiek noteikta katrā projektā atsevišķi. ES finansēto projektu ieviešanas uzraudzība tiek veikta atbilstoši ES prasībām un atbilstoši Ministru kabineta 2001.gada 2.janvāra noteikumiem Nr.1 "Kārtība, kādā tiek sagatavoti, apstiprināti, īstenoti un uzraudzīti no Eiropas Savienības ISPA līdzekļiem finansētie projekti" un Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumiem Nr.135 "Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu", kā arī saprašanās memorandam par nacionālā fonda izveidošanu, saprašanās memorandam par nacionālā fonda izmantošanu ISPA vajadzībām, atbilstošiem finansu memorandiem. Literatūras saraksts Padomes 1975.gada 15.jūlija direktīva par atkritumiem (75/442/EEC, ar grozījumiem 91/156/EEC), Atkritumu poligonu direktīva (99/31/EC) Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas stratēģija, 1999-2004 Bīstamo atkritumu direktīva (91/689/EEC), ar grozījumiem 94/31/EEC), Hazardous Waste Management, Latvia, SWECO International / GeoConsultants, August 2000 Kopienas Atkritumu apsaimniekošanas stratēģija (Pirmo reizi publicēts Komisijas paziņojumā Padomei SEC (89) 934 Final) Iepakojuma un iepakojuma atkritumu direktīva (94/62/EEC), LAT-108, Soil and Water, 1999.gada oktobris Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes 1998.-2025. Latvijas Universitātes demogrāfijas centrs, Rīga Par ekonomisko attīstību un fiskālās politikas scenārijiem 2002. (2205-k), Ministru kabinets, Rīga, 2001.gada 9.maijs . Piektā Vides rīcības programma (1992-1999), 'Uz ilgtspējīgu attīstību', (COM (92) 93) Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas stratēģija Latvijai, 1998-2010 Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1991.gada 12.decembra direktīvai 91/689/EC par bīstamajiem atkritumiem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm) Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1994.gada 20.decembra direktīvai 94/62/EC par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm) Specifiskais direktīvas ieviešanas un finansēšanas plāns Padomes 1999.gada 26.aprīļa direktīvai 1999/31/EC par atkritumu poligoniem (http://www.varam.gov.lv/EIN/Strategijas/Lplans.htm ) Vides investīciju ziņojums [VARAM, 1999] Vides investīciju ziņojums [VARAM, 2000] Vides investīciju ziņojums [VARAM, 2001] Vides rīcības programmas projektu (2001-2010), "Vide 2010: mūsu nākotne, mūsu izvēle", (COM (2001) 31) 1. pielikums Spēkā esošās nacionālās likumdošanas atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums Spēkā esošo Latvijas normatīvo aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā apkopojums Likumi Atkritumu apsaimniekošanas likums, 2000 Likums "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", 1999 Likums "Par piesārņojumu", 2001 Likums "Par dabas resursu nodokli", 1996 Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", 2000 Likums "Par vides aizsardzību", 1991 Iepakojuma likums, 2001 Ministru kabineta noteikumi Ministru kabineta 2001.gada15.maija noteikumi Nr.191 "Par atkritumu pārstrādes un apglabāšanas veidiem" Ministru kabineta 2001.gada19.jūnija noteikumi Nr.258 "Par atkritumu klasifikāciju un īpašībām, kas padara atkritumu bīstamus" Ministru kabineta 2001.gada17.jūlija noteikumi Nr. 323 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" Ministru kabineta 2002.gada 9.jūlija noteikumi Nr. 294 " Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošās darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" Ministru kabineta 2001.gada9.oktobra noteikumi Nr. 432 "Atkritumu apsaimniekošanas atļauju izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtība") Ministru kabineta 2001.gada18.decembra noteikumi Nr.529 "Kārtība, kādā apsaimniekojami atsevišķi bīstamo atkritumu