2. Article

Valdība tiešsaistes režīmā - līdz 2000.g. decembrim tiešsaistes režīmā jābūt visiem departamentiem, informācijai par programmām un pakalpojumiem un galvenajām veidlapām Ir jāiesaista iedzīvotāji e-pārvaldes izmantošanā interaktīvā veidā, lai attīstītu politiku, programmas un pakalpojumus. Pašlaik politikas joma joprojām pārsvarā ir informatīva un vienvirziena. Politikas izpētes iniciatīvas mājas lapā ir tiešsaistes pieeja vairāk kā 1000 politikas saitēm meklētājiem. Ir uzsākts darbs, lai izveidotu politikas struktūru un pilotprojektus elektroniskai iedzīvotāju iesaistīšanai. Jaunais Kanādas vēlēšanu likums paredz elektroniskas balsošanas iespējas, un ja tas tiks īstenots, tad pamazām notiks virzība uz e-demokrātiju.10 Jaunzēlande E-pārvaldes vīzija Jaunzēlandē - jaunzēlandieši varēs iegūt pieeju valdības informācijai un pakalpojumiem un piedalīties demokrātijā, izmantojot Internetu, telefonu un citas tehnoloģijas. Jau pašlaik ir piemēri e-pārvaldei Jaunzēlandē, sākot no Jaunzēlandes valdības mājas lapas (http://www.govt.nz), līdz iespējai reģistrēt jaunu uzņēmumu Internetā (http://www.companies.govt.nz) vai visaptverošas statistiskās informācijas iegūšanai par Jaunzēlandi (http://www.stats.govt.nz). Valdības uzdevums ir turpināt attīstīt šīs iniciatīvas un iesaistīt tās visaptverošā plānā, lai sasniegtu e-pārvaldes ieguvumus daudz plašāk. Jaunzēlandes valdībā galveno atbildību e-pārvaldes attīstības pārraudzībā un koordinēšanā uzņemsies Valsts Pakalpojumu Komisija, kas ir izveidojusi atsevišķu nodaļu, kas atbildēs par e-pārvaldi. Nākošo piecu gadu laikā cilvēkiem vajadzētu spēt izdarīt sekojošo: 3 Elektroniski reģistrēt informāciju pārvaldes institūcijās, piemēram, dzimšanu, miršanu un laulības - laikā un vietā, kas viņiem ir izdevīgs; 3 Veikt savus finansiālos darījumus ar valsts institūcijām elektroniski; 3 Aizpildīt un nosūtīt visas valsts institūciju veidlapas no vienas vietas valdības Interneta lapā; 3 Izteikt savu viedokli par dažādiem valdības ierosinājumiem un politiku caur Internetu; 3 Iegūt no augstas kvalitātes veselības aprūpes no valsts veselības pakalpojumiem, kas nodrošina integrētus un personificētus pakalpojumus, balstoties uz individuālu pacientu ierakstu vadību, kas ir iespējama caur plašu un drošu informācijas dalīšanu un analīzi; 3 Būt pārliecībai, ka efektīva kontrole kopā ar labu likumdošanu aizsargās privātumu; 3 Iegūt no samazinātajām izmaksām un laika, kas ir saistīt ar īpašuma transakcijām, jo zemes plāni un īpašumtiesību informācija ir pieejama elektroniski un arī transakcijas var reģistrēt tādā pašā veidā; 3 Reģistrēt adreses maiņu, tā lai viens ieraksts Internetā nodrošinātu to, ka daudzajās valsts iestādēs tas tiks reģistrēts automātiski.11 Secinājumi Veiksmīga uz patērētāju orientētu pakalpojumu uzņēmuma veidošana valdībām ir diezgan sarežģīts process. Pakāpeniski attīstoties tehnoloģijai, tirgus profesionāliem cilvēkiem un jaunām vajadzībām administrācijai pārbaudīs vadības spējas skaidri novērtēt viņu vidi un īstenot stratēģijas. Tā kā valdības mainās, virzoties uz e-pārvaldes pusi, daudzas problēmas tiks