3. Article

1. 1)) Pašlaik vislielāko nozīmi būvuzņēmēji piešķir pieprasījuma nodrošinājumam – 70%, konkurencei – 42% un kvalificēta darbaspēka trūkumam – 9%. Šo faktoru ietekme joprojām pieaug. Tas saistīts ar būvfirmu noslāņošanos spēcīgajās un mazāk spēcīgās, kā arī ar kvalificēta darbaspēka trūkumu un ar konkurējošu būvfirmu ienākšanu Latvijas būvtirgū no ES valstīm, it īpaši kopš 1998.gada. Attēlā redzams, ka tādu ierobežojošo faktoru, kā finansiālās grūtības un neskaidrības likumdošanā ietekme uz būvuzņēmējdarbību 1995.–2001.gadam ir samazinājusies. Pārējo būvuzņēmējdarbību kavējošo faktoru īpatsvars samazinās, nav dominējošs [16].
2. 2)) Joprojām ir jūtams sertificētu speciālistu trūkums, jauno speciālistu kvalifikācija atpaliek no mūsdienu prasībām, būvniecības dalībniekiem nav pietiekama informācijas pieejamība, salīdzinot ar ES būvfirmām. Kā pozitīvs ir tas, ka daudzām lielajām būvfirmām ražošanas menedžmenta līmenis ir strauji pieaudzis.
3. 3)) Būvniecības konkursi. Pēc Latvijas Būvnieku asociācijas datiem no būvniecībā strādājošiem uzņēmumiem 20 lielākās būvfirmas (jeb 1% no kopējā skaita) 2000.gadā veica 165,52 milj.Ls, jeb 38,6% no kopējā būvapjoma, (t.sk. pašu spēkiem izpildītie darbi bija tikai ~ 60%), taču šajos uzņēmumos strādā tikai 12% no būvniecībā nodarbinātajiem [18]. Šie uzņēmumi arī pārsvarā uzvar valsts un pašvaldību rīkotajos konkursos. Arvien biežāk, lai uzvarētu konkursos, tiek nosauktas nepamatoti zemas cenas. Darbu izpildīšanā galvenais būvuzņēmējs piesaista mazās būvfirmas kā darbuzņēmējus (apakšuzņēmējus), taču būvuzraudzību bieži veic pavirši. Būvniecības laikā tiek palielinātas arī “neparedzētās izmaksas”. Lai attaisnotu konkursa būtību, nodrošinātu iespēju pārbaudīt un atvieglot izvērtēšanas darbu piedāvājuma izmaksu sadaļā, nepieciešams izstrādāt būvniecības izmaksu katalogu, kurā būtu apkopotas būvizstrādājumu (materiālu), darbaspēka un transporta izmaksas dažādiem darbu veidiem.
4. 4)) Pastāv problēmas būvniecības procedūras jautājumos pašvaldību līmenī. Kopš 1999.gada situācija nav daudz uzlabojusies. 50% ārvalstu būvuzņēmēji atzīst, ka noteikumi un procedūras būvatļauju saņemšanā nav skaidras, it īpaši Rīgā. Apmēram 60% gadījumu būvatļauju saņemšanai nepieciešami gandrīz 6 mēneši, pārējos gadījumos – līdz 3 mēneši [1]. Situācija ir pasliktinājusies kapitālo remontdarbu atļaujas saņemšanā. Būvuzņēmējiem nav skaidrības arī par pašvaldības iestāžu piemērotajiem tarifiem un maksas pakalpojumiem. Gandrīz puse būvuzņēmēju atzīst, ka esošās būvvalžu prasības būvniecības procesā traucē uzņēmējdarbības veikšanu. Ne visas pašvaldības ir izstrādājušas saistošos noteikumus, ne visur ir izveidotas efektīvi strādājošas būvvaldes ar atbilstošu amatpersonu zināšanu līmeni, nav nodrošināta informācijas pieejamība būvvaldēs. Vāja darbība nelikumīgās būvniecības gadījumu atklāšanā. Tāpēc jāveic darbs ar pašvaldībām būvvalžu darba uzlabošanā, būvatļaujas saņemšanas kārtības, kā arī autoruzraudzības, būvuzraudzības pilnveidošanā atbilstoši ekonomiski attīstīto valstu pieredzei. Šīs problēmas ir tieši saistītas arī ar investīcijām labvēlīgas vides radīšanu Latvijā.
5. 1)) vertikālā – piemēram, starp būvizstrādājumu ražotājiem un būvdarbu veicējiem vai starp materiālu izejvielu ieguvējiem un būvmateriālu ražotājiem u.tml.;
6. 2)) horizontālā – piemēram, starp dažādas specializācijas un lieluma būvuzņēmumiem.