veidi" Ministru kabineta 2002.gada3.janvāra noteikumi Nr.15 "Prasības poligonu vietas izvēlei, poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanai, rekultivācijai un slēgšanai" Ministru kabineta 2002.gada19.februāra noteikumi Nr.76 "Noteikumi par atkritumu ievešanu pārstrādei valsts teritorijā un atkritumu eksporta un tranzīta kārtība" Ministru kabineta 2002.gada12.marta noteikumi Nr. 117 "Noteikumi par atsevišķu bīstamas ķīmiskas vielas saturošu iekārtu un produktu lietošanas un marķēšanas prasībām un par videi kaitīgo preču sarakstu" Ministru kabineta 2002.gada2.aprīļa noteikumi Nr.139 "Noteikumi par izlietotā iepakojuma reģenerācijas apjomiem un termiņiem, ziņojuma sniegšanas kārtību un veidlapas paraugu" Ministru kabineta 2002.gada2.aprīļa noteikumi Nr.140 " Iepakojuma klasifikācijas un marķēšanas noteikumi" Ministru kabineta 2002.gada 18.jūnija noteikumi Nr.244 "Dabas resursu nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība" Ministru kabineta 2002.gada 25.jūnija noteikumi Nr.270 "Dabas resursu nodokļa atvieglojumu piemērošanas kārtība uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri realizē brīvprātīgu izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmu" Ministru kabineta 1997.gada 9.septembra noteikumi Nr.316 "Noteikumi par notekūdeņu dūņu izmantošanu augsnes mēslošanā un teritoriju labiekārtošanā" Sagatavošanas procesā esošie normatīvie dokumenti Ministru kabineta noteikumi "Kārtība, kādā tiek nodrošināti līdzekļi poligonu un izgāztuvju slēgšanai" (ir paredzēts pieņemt līdz 2002.gada beigām) Ministru kabineta noteikumi "Bīstamo atkritumu uzskaites, identifikācijas, uzglabāšanas, iepakošanas, marķēšanas un pārvadājumu uzskaites kārtība" (plānots pieņemt līdz 2002.gada beigām) Ministru kabineta noteikumi " Kārtība, kādā tiek reglamentēta maksa par bīstamo atkritumu apglabāšanu" Likumprojekts "Par nolietotajām automašīnām" Ministru kabineta noteikumi par depozīta sistēmas piemērošanu atkārtoti lietojamam iepakojumam (plānots pieņemt līdz 2002.gada beigām) Labklājības ministrijas rīkojuma projekts "Higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasības ārstniecības iestādēs" 2.pielikums Spēkā esošo ES tiesību aktu atkritumu apsaimniekošanas jomā prasību apkopojums Direktīva Galvenās prasības Padomes 1975.gada 15.jūlija direktīva 75/442/EEC par atkritumiem (Pamatdirektīva) Šī direktīva nosaka atkritumu apsaimniekošanas pamatprincipus un atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju ( atkritumu rašanās novēršana vai radīto atkritumu daudzuma un bīstamības samazināšana, atkritumu pārstrāde, atkārtota izmantošana, enerģijas ieguve no atkritumiem, apglabāšana), un dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Izveidot integrētu un piemērotu atkritumu apglabāšanas iekārtu tīklu • Sagatavot un ieviest atkritumu apsaimniekošanas plānus • Piemērot principu "piesārņotājs maksā" • Nodrošināt, ka atkritumi tiek pārstrādāti vai apglabāti, neapdraudot cilvēku veselību un vidi Aizliegt atkritumu nelegālu vai nekontrolētu apglabāšanu. Padomes 1991.gada 12.decembra Direktīva 91/689/EEC par bīstamajiem atkritumiem Galvenais mērķis ir veicināt videi pieņemamu bīstamo atkritumu apsaimniekošanu. Tā izveido bīstamo atkritumu sarakstu un nosaka, ka dalībvalstīm ir šādi pienākumi: • Sagatavot un publicēt bīstamo atkritumu apsaimniekošanas plānus • Izveidot datu bāzes jebkurā vietā, kur bīstamie atkritumi tiek ražoti, pārvadāti vai apglabāti • Nodrošināt, ka bīstamo atkritumu radītāji tiek periodiski inspicēti Nodrošināt, ka atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un pagaidu uzglabāšanas laikā atkritumi ir attiecīgi iepakoti un marķēti. Eiropas Parlamenta un Padomes 1994.gada 