8. Article

Lauku atbalsta dienests informē atbalsta saņēmēju par maksājuma lielumu un veic maksājumu. 2.1. Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēma Atbalsta pieteikumu administrēšanas sistēma sastāv no šādiem reģistriem/sistēmām: 2.1.1. Klientu reģistrs Klientu reģistrā tiek uzkrāta informācija par atbalsta pretendenta identitāti, dati par viņa saimniecību, bankas konta rekvizīti, kā arī informācija ar klienta reģistrācijas veikšanu. Katram klientam tiek piešķirts unikāls identifikācijas numurs, kuru viņš izmanto visos atbalsta pieteikumos. 2.1.2. Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmā tiek ievadīti klienta iesniegtie dati no atbalsta pieteikuma formām par katru atbalsta veidu atsevišķi. Pēc klienta numura vai vārda sistēma viņu automātiski atpazīst (obligāti iepriekš ir jābūt reģistrētam klientu reģistrā), līdz ar to šajā reģistrā tiek ievadīta tikai tā informācija, kas attiecas uz konkrēto atbalsta veidu. 2.1.3. Atbalsta veidu, nosacījumu, tiesību un likmju sistēma Sistēmā tiek ietverta informācija par to, kādus nosacījumus ir jāievēro atbalsta pretendentam, lai tas varētu pretendēt uz atbalsta saņemšanu. Šajā sistēmā parādās, vai atbalsta pretendentam ir tiesības saņemt konkrētus atbalsta veidus. 2.1.4. Riska analīzes un kontroles sistēma Sistēma veic administratīvās iesniegto pieteikumu pārbaudes ar citiem reģistriem (Lauku reģistru, Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru, Piena kvotu reģistru); veic riska analīzi, lai noteiktu, kur ir nepieciešamas fiziskās kontroles saimniecībās uz vietas; veic arī kontrolējamo saimniecību atlasi pēc nejaušības principa; izveido kontrolējamo saimniecību sarakstu; apkopo kontroļu rezultātus. Tālākā nākotnē plānots ieviest arī attālināto kontroli, izmantojot multispektrālos satelītattēlus. Administratīvā kontrole tiek veikta, pārbaudot vai atbalsta pieteikumā deklarētie dati atbilst Atbalsta pieteikuma uzskaites sistēmas un klientu reģistra, Lauku reģistra un Ganāmpulku un dzīvnieku reģistra datiem. Līdz ar to ir jānodrošina ātra datu apmaiņa starp reģistriem, iespēja pastāvīgi aktualizēt datus, kā arī jānovērš jebkādas nesankcionētas pieejas iespējas šiem datiem. Kontroli uz vietas veic, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem, atlasot pretendentus 5 - 10 % apjomā no visiem iesniegtajiem pieteikumiem uz konkrētu atbalstu. Administratīvā kontrole un kontrole uz vietas ir jāveic tā, lai nodrošinātu efektīvu pārbaudi atbilstībai tiem noteikumiem, saskaņā ar ko atbalsts tiek sniegts. Par bāzi kontrolei uz vietas var izmantot SAPARD programmas ietvaros veiktās kontroles uz vietas procesa pieredzi. Lai nodrošinātu kontroles uz vietas vienotās kontroles sistēmas ietvaros, būs nepieciešams īpaši sagatavots personāls, kurš būs jānodrošina ar rokasgrāmatām, kurās tiks aprakstītas kontroles procedūras, kā arī ar GPS tehniku, kas izmantojot satelītsakarus ļauj noteikt atrašanās punkta koordinātes lauku kontrolē. Latvija var noteikt savus kritērijus, papildus tiem, kas ir minēti Eiropas Savienības likumdošanā, riska analīzei, lai pēc pieteikumiem izvēlētos saimniecības, kuras tiek pakļautas kontrolei uz vietas. 