atrisinātas, taču šīs pārmaiņas tomēr nebūs bez šķēršļiem. Daži būs valdības spējās tos plānot un tos novērst, kamēr citus būs grūti noteikt un izlabot. Neskatoties uz valdības veidu vai lielumu, tās, kuras klientu operācijām pieiet ar uzņēmumu pieeju, sākot no darbiniekiem līdz tehnoloģijām, no administrācijas līdz citām nodaļām pāri tradicionālajām valdības robežām, būs labāk sagatavotas nodrošināt savus patērētājus ar lielāku vērtību viņu nodokļiem. Tomēr gatavība automātiski nelīdzinās augstam un plašam nākotnes veiksmes līmenim. Pievēršot vislielāko uzmanību tam, kur klienti tieši sadarbojas ar valdībām, tās ir jau sapratušas nozīmīgus ieguvumus pieejamībā, pakalpojumu apjomā un darījumu informācijā, bet tām ir mazāki panākumi administratīvo izmaksu samazinājumā, klientu un darbinieku sūdzībās un potenciālo trūkumu atzīmēšanā biznesa procedūrās. Virzoties uz e-pārvaldes ēru, mēs redzam, kā valdības pārdomā savu mijiedarbību ar iedzīvotājiem un sāk saprast, ka uzņēmumu pieeja klientu apkalpošanā rada labākos rezultātus. Labāku rezultātu pamatā ir gan labāki procesi, labāki cilvēki un labāka tehnoloģija. Tehnoloģija ir pamatā, bet ne bez apmācītiem cilvēkiem, kas to izmanto. Labāka apmācība un pieņemšana darbā ir būtiska, taču ne bez darbinieku nodrošināšanas ar spēcīgām tehnoloģijām, lai paveiktu savu darbu. Darbs bez racionalizētiem biznesa procesiem arī nebūs nozīmīgs, un nebūs iespējams labāk kalpot saviem patērētājiem. Tas, kā valdības saplānos un apvienos šos trīs faktorus, noteiks e-pārvaldi un to, cik labi iedzīvotāji tiks apkalpoti šajā tūkstošgadē. Publiskās stratēģijas informācijas sabiedrībai Eiropas Savienības dalībvalstīs Vispārējais apskats Eiropas Savienības dalībvalstis uzsāka izstrādāt un izdot nacionālās Informācijas sabiedrības attīstības stratēģijas, sākot no 1994.gada. Daļa valstu (Nīderlande, Dānija un Somija) to uzsāka ātrāk nekā citas un publicēja savus ziņojumus un rīcības plānus jau 1994. vai 1995.gadā. 1996.gadā stratēģijas un nacionālās programmas publicēja Zviedrija, Vācija un Luksemburga, savukārt Beļģija un Īrija - 1997.gadā. Vairākas valdības uzsāka darbu ar "Informācijas sabiedrības iniciatīvu", "White paper" vai "valdības darba kārtību", bet tas vairāk bija kā pamats diskusijām un izpētei. Gadu vai vairākus gadus vēlāk tam sekoja konkrētāki rīcības plāni. Šādi rīkojās Portugāle (iniciatīva tika ieviesta 1996.gadā, Stratēģiskā programma tika publicēta 1997.gadā), Austrija (Iniciatīva ieviesta 1994.gadā, Stratēģija un rīcības plāns publicēts 1997.gadā), Itālija (pirmā "valdības dienas kārtība" - 1995.gadā; "Rekomendāciju shēma" - 1997.gadā) un Grieķija (1.programma - 1995.gadā, 2. programma -1999.gadā). Apvienotā Karaliste iesāka 1996.gadā ar jumta programmu - "Informācijas sabiedrības iniciatīva", kas ietvēra vairākas jomas. Spānija īstenoja vairākus pasākumus attiecībā uz Informācijas sabiedrību, taču vispārējā stratēģija nebija pieņemta līdz 1999.gada novembrim. Francija, balstoties uz vairākiem valdības ziņojumiem, it īpaši "Thery ziņojumu", 1994.gadā uzsāka Informācijas Lielceļa projektus. Taču pirmā valdības rīcības programma Francijas ieiešanai Informācijas sabiedrībā tika izdota 1998.gada sākumā. Dažas stratēģijas ir detalizētas un ir realizētas ar saistītiem darbības plāniem, ietverot finansējumu un precīzi noteiktus mērķus. Tas ir tagad pastiprināts valstīs, kur Informācijas sabiedrības stratēģija ir ieviesta Eiropas Kopienas atbalsta ietvaros caur "Darbības programmām", kas ietvēra 2000.