20.decembra direktīva 94/62/EC par iepakojumu un izlietoto iepakojumu Galvenais mērķis ir harmonizēt iepakojuma un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas pasākumus, lai novērstu vai samazinātu iepakojuma ietekmi uz vidi un novērstu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū. Tā nosaka prasības iepakojuma materiāliem un izlietotā iepakojuma pārstrādes un reģenerācijas mērķus, un dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Atkritumu apsaimniekošanas plānos jāiekļauj nodaļa par iepakojumu un izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu • Jāizveido sistēma izlietotā iepakojuma savākšanai un to atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei • Jāizveido datu bāzes par iepakojumu un izlietoto iepakojumu • Veikt pasākumus, lai samazinātu iepakojuma atkritumu rašanos un nodrošinātu 50-60% apmēra no izlietotā iepakojuma daudzuma reģenerāciju un 25-40% apmēra no izlietotā iepakojuma daudzuma pārstrādi • Organizēt informācijas kampaņas sabiedrībai un komercsabiedrībām • Veikt pasākumus, kas nodrošinātu iepakojuma lietotājus, it īpaši patērētājus, ar informāciju par viņu iespējām piedalīties izlietotā iepakojuma savākšanā, atkārtotā lietošanā un nodošanā pārstrādei. Padomes 1996.gada 16.septembra Direktīva 96/59/EC par polihlorēto bifenilu un polihlorēto terfenilu (PCB/PCT) apglabāšanu Šīs direktīvas mērķis ir harmonizēt likumdošanu par PCB/PCT kontrolētu apglabāšanu un par PCB/PCT saturošu iekārtu attīrīšanu vai apglabāšanu (PCB nozīmē PCB, PCT un citas līdzīgas vielas), lai nodrošinātu to pilnīgu lietošanas izbeigšanu. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Sagatavot un regulāri papildināt PCB saturošu iekārtu inventarizāciju • Sagatavot plānus pat PCB un PCB saturošu iekārtu attīrīšanu un/vai apglabāšanu • Izveidot iekārtas PCB apglabāšanai, attīrīšanai un drošai uzglabāšanai Nodrošināt, ka PCB un PCB saturošas iekārtas tiek attīrītas vai apglabātas noteiktā termiņā (līdz 2010.gadam). Padomes 1991.gada 18.marta Direktīva 91/157/EEC par baterijām un akumulatoriem, kuri satur atsevišķas bīstamas vielas Šīs direktīvas mērķis ir koordinēt likumus par izlietoto bateriju un akumulatoru kontrolētu savākšanu un apglabāšanu. Tā pieprasa samazināt to smago metālu saturu. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Jāsagatavo programmas speciālu mērķu sasniegšanai, tai skaitā baterijās esošo smago metālu koncentrāciju samazināšanai • Nodrošināt efektīvu dalītas savākšanas sistēmas izveidošanu, lai veicinātu pārstrādi un savākšanu, un, kur nepieciešams, jāapsver depozītu sistēmas ieviešana • Aizliegt tirgot sārma- mangāna baterijas, kuras satur noteiktu dzīvsudraba daudzumu • Konsultēties ar iesaistītajām pusēm par ierosinājumiem par atsevišķas savākšanas sistēmas un depozītu sistēmas ieviešanu, kā arī par ekonomiskajiem instrumentiem pārstrādes veicināšanai Sniegt patērētājiem informāciju par baterijām un akumulatoriem, iekļaujot informāciju par to nekontrolētas apglabāšanas radīto apdraudējumu. Padomes 1975.gada 16.jūnija Direktīva 75/439/EEC par naftas produktu atkritumu apglabāšanu Direktīvas mērķis ir radīt naftas produktu atkritumu harmonizētu savākšanas, apstrādes, uzglabāšanas un apglabāšanas sistēmu, nepadraudot vidi. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Nodrošināt, ka naftas produktu atkritumi tiek savākti un apglabāti, neradot draudus cilvēku veselībai un videi • Apsaimniekojot naftas produktu atkritumus, jādod priekšroka to reģenerācijai, tad sadedzināšanai un, beidzot, drošai iznīcināšanai vai apglabāšanai • Aizliegt izliet naftas produktu atkritumus ūdeņos vai augsnē, kā arī nepieļaut to emisiju gaisā, kas pārsniedz atļautos līmeņus • Pieprasīt, lai jebkura komercsabiedrība, kura apglabā naftas produktu atkritumus, pirms tam saņem attiecīgu atļauju • Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka komercsabiedrību darbība, kurās naftas produktu atkritumi tiek izmantoti kā kurināmais, neradītu ievērojamu gaisa piesārņojumu un ka naftas produkti, kuri tiek izmantoti kā kurināmais, nesatur vairāk par 50 ppm PCB/PCT Aizliegt naftas produktu atkritumu sajaukšanu ar PCB/PCT, kad naftas produktu atkritumi tiek savākti vai uzglabāti. Padomes 1986.gada 12.jūnija Direktīva 86/278/EEC par vides, it īpaši augsnes, aizsardzību, kad lauksaimniecībā tiek izmantotas notekūdeņu dūņas Galvenie mērķi ir reglamentēt notekūdeņu dūņu izmantošanu lauksaimniecībā, lai novērstu kaitīgo ietekmi uz augsni, veģetāciju, dzīvniekiem un cilvēkiem. Direktīva nosaka maksimālo robežvērtību piemērošanu atsevišķiem smagajiem metāliem gan dūņās, gan augsnē. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Jānodrošina, ka dūņu izmantošana lauksaimniecībā atbilst smago metālu robežvērtībām augsnē • Aizliegt notekūdeņu dūņu izmantošanu atsevišķās augšņu kategorijās noteiktos periodos vai kad smago metālu koncentrācijas augsnē pārsniedz noteiktās robežvērtības • Sniegt nepieciešamo informāciju kompetentajām institūcijām Analizēt notekūdeņu dūņas un augsni, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti noteikti limiti. Padomes direktīvas (78/176/EEC, 82/883/EEC, 92/112/EEC) par titāna dioksīda rūpniecības atkritumiem Direktīvas 78/176/EEC mērķis ir novērst un samazināt titāna dioksīda rūpniecības radīto piesārņojumu. Pārējās divas ar šo jautājumu saistītās direktīvas sīkāk apraksta šīs direktīvas atsevišķas prasības. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Sagatavot programmas likumdošanas prasību izpildei • Nodrošināt, ka atkritumi tiek apglabāti, neapdraudot cilvēku veselību vai vidi • Veicināt atkritumu rašanās novēršanu, pārstrādi un atkārtotu izmantošanu • Veikt apglabāto atkritumu monitoringu un atkritumu apglabāšanas ietekmes uz vidi monitoringu • Nodrošināt, ka pirms jaunu rūpniecības komercsabiedrību būvniecības ir nepieciešams veikt izpēti par ietekmi uz vidi Veikt pasākumus, lai veiktu attīrīšanu īpašās situācijās, un, ja nepieciešams, pieprasītu piesārņojošās darbības pārtraukšanu. Padomes 2000.gada 18.septembra Direktīva 2000/53/EC par nolietotām automašīnām Šīs direktīvas mērķis ir harmonizēt likumus par nolietoto automašīnu un to sastāvdaļu pārstrādi un kontrolētu apglabāšanu. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Izveidot sistēmu visu nolietoto automašīnu savākšanai • Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka mašīnu ražotāji savāc un pārstrādā ievērojamu šo mašīnu daļu • Noteikt mērķus nolietotu automašīnu pārstrādei vismaz 70- 85% no mašīnas svara (līdz 2006.gada) un vismaz 85-90% (līdz 2015.gada) • Samazināt bīstamu materiālu izmantošanu automašīnu ražošanā • Atbalstīt pārstrādātu materiālu izmantošanu un veicināt mašīnas izmantošanu rezerves daļām un pārstrādei, jau izstrādājot mašīnu projektus un dizainu • Nodrošināt, ka nolietoto automašīnu uzglabāšana un sadalīšana nekaitēs cilvēka veselībai un videi, kā arī veicināt rezerves daļu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi Sniegt patērētājiem specifisku informāciju par nolietot automašīnu pārstrādi, ieskaitot informāciju par to nekontrolētas apglabāšanas radīto apdraudējumu. Padomes 1999.gada 26.aprīļa Direktīva 99/31/EC par atkritumu apglabāšanu poligonos Galvenais mērķis ir noteikt pasākumus, procedūras un vadlīnijas, lai novērstu atkritumu apglabāšanas negatīvo ietekmes uz vidi un risku cilvēka veselībai. Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Sagatavot un ieviest nacionālo stratēģiju poligonos apglabājamo bioloģiski noārdāmo atkritumu daudzumu samazināšanai, lai nodrošinātu specifisku mērķu sasniegšanu • Aizliegt bīstamo un sadzīves atkritumu apglabāšanu kopā • Aizliegt apglabāt riepas, šķidros atkritumus, infekciozus medicīniskos atkritumus un atsevišķus bīstamo atkritumu veidus • Piemērot stingras prasības poligonu kontrolei, monitoringam, informācijas apkopošanai un slēgšanai • Pieprasīt, lai apsaimniekotāji sagatavo poligonu darbības uzlabošanas plānus un pieņemt lēmumus, vai esošās atkritumu apglabāšanas vietas var turpināt savu darbību • Iedalīt poligonus atkarībā no tā, kādi atkritumi tajos tiks apglabāti Nodrošināt, ka poligoni tiek izvietoti, būvēti un apsaimniekoti atbilstoši speciāliem standartiem. Padomes 2000.gada 4.decembra Direktīva 2000/76/EC par atkritumu sadedzināšanu Šī direktīva aizvietos esošās direktīvas par sadzīves atkritumu sadedzināšanu (89/369/EEC un 89/429/EEC) un par bīstamo atkritumu sadedzināšanu (94/67/EC). Tā attieksies uz jaunām iekārtām divus gadus pēc tās pieņemšanas (t.i., no 2002.gada rudens) un uz esošam iekārtām piecus gadus pēc tās pieņemšanas (t.i., no 2005.gada rudens). Tā satur standartus atkritumu līdzsadedzināšanai (gan sadzīves, gan bīstamajiem atkritumiem) cementa krāsnīs un citos (šiem procesiem ir noteikti garāki pārejas periodi atbilstības sasniegšanai). Dalībvalstīm ir jāveic šādi pasākumi: • Nodrošināt, ka atļaujās ir ietvertas prasības enerģijas atgūšanai, kā arī tiek samazināta atlikumu rašanās un tie (ja tas ir iespējams) tiek pārstrādāti • Pieprasīt, lai operatori veic visus piesardzības pasākumus, lai novērstu negatīvo ietekmi uz vidi atkritumu pieņemšanas laikā un lai pirms atkritumu pieņemšanas atkritumi tiktu klasificēti Pieprasīt, lai operatori ievēro direktīvā noteiktās (visstingrākās) prasības iekārtu apsaimniekošanai un emisiju limitiem gaisā un notekūdeņos 3. pielikums Sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas situācija Latvijā 4. pielikums Plāna ieviešanas indikatīvā programma (laika grafiks) 5. pielikums Indikatīvais investīciju apjoms Valsts investīcijas sadzīves atkritumu sektorā un bīstamo atkritumu sistēmas attīstībai 5.pielikuma 1., 2.,3. un 5.tabulā norādītajā apjomā 2004.gadam likumā "Par valsts budžetu 2002.gadam" nav paredzētas. Atkritumu apsaimniekošanas plāns tiks realizēts atbilstoši katra gada apstiprinātajam valsts budžetam. 2.tabula Investīciju plāns BA apsaimniekošanas sistēmas attīstībai miljoni EUR/ miljoni LVL 3.tabula Investīciju plāns BA poligona būvniecībai, miljoni EUR/miljoni LVL 4.tabula BA sadedzināšanas iekārtu izmaksas, miljoni EUR/ miljoni LVL 5.tabula Investīciju plāns BA apsaimniekošanas sistēmas izveidošanai (izņemot poligonu un sadedzināšanas iekārtas), miljoni EUR/miljoni LVL 6. pielikums Lielākās sadzīves atkritumu apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 7.pielikums Bīstamo atkritumu pārstrādes un apglabāšanas iekārtas, 2000.gads 8.pielikums LVAF subsīdijas atkritumu pārstrādei 2001.gadā daļēji atmaksāts dabas resursu nodoklis subsīdiju veidā saskaņā ar likumu "Par dabas resursu nodokli" un tam pakārtotiem normatīviem aktiem komercsabiedrībām, kuras veic videi kaitīgu preču vai produktu pārstrādi. 