2.1.5. Atbalsta lieluma aprēķināšanas sistēma Sistēmā tiek aprēķināts klientam izmaksājamās naudas daudzums, kas tiek nosūtīts uz maksājumu un atskaišu sistēmu. Nauda tiek aprēķināta par katru klienta pieteikumu atsevišķi, ievērojot visus nosacījumus un kontroļu rezultātus. Kopš 2001.gada 1.janvāra Lauku atbalsta dienests ir uzsācis datorizētu subsīdiju administrēšanu. Ir izveidota atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma un klientu reģistrs uz ORACLE bāzes, un šobrīd ir jau reģistrēti 9500 atbalsta maksājumu saņemšanas pretendenti. Lai uz iestāšanās brīdi varētu nodrošināt ātru un efektīvu pieteikumu reģistrēšanu, 2003.gadā būs jāveic ES atbalsta pretendentu priekšreģistrācija. Pretendentu skaits, kas varētu tikt reģistrēts klientu reģistrā, tiek prognozēts ap 80 000 - 120 000. Lai nodrošinātu atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmas un klientu reģistra funkcionēšanu IAKS ietvaros, pašreiz esošā atbalsta pieteikumu uzskaites sistēma un klientu reģistrs ir jāsavieto ar citiem reģistriem, ir jānodrošina ātra un droša datu apmaiņa, kā arī tas ir jāaktualizē un regulāri jāpapildina. Svarīgs nosacījums ir tas, ka atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmā un klientu reģistrā reģistrētie dati ļauj noteikt katra lauksaimnieka identitāti, un nodrošina sasaistes iespējas ar citām valsts informācijas sistēmām. Lauku atbalsta dienestā ir jāizveido atbilstoši ierīkotas darba vietas, jāpiesaista papildus cilvēku resursi un jānodrošina to apmācība. Tāpat būtiska šajā posmā ir informācijas dokumentācijas (brošūru) nosūtīšanas un atbalsta piešķiršanas procesa izstrāde; reģistrācijas pieteikumu veidlapu un informācijas nosūtīšana zemniekiem; pieteikumu reģistrācijas procesa izstrāde (kādas darbības ir jāautomatizē, bet kādas nav); dokumentu pārbaude (vai visi ir iesniegti un nedublējas); pieteicēju informēšana par reģistrāciju; pieteikto datu pareizības pārbaude; negatīvas atbildes rezultātā - atteikumu reģistrācija. 2.2. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs ir nozīmīga integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas sastāvdaļa, jo būtiska ES tiešo maksājumu daļa lauksaimniecībā attiecas tieši uz dzīvniekiem. Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs Latvijā jau eksistē kopš 1998.gada, tā uzturēšanu nodrošina Valsts SIA "Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrs". Ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs ir izveidots, lai nodrošinātu: 1) vienotu ganāmpulku un dzīvnieku reģistra uzturēšanu valstī, saskaņā ar Latvijas Republikas un Eiropas Savienības prasībām; 2) informāciju kontroles un uzraudzības valsts funkciju veikšanai lopkopības nozarē; 3) dzīvnieku un lopkopības produkcijas izsekojamību un ražības palielināšanu. Reģistra pamatelementi ir: 1. ganāmpulks (unikāls kods un novietnes adrese); 2. ganāmpulka īpašnieks (personas kods vai uzņēmuma reģistrācijas kods); 3. dzīvnieks (liellopi, cūkas, aitas, kazas un zirga - identitātes numurs). Lai nodrošinātu ganāmpulku un dzīvnieku reģistra kā datorizētas datu bāzes funkcionēšanu IAKS ietvaros, jāuzlabo esošais ganāmpulku un dzīvnieku reģistrs, nodrošinot datu kvalitāti, to regulāru papildināšanu un aktualizāciju, ātru un drošu datu apmaiņu elektroniskā veidā, pēc datu bāzes struktūras, kas būs savietojama ar pārējām IAKS sistēmām un reģistriem. Ir jāizveido tiešsaistes režīms kontroles vajadzībām un jānodrošina datu pieejamība izmantojot Internetu. 