-2006.gadus, piemēram, Grieķijā vai Portugālē. Papildus šīm nacionālajām stratēģijām, valdības bieži vien izstrādā sektoru stratēģijas un darbības plānus. Galvenie sektori saistībā ar to ir izglītība/ apmācības, elektroniskā komercija un elektroniskā pārvalde. Arī reģionālās pašvaldības ir progresīvi izstrādājušas pašas savas stratēģijas. Reģionu iesaistīšana ir atkarīga no decentralizācijas līmeņa katrā valstī, kas noved pie dažādiem autonomijas līmeņiem, kompetencēm un saistītajiem cilvēku un finansu resursiem. Lielākā daļa reģionālo un vietējo stratēģiju tiek izstrādātas federālās un lielā mērā decentralizētās valstīs. Situācija ir atkarīga arī no citiem faktoriem, kā ekonomiskā attīstība, reģionālā līdera parādīšanās, dinamisku kompāniju klātbūtne reģionā un ES programmu atbalsts, kā Reģionālās Informācijas sabiedrības iniciatīva. Galvenie dalībnieki Dalībvalstis ir sekojušas dažādiem ceļiem savu nacionālo stratēģiju vai rīcības plānu izstrādē. Dažās valstīs šo procesu vada noteiktas organizācijas, kā piemēram, IT Komisija Zviedrijā, divu dalībnieku komiteja Dānijā, SITRA Somijā vai Misija informācijas sabiedrībai Portugālē. Tāpat ir izveidotas vai tiek izveidotas grupas ar dažādiem nosaukumiem, bet dažreiz ar tām pašām funkcijām. • Nacionālā konsultatīvā komiteja informācijas sabiedrībai ar pārstāvjiem no valsts un privātā sektora (Somija, Beļģija) • Konsultatīvās padomes vai informācijas sabiedrības komisijas (Īrija, Portugāle, Zviedrija) • Starpministriju komitejas vai ministru komisijas (Francija, Luksemburga, Spānija, Portugāle, Apvienotā Karaliste, Grieķija) • Valsts komitejas darba kārtības izstrādāšanai vai starpdepartamentu grupas informācijas sabiedrībai, kas ir lielākas nekā starpministriju komitejas (Īrija, Luksemburga, Apvienotā Karaliste, Itālija) • Augsta līmeņa ekspertu grupas, darba grupas un IS observatorijas (Austrija, Nīderlande, Spānija, Dānija, Grieķija) • IT iestāde valsts administrācijā (Itālija, Francija) • Telekomunikāciju attīstības aģentūra (Beļģija) • Stratēģiskā Interneta komiteja (Francija) • Teritoriālo iestāžu koordinācijas centrs (Itālija, Austrija) • Informācijas sabiedrība valsts un privāto partneru iesaistīšana no visiem sektoriem un sabiedrības diskusiju platformas nodrošināšana no visiem sektoriem (Somija, Vācija, Grieķija, Itālija, Nīderlande, Apvienotā karaliste, Portugāle, Spānija). Dažās valstīs viena ministrija ir tieši vadījusi IS stratēģijas izstrādi un ieviešanu. Citās valstīs šo procesu kolektīvi ir vadījusi kāda ministriju grupa. Dažādi iesaistīto ministriju piemēri ir: " Pētniecības un IT", "Zinātnes un tehnoloģiju", "Pētniecības un izglītības", "Finansu", "Transporta un telekomunikāciju", "Tirdzniecības un rūpniecības", "Rūpniecības, nodarbinātības un Komunikāciju", "Ekonomisko darbību", "Ekonomikas un Telekomunikāciju" ministrijas. Citās valstīs vadību ir uzņēmies premjerministrs, Ministru kabinets vai Valsts kanceleja, kā piemēram, Francijā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Grieķijā, Īrijā, Luksemburgā, Beļģijā, u.c. Tādos gadījumos ir izveidotas nelielas "politikas izstrādes komandas" un uzdevumu vienības, lai veiktu pastāvīgu sagatavošanās darbu. Dažos gadījumos ir izveidoti "e-ministri" vai Interneta ministri (Apvienotā Karaliste, Itālija). Ļoti bieži, Izglītības ministrijas ir izdevušas atsevišķus rīcības plānus IT izglītībā. Tāpat, civilierēdņu ministrijas vai valsts pārvalde spēlē arvien lielāku lomu elektroniskās administrācijas jomā, un ir izveidotas arī noteiktas struktūras vai "vadītāji" e-pārvaldei. Šodien dalībvalstīs ir izveidotas kompleksas, bet vairāk koordinētas organizāciju sistēmas augstā politiskā līmenī. Ir pastiprināta starpministriju koordinācija, bieži vien ar IS korespondentiem katrā ministrijā un starpministriju komitejās. Ir apstiprināti vai izveidoti valsts - privātie forumi, pastāvīgās IS komisijas un konsultatīvās padomes. Pamatprincipi Katrā no šīm publiskajām stratēģijām ir katrai valstij specifiski aspekti, kas ir radušies dažādu faktoru rezultātā. Šie faktori ietver politisko un administratīvo situāciju (centralizēta vai decentralizēta pārvalde), valsts intervences līmeni ekonomikā, ekonomisko un sociālo stāvokli, pastāvošās telekomunikāciju infrastruktūras attīstības līmeni un biznesa/mājsaimniecību apgādāšanu, vadošo sakaru kompāniju klātbūtni, iedzīvotāju un kompāniju izpratnes līmeni un tiesisko vidi. Tomēr, ir arī daudzas kopējas iezīmes starp dažādām publiskām stratēģijām un rīcības plāniem; šīs līdzības ir diezgan acīmredzamas, it īpaši eEiropas iniciatīvas ieviešanas ietvaros. Galvenie pamatprincipi, kas izrietēja no analīzes ir sekojoši: • Pirmkārt, Informācijas sabiedrība pašlaik tiek uzskatīta par galveno prioritāti visās Eiropas Savienības valdībās un pret to attiecās ļoti augstā līmenī. Valstis ir novērtējušas, izskatījušas un precizējušas savas iepriekšējās nacionālās stratēģijas, uzstādot jaunus mērķus turpmākām informācijas sabiedrības politikām un stratēģijām. Dažas stratēģijas ir arī cieši saistītas ar Strukturālo fondu plānošanu 2000.-2006.gadiem. Jaunās publiskās stratēģijas ir vairāk integrētas un savienojamas: kļūst skaidrs, ka informāciju un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) ir liela ietekme uz organizāciju un sabiedrības funkcionēšanu. Tāpēc IKT svarīgums ir jāņem vērā visas valsts politikas jomās un koordinētā veidā. • Visas 15 ES valstis jau ir ielikušas daudz pūļu un resursu izpratnes paaugstināšanā un IKT lietošanas izplatībā, infrastruktūru attīstībā, informācijas sabiedrības regulēšanā un globālā attīstības veicināšanā. Liekas, ka šīs pūles tiks ievērojami pastiprinātas tuvākajos gados, un tam vajadzēs piesaistīt ievērojamus resursus. • Lielākā daļa valdību cenšas precīzi definēt savas lomas limitus un precīzas darbības sfēras, kur valsts iejaukšanās var nodrošināt vislielākos ieguvumus. Bieži vien tiek uzsvērts tas, ka Informācijas sabiedrības attīstību lielā mērā ietekmē kompānijas, organizācijas, patērētāji un iedzīvotāji. Viņi nosaka to, vai viņi vēlas investēt IKT un izmantot tās, jo viņi redz piedāvātās iespējas un tos labumus, ko viņi var iegūt. Tāpēc, liela attīstība IKT jomā ir virzīta ar privāto sektoru bez valdības iejaukšanās vai ieguldījumiem. Tomēr parādās arī tas, ka valdības nevēlas palikt pasīvas. Lielākā daļa ir veikušas soļus dažādos veidos, lai uzlabotu informācijas sabiedrības globālo attīstību viņu valstī. Daži dalībnieki ir attaisnojuši valsts iejaukšanos, jo viņi ir uzskatījuši, ka ir iespējama tirgus izkropļošana un ka nepiemēroti institucionālie un regulējošie nosacījumi varētu aizkavēt IKT izmantošanu. Citi argumenti valsts varas intervencei ietver nepieciešamību pēc kopējas nacionālās IKT bāzes, gan datortehnikas, gan programmatūras ziņā, nepieciešamību samazināt digitālo plaisu un nodrošināt visiem iespēju pieejai IKT un nepieciešamību aizsargāt iedzīvotājus un ekonomikas dalībniekus informācijas laikmetā. Valsts modernizācijas kontekstā, valdībām pašām ir nepieciešams izmantot IKT, lai uzlabotu to iekšējos darba procesus un ārējās piegādes un informācijas izplatīšanu. Ieguvumi no šīs pieejas ietver izmaksu samazināšanos valsts pakalpojumu nodrošināšanai un pieejai, valsts vadības sistēmu efektivitātes un kvalitātes uzlabošanu, pārvaldes darbību caurspīdīguma veicināšanu un iespējamo demokrātiskās dalības formu izvēršanu. Ir spēcīga vēlēšanās iesaistīt privātā sektora un sabiedrības pārstāvjus caur Informācijas sabiedrības un citām valsts - privātajām sadarbības formām. Valdības arī pastiprināti apspriež savas IS politikas ar sabiedrību, uzverot, ka izglītībai ir jāspēlē galvenā loma sabiedrības izpratnes paaugstināšanā par būtiskajām izmaiņām, kas rodas IKT attīstības rezultātā. Līdzsvarojot valdības izglītības aktivitātes, ir arī svarīgi, ka tiek izstrādātas metodes sabiedrības viedokļu un pieredzes uzklausīšanai. Tas radīs iespēju valdībām regulāri piemērot savu politiku atbilstoši saņemtajām atsauksmēm. Šī vēlēšanās no valdības puses pārrunāt IKT politiku plašāk parāda arī to, ka Informācijas sabiedrības jautājumi kļūst par galveno komponenti modernajā politiskajā kursā. • Šodien galvenie vārdi ir kompetence un prasmes, pārliecība, pieejamība, dzīves kvalitāte un valsts pārvaldes modernizācija ar IKT palīdzību. Regulējošie un infrastruktūras jautājumi paliek centrā, taču digitālās plaisas novēršana ir jautājums, kas kļūst arvien svarīgāks visiem valsts dalībniekiem. Galvenais jautājums ir fokuss uz cilvēku vajadzībām un sabiedrības problēmām. 3 Izglītības sektors ir bijis starp galvenajiem mērķiem pirmajās IS publiskajās stratēģijās. Izglītībai joprojām ir centrālā nozīme, kas galvenokārt sastāv no aprīkošanas un skolu pievienošanas Internetam, skolotāju apmācības, izglītības līdzekļu attīstības un skolu tīklu un elektronisko tikšanās vietu ieviešanas. Daudzas valdības tagad pārņem IT apliecības (ieskaitot skolotājiem) un IT atzīmes skolās. Vispārēji izglītības jautājumi tiek risināti diezgan labi, pat ja joprojām ir nepieciešams vairāk progresa. Šodien vairākās dalībvalstīs, uzsvars pastiprināti tiek likts uz mūža mācību un apmācību procesiem. 