1.tabula LVAF iedalītie līdzekļi subsīdijām, 2000.gads N. p.k. Komercsabiedrība Pārstrādātās preces vai produkti Summa, Ls 1. A/s "Grīziņkalns" Stikla lauskas 100 000,00 2. SIA "Agrotehnika" Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti 157 827,04 3. SIA "LDC" Dzīvsudraba luminiscences spuldzes 46 641,15 4. SIA "Marta" Minerāleļļas 14 546,40 5. SIA "Formika" Izlietotais iepakojums no polimēru materiāliem 38 649,07 6. SIA "European Plastic Industries" Izlietotais iepakojums no polimēru materiāliem 18 884,93 7. SIA "Auto Starts" Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (automašīnu akumulatori) 197 925,05 8. SIA "Auto Starts" Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti (svina, Fe-Ni un avārijas akumulatori) 140 234,82 9. A/s "Brocēni" Nolietotas riepas 369 036,91 10. A/s "Brocēni" Minerāleļļas 89 476,70 11. SIA "Tranzīta Termināls" Strāvas akumulatori un ķīmiskie strāvas avoti 236 326,38 12. I/u "Gārša" Nolietotas riepas 8189,10 13. SIA "V.L.T" Izlietotais papīrs un kartona iepakojums 6704,33 14. B/o "EKO Osta" SIA Minerāleļļas 72 230,33 15. B/o "EKO Osta" SIA Eļļas filtri 77 466,16 16. SIA "RIORK" Izlietotais papīrs un kartona iepakojums 15 663,18 17. SIA "RIORK" PET pudeļu pārstrāde 5269,95 18. PASD "Grindekss" Metilbromīda pārstrāde 10 496,50 Kopā 1 605 595,00 9. pielikums Esošo izgāztuvju rekultivācijas plāns 1.tabula Potenciālie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas reģioni, tajos pēc 2009.gada slēdzamo un rekultivējamo izgāztuvju saraksts Reģions Rajons Izgāztuvju skaits 1998.gadā Pēc 2009.gada slēdzamās un rekultivējamās izgāztuves Vidus-Daugava Aizkraukles 19 12 Jēkabpils 24 14 Madonas 27 15 Zemgale Bauskas 8 5 Jelgavas 12 8 Dobeles (daļēji) 9 4 Vidus-Kurzeme Kuldīgas 21 14 Saldus 17 10 Dobeles (daļēji) 12 7 Piejūra Jūrmala 1 0 Talsu 16 5 Tukuma 27 15 Kopā 193 109 Papildus šīm izgāztuvēm pēc 2009.gada tiks rekultivētas arī izgāztuves reģionos, kur jau norisinās reģionālie projekti un izgāztuves jau ir slēgtas, bet vēl nav rekultivētas. 2.tabula 1.grupa: realizācijas fāzē esošie projekti un pēc 2009.gada rekultivējamo izgāztuvju novērtējums Reģions Rajons Izgāztuvju skaits 1998.gadā Pēc 2009.gada slēdzamās un rekultivējamās izgāztuves Liepāja Liepājas pils. un raj. 30 0 Ziemeļvidzeme Cēsu 23 0 Limbažu 13 0 Valkas 20 0 Valmieras 19 0 Rīgas Rīgas pils. un raj. 63 25 Ogres 13 8 Ventspils Ventspils pils. un raj. 14 0 Kopā 195 33 3. tabula II grupa: sagatavošanā esošie sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projekti un pēc 2009.gada slēdzamo un rekultivējamo izgāztuvju novērtējums Reģions Rajons Izgāztuvju skaits 1998.gadā Pēc 2009.gada slēdzamās un rekultivējamās izgāztuves Austrumlatgale Ludza 19 5 Rēzekne 32 9 Maliena Alūksne 25 6 Balvi 14 4 Gulbene 22 8 Dienvidlatgale Daugavpils 23 4 Krāslava 21 8 Preiļi 14 3 Kopā 170 51 10.pielikums Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijai noteiktais tarifu līmenis ISPA līdzfinansētajos projektos 11.pielikums ES ISPA līdzfinansēto projektu investīciju plāns sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā Šajā tabulā apkopota informācija par ISPA līdzfinansējumu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas projektu realizācijā. Atsevišķi projektu komponenti tiek finansēti mazāku atsevišķu projektu ietvaros, izmantojot, piemēram, LVAF līdzekļus un divpusējos dāvinājumus. Izmantots valūtas kurss 1 EUR=0,59 Ls Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietā - satiksmes ministrs A.Gorbunovs 1 Ir paredzams, ka nākotnē būs divu veidu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi: esošie, kas uz brīvā tirgus pamatiem nodarbojas ar atkritumu savākšanu un transportēšanu un otra veida, kas kā konkrēta atkritumu apsaimniekošanas reģiona starppašvaldību jaundibināta organizācija nodarbojas ar poligona vai cita veida atkritumu apstrādes iekārtu apsaimniekošanu. 3 Lai veicinātu brīvā tirgus attīstību atkritumu savākšanā, atkritumu savākšanas sistēmas izmaksas sedz apsaimniekotājuzņēmumi un tās ir uzskatāmas par privātā sektora izmaksām. Tādēļ kopējās direktīvas 99/31/EC izmaksas ir vērtējamas kā 137,5 miljoni LVL vai 275 miljoni EUR.