2.3. Lauku reģistrs Lauku reģistrs ir nozīmīga IAKS sastāvdaļa, jo lielākā Eiropas Savienības tiešo maksājumu daļa ir platībmaksājumi. Lauku reģistra izveide ir visdarbietilpīgākais uzdevums šobrīd. Tas sastāvēs no divām daļām: 1) grafiskās daļas, kurā tiks iekļautas digitizētas lauku bloku kartes visai lauksaimniecībā izmantojamajai zemei; 2) tekstuālās daļas - kurā ir katra bloka identifikācijas numurs un informācija par lietotāju un zemes platībām. Lauku reģistrs tiks veidots kā ģeogrāfiskā informācijas sistēma. Lauku reģistra pamatvienība ir lauku bloks - nepārtraukts lauksaimniecībā izmantojamās zemes gabals, kuru norobežo stabilas un nemainīgas dabiskās robežas vai, atsevišķos gadījumos, īpašuma robežas. Lauku blokā atradīsies viens vai vairāki blakusesoši lauki, kuros tiks audzētas viena vai vairākas kultūras un ko apstrādās viens vai vairāki lauksaimnieki. Lauku reģistra tekstuālajai daļai tiks nodrošināta sasaiste ar Nekustamā īpašuma valsts kadastru un Zemesgrāmatas valsts informācijas sistēmu. Lauku reģistra grafiskā daļa Latvijā tiks veidota uz digitālo ortofoto karšu pamata, tajos iezīmējot atsevišķus lauku blokus, ar minimālo platību 0,3 ha. Lauku reģistrs netiek veidots tikai uz kadastra pamata, jo īpašuma robežas nesakrīt ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes dabiskajām robežām, kas apgrūtina kontroles iespējas un nenodrošina korektus maksājumus. Lai iegūtu pēc iespējas precīzāku pārskatu par situāciju dabā, Lauku reģistrs būs regulāri jāaktualizē, līdz ar ko būs jāveic pilna Latvijas teritorijas aerofotogrāfēšana, lai iegūtu jaunas ortofotokartes. Katru gadu ir jāaktualizē informācija par 20 % lauku bloku. Lauku bloku iezīmēšana visā Latvijas teritorijā būtu jāpabeidz līdz 2003.gada otrajai pusei. Pēc Lauku reģistra izveides ir jānodrošina šī reģistra saikne ar Ganāmpulku un dzīvnieku reģistru un Atbalsta pieteikumu uzskaites sistēmu un Klientu reģistru, tas būs jāveido pieejams tiešsaistes režīmā, lai nodrošinātu efektīvas administratīvās un lauku kontroles. Lauku reģistrs ir viens no svarīgākajiem IAKS elementiem, un kā liecina ES dalībvalstu pieredze tā pilnīgai izveidei ir nepieciešami vairāki gadi. Zviedrijā lauku bloku iezīmēšana noritēja divus gadus (1996. - 1998.gads) un tam kopumā tika patērētas 86 000 stundas. To iezīmēšanā piedalījās 125 Zemes dienesta darbinieki. Pēc Lauku reģistra izveidošanas, tā uzturēšanu un aktualizēšanu Zviedrijā nodrošina 20 darbinieki. Katru gadu tiek aktualizēta informācija par 10 % lauku bloku. Lauku reģistru veido Lauku atbalsta dienests, izstrādājot Lauku reģistra projektu, ieskaitot informācijas sistēmas izveides projektu. Lauku reģistra izveidošana ir plānota pēc šādas kārtības: Valsts zemes dienests un Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz lauku bloku zīmēšanas metodiku un divpusējo līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un Valsts zemes dienestu, zīmē visai Latvijas Republikas teritorijā esošajai lauksaimniecībā