3 Visas ES dalībvalstis uztraucas par pieaugošo atšķirību attiecībā uz IKT prasmēm. IKT eksplozija ir novedusi pie ievērojama pieprasījuma pēc IT speciālistiem lielākajā daļā industriālo nāciju, bet informācijas sektors cieš no ievērojama prasmīga personāla trūkuma. Tāpēc vairākas valdības ir ieviesušas iniciatīvas, lai samazinātu kvalificēta IKT personāla trūkumu sadarbībā ar profesionālās apmācības programmām, tehniskajām koledžām un universitātēm. Tas ietver tālākas izglītības programmas, kā arī specifiskas iniciatīvas un "pārveidošanas kursus", kas ir mērķēti uz darba meklētāju un citu cilvēku, kas vēlētos strādāt ar IKT, iepazīstināšanu ar prasmēm, kas ir nepieciešamas, lai gūtu panākumus šajā sektorā. Valdības arī cenšas piesaistīt ārvalstu IKT ekspertus savai valstij, lai tie aizpildītu daudzas vakantās darba vietas ar IKT saistītos amatos. Šeit var atsaukties uz Vācijas Zaļās kartes iniciatīvu, Īru FIT Rīcības plānu (ātrais kurss uz informācijas sabiedrību), Holandiešu speciālo komisiju IKT trūkumiem, AK universitātes rūpniecības programmu un prasmēm informācijas laikmetam, kā arī pasākumiem, lai atvieglotu IT darbaspēka iekļūšanu Francijā un Īrijā (piemēram, vīzu likumdošanu un darba atļaujas). 3 Daudzas valdības strādā pie koncepcijas "IKT visiem" vai "Internets visiem". Kā ir noteikts Holandiešu 2000.gada maija dokumentā "Kontrakts nākotnei, Vīzija par elektroniskajām attiecībām starp valdību un iedzīvotājiem", valdības saskaras ar problēmu "pieder un nepieder, ir un nav un prot un neprot". Daudzas pūles tagad tiek veltītas, lai samazinātu nevienlīdzību pieejā un pieejamībā. Valdības veicina vairākas iniciatīvas, kas sastāv no PC pārdošanas veicināšanas mājsaimniecībām ar nodokļu stimuliem, biznesa PC atkārtotu izlietošanu, līzinga shēmām un multimediju aprīkojuma dāvanām no darba devējiem darba ņēmējiem. Turklāt tiek veicināta telekomunikāciju un Interneta pieejas izmaksu samazināšana, Interneta pieejas punktu ieviešana sabiedriskās vietās, bibliotēkās, kultūras iestādēs, pasta nodaļās, skolās un sabiedrības izpratnes paaugstināšanas kampaņu ieviešana. Viņi arī attīsta izpratni par sociālo iesaistīšanos informācijas revolūcijā. Dažas iniciatīvas ir vērstas uz tādām specifiskām grupām kā sievietes, vecāki iedzīvotāji, nespējīgie, studenti un lauku rajonu, salu un mazāk attīstītu reģionu iedzīvotāji. Tāpēc mēs varam atrast vairākas stratēģijas, kas ir nosauktas "Informācijas sabiedrība visiem". 3 Dažās valstīs Informācijas sabiedrības attīstība reģionālajā un vietējā līmenī tiek uzskatīta par fundamentālu balstu, lai rastos patiesi savienota sabiedrība. Tas ir pastiprināts ar jautājumu par vietējās plaisas novēršanu, kas nodrošinās lielāku vietējo un reģionālo varas iestāžu iesaistīšanos Informācijas sabiedrības projektos. 3 Iedzīvotāju tiesību aizsardzībai Informācijas sabiedrībā ir centrālā nozīme publiskajās stratēģijas, kā rezultātā tiek īstenoti likumdošanas, regulēšanas un organizatoriskie pasākumi un vadlīnijas plaša jautājuma loka aptveršanai. Tie ietver: - Iedzīvotāju tiesību aizsardzība: pieeja informācijai, privātas informācijas aizsardzība, - Patērētāju tiesības, - Intelektuālā īpašuma jautājumi: autortiesības, darba digitālā izmantošana, - Elektronisko darījumu tiesiskie aspekti: darījumu likumīgums, elektroniskie paraksti, - Teledarba darbaspēka un apdrošināšanas likumdošana, - Pretlikumīgie jautājumi: kibernoziegumi, droša sērfošana Internetā, nelikumīgs Interneta saturs, nepilngadīgo aizsardzība. 3 Būtiska nozīme ir arī elektroniskajai komercijai un ir sagatavoti vairāki e-komercijas un elektroniskās rīcības plāni. Uzsvars ir likts uz regulēšanu, lai veicinātu uzticību un drošību (elektroniskais paraksts, kriptēšana, Interneta regulēšana ar fokusu uz pašregulāciju un kodu vadīšanu, datu aizsardzību, privātumu un patērētāju tiesības). Kā galvenās rīcības jomas ir arī mazo un vidējo uzņēmumu e-biznesa risinājumu izmantošanas veicināšana, riska kapitāla nodrošināšana jaunajiem Interneta uzņēmumiem un elektroniskās komercijas veicināšana starp biznesu un valsts pārvaldi (valsts iepirkumi, e-tenderi). 3 "E-pārvalde", "digitālā valdība" un "elektroniskā administrācija" parādās kā galvenais izaicinājums un uzdevums valdībām. Tiek sagatavoti un ieviesti noteikti rīcības plāni, ko bieži ir sagatavojušas noteiktas struktūras un menedžeri. Ir trīs centrālie uzdevumi: - "Atklāta valdība": elektroniskās pārvaldes informācijas kvalitātes paaugstināšana. Lielākā daļa ministriju un valsts aģentūru tagad ir atrodamas Internetā un valdības ir izdevušas vadlīnijas un noteikumus saistībā ar publiskās informācijas izplatīšanu. Tiek ieviesti arī valdības Interneta portāli un vienas pieturas aģentūras (overheid.ni, open.gov.uk, help.gv.at, danmark.dk, Infocid.pt, SverigeDirekt.se, u.c.). - "Uz patērētāju vērsta pārvalde": attīstošies elektroniskie pakalpojumi un "klientu orientēta" interaktīva pakalpojumu nodrošināšana ("elektroniskais pakalpojumu brokeris"), administrācijas operācijas (autentifikācijas pakalpojumi, parakstu sertificēšana, elektroniskas veidlapas, palīdzības nodaļas un zvanu centri, pieejams e-pasts, kontaktu direktoriji, darba bankas) un biroju iekšējā darba operācijas (darījumu pārraudzība, informācijas apmaiņa, klientu atsauksmes, u.c.), Ir skartas daudzas administratīvās jomas: zemes reģistrs, nodokļi, pases, labklājība un sociālie pakalpojumi, ienākumi u.c. Vairākas dalībvalstis attīsta Publiskās atslēgas infrastruktūras (PKI), personīgos publisko pakalpojumu numurus (pēc sociālās drošības numuru modeļa) un Publisko pakalpojumu kartes vai elektroniskās identifikācijas kartes. Ir arī mērķis attīstīt 24x7 valdības pakalpojumus. - "Savienota valdība": uzlabot iekšējas darba procedūras centrālajā pārvaldē, un arī starp valdības aģentūrām (reģionālajiem ministriju pārstāvjiem) un decentralizētajām valsts iestādēm (reģionālajām un vietējām institūcijām). Daudzas valdības ievieš starpvaldību zināšanu vadības sistēmas un iekšējos tīklus, nostiprinot Zināšanu tīklus operacionālajā praksē. 3 Jaunas prioritātes izpētes programmām ir vairāk orientētas uz IT. Tiek veicinātas saites starp pētniecību un biznesu, tāpat kā IT universitāšu, IT pētniecības centru, IT zinātnes parku un uz elektroniskajām tehnoloģijām vērstu grupu izveidošana. 3 Vairākas dalībvalstis ir norūpējušās par viņu kultūras mantojuma un valodas aizsardzību, it īpaši Internetā. Spāņu, portugāļu, franču un vācu valodās runājošās valstis, kā arī Grieķija un Ziemeļvalstis izstrādā programmas, lai sekmētu plašāku viņu valodas izmantošanu, atbalstītu tehnisko valodas rīku un programmatūras pētniecību, veicinātu kultūras saturu un atbalstītu valodas kopienu attīstību jaunajā globalizētajā vidē (piemēram, grieķu, portugāļu un spāņu cilvēki ārzemēs vai Francijas starptautiskajā kopienā). 3 Starp visprogresīvākajām ES dalībvalstīm IS attīstības ziņā tagad rodas jautājums par spēcīgu Informācijas sabiedrību, kas tiek izskaidrots kā IT izmantošana, lai veicinātu ekoloģiski spēcīgu attīstību, palīdzot samazināt transportēšanas ietekmi uz vidi un iedzīvotāju veselību un veidojot IT aprīkojumu kā daļu no spēcīgas, cikliskas materiālu ("Zaļās IT politikas") plūsmas. Šajās valstīs jautājumi, kas ir saistīti ar IT un demokrātiju arī ir sekmīgi virzījušies uz priekšu. Labi piemēri šajā procesā ir elektroniskās balsošanas sistēmas no mājas, demokrātiskas virtuālās tikšanās vietas un forumi. • Vairākas dalībvalstis jūt nepieciešamību uzlabot digitālās ekonomikas mēru sistēmu. Šis jautājums ieguva būtisku nozīmi nesen, piemēram OECD un Eurostat. Par spīti tam, ka ir jau vairāki valsts un starptautiski pētījumi, ko ir sagatavojušas konsultāciju kompānijas un tirgus analītiķi, daudzas valdības vēlas pieiet šai problēmai vairāk "zinātniski". Viņi izstrādā Informācijas sabiedrības indikatorus, e-komercijas monitorus vai "barometrus", auditus un sasniegumu novērtējumus. Viņi ievieš arī etalonu uzdevumu pētījumus, lai salīdzinātu viņu sasniegumus ar citām valstīm. 1 At the Dawn of e-Government, Deloitte Research, 2000. 2 Information Technology in public administration of Estonia, Ministry of Transport and Communications, Estonian Informatics Centre, Tallinn, 2000. 3 Tiny Estonia sets pace in e-government, November 2000. 4 E-government concept, e-government concept development Task Force, Lithuania, 2000. 5 Modernising Government, UK, March 1999. 6 E-Government. A strategic framework for public services in the Information Age, UK, Central IT Unit, April 2000. 7 E-Government interoperability framework, The office of the e-Envoy, UK, 2000. 8 One-stop-government in Austria, Austrian Academy Of Sciences 9 State of Colorado Vision for e-Government, Governor's Office of Innovation and Technology, April 2000. 10 Making Connections and Meeting the Callenge: e-Government and the Public Service of Canada, May 2000. 11 E-government - A Vision for New Zealanders 12 Public Strategies for the Information Society in the member States of the European Union, An ESIS report, Information Society Activity Centr DG Information Society, September 2000. Satiksmes ministrs A.Gorbunovs 4.pielikums Satiksmes ministrs A.Gorbunovs