izmantojamai zemei lauku bloku robežas, izmantojot Valsts zemes dienestā pieejamās ortofotokartes, vienkāršotās topogrāfiskās kartes, Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra un arhīva informāciju. Valsts zemes dienestā sagatavotos Lauku reģistra grafiskās daļas materiālus uzglabā līdz brīdim, kad tās tiek nodotas Lauku atbalsta dienesta rīcībā. Savukārt Lauku atbalsta dienests savlaicīgi izstrādā un nodrošina Lauku reģistra informācijas sistēmu ieviešanu līdz 2003.gada 4. ceturksnim. Lai savlaicīgi pabeigtu visu lauku bloku iezīmēšanu visā Latvijas teritorijā, Lauku atbalsta dienestam ir jāslēdz līgums ar Valsts zemes dienestu par grafiskās daļas datu sagatavošanu (lauku bloku zīmēšanu). Kopumā, lai sazīmētu lauku blokus visai lauksaimniecībā izmatojamai zemei Latvijā ir nepieciešami vismaz 390 tūkstoši latu. Taču pašreizējie finansu līdzekļi nav pietiekoši, lai uzsāktu šos pasākumus 2002.gadā. Taču savlaicīgi organizējot darbus, lauku reģistru iespējams izveidot līdz iestāšanās brīdim ar nosacījumu, ja 2002.gadā lauku bloku robežu zīmēšanas darbi izpildīti vismaz 20 % apjomā. Tādēļ Lauku atbalsta dienests un Valsts zemes dienests jāveic visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes bloku robežu zīmēšanu šādā secībā: • 2002.gads: augusts - decembris - 15 - 20 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības, atkarībā no finansējuma apjoma un finansējuma piešķiršanas laika (nepieciešamais finansējums - 70 000 LVL); • 2003.gads - 80 - 85 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības (nepieciešamais finansējums - 320 000 LVL). Lauku atbalsta dienests un Valsts zemes dienests šo darbu veikšanai nodrošina nepieciešamo speciālistu iesaistīšanu, atkarībā no finansējuma apjoma. Kā arī Lauku atbalsta dienests plāno regulāru lauku bloku robežu grafiskā materiāla atjaunošanu, bet Valsts zemes dienests nodrošina jaunu ortofoto karšu izgatavošanu vienreiz piecos gados. 2.4. Maksājumu un atskaišu sistēma Maksājumu un atskaišu sistēma sastāv no: 1) maksājumu moduļa; 2) grāmatvedības moduļa; 3) atskaišu moduļa (tai skaitā x - tabulas). Maksājumu sistēmā ir jānodrošina sekojoši procesi: galīgās izmaksājamās summas aprēķināšana, informācijas nosūtīšana atbalsta saņēmējam par atbalsta summas lielumu pēc izmaksāto avansu un ieturējuma atskaitīšanas, atbalsta maksājumu veikšana, veikto maksājumu uzskaite un atskaišu sagatavošana. Šīs sistēmas izveidošanai un darbības nodrošināšanai arī ir nepieciešami papildus cilvēkresursi un finansu resursi. Dalībvalstij regulāri ir jānosūta ziņojumi par integrētās administrēšanas un kontroles sistēmas ieviešanu, situāciju pabalstu izmaksāšanā, pieteikumu skaitu, veikto pārbaužu rezultātiem utt. Latvijai ir jānodrošina atbilstoša programmatūra, kura apkopo integrētās administrēšanas sistēmas un maksājumu sistēmas datus un sagatavos atskaites atbilstoši ES prasībām. Šādas programmatūras izstrāde vai iegāde un tās piemērošana Latvijas situācijai prasa papildus finansu līdzekļus. 2.5. Ar IAKS saistītās sistēmas Tā kā IAKS mērķis ir nodrošināt maksājumu administrēšanu, novēršot vairākkārtējas un neatbilstošas tiešo maksājumu izmaksas, tam ir jābūt saistītam ar citām sistēmām: