27. Article

The Making of e-government. CIO Enterprise Magazine. Nov. 15, 1999. Satiksmes ministrs A.Gorbunovs 1.pielikums Satiksmes ministrs A.Gorbunovs 2.pielikums Ar e-pārvaldi saistītās likumdošanas analīze Elektronisko dokumentu likums Pirmais solis ceļā uz e-pārvaldi noteikti būs elektronisko dokumentu ieviešana, kas veicinās valsts iestāžu un uzņēmēju satuvināšanos, mazinās birokrātiju, sekmēs valsts sektora caurspīdīgumu, kā arī ļaus Latvijai ievērot Eiropas Savienības prasības un straujāk piesaistīt investīcijas. Elektronisko dokumentu likumprojekts, kas izstrādāts, ievērojot Eiropas Savienības 1999.gada 13.decembra direktīvas 1999/93/EC "Par Kopienas pamatnostādnēm elektroniskā paraksta jomā" prasības, nosaka elektroniskā dokumenta un elektroniskā paraksta tiesisko statusu. Šī likuma pieņemšana nostiprinās tiesiski arī ar e-pārvaldi saistītos jautājumus. Lai elektroniskie dokumenti un elektroniskie paraksti iegūtu juridisku spēku, likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad normatīvie akti nosaka, ka dokumentam jābūt rakstiskā formā, šī prasība ir izpildīta ar elektronisko dokumentu. Gadījumos, kad normatīvie akti nosaka, ka dokumentam jābūt parakstītam, šī prasība ir izpildīta, ja elektroniskais dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, ja vien puses iepriekš nav vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi. Ja normatīvie akti paredz, ka dokumentam, lai tam būtu juridiskais spēks papildus citiem rekvizītiem jābūt arī zīmoga nospiedumam, šī prasība attiecībā uz elektronisko dokumentu ir izpildīta ar drošu elektronisko parakstu un laika zīmogu. Ja puses ir vienojušās par citu elektroniskā dokumenta parakstīšanas metodi, tad elektroniskajam dokumentam nevar liegt juridisko spēku, tā iesniegšanu par pierādījumu tiesā, uzskatīt to par juridiski nenozīmīgu vai neuzticamu pamatojoties uz to, ka dokuments ir elektroniskā formā un ka tas nav parakstīts ar drošu elektronisko parakstu. Elektronisko dokumentu apritē LR valsts un pašvaldību iestāžu starpā un starp LR valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskām un juridiskām personām dokumenta paraksta prasība uzskatāma par izpildītu, ja elektroniskais dokuments ir parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un iezīmēts ar laika zīmogu. Šā likuma noteikumi nav piemērojami un drošs elektroniskais paraksts neradīs tiesiskas sekas tiesiskos darījumos ģimenes un mantojuma tiesībās, kuriem ir prasīta rakstiska forma vai ir izvirzītas citas stingras formas prasības. Likumprojektā ietvertajos pārejas noteikumos ir paredzēts, ka likums stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. Elektronisko dokumentu apritē starp LR valsts un pašvaldību iestādēm un starp LR valsts vai pašvaldību iestādēm un fiziskām un juridiskām personām šis likums stāsies spēkā 2004.gada 1.janvārī. Nepieciešamās izmaiņas normatīvi tiesiskajā bāzē elektronisko dokumentu likuma ieviešanai Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu likuma stāšanos spēkā, ir nepieciešama grozījumu izdarīšana vairākos esošajos normatīvajos aktos, kā arī atsevišķu jaunu normatīvo aktu izstrāde. Ir jāizstrādā grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", paredzot valsts nodevas objektu par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditāciju un akreditācijas atjaunošanu, kā arī jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par sertifikācijas pakalpojumu sniedzēju akreditācijas atjaunošanas valsts nodevu. Ministru kabinets 2002.gada 6.aprīlī ir pieņēmis noteikumus Nr.141 "Informācijas sistēmās esošo dokumentēto datu un elektronisko dokumentu arhivēšanas noteikumi", paredzot, ka informācijas sistēmās vai reģistros esošos dokumentētos datus un elektroniskos dokumentus gan sistēmas organizācijas, gan valsts arhīvi glabā elektroniskā formā. Šie noteikumi nosaka sistēmu arhivēšanas tiesiskās, organizatoriskās un tehniskās pamatprasības, kas jāievēro sistēmu organizācijām, uzkrājot un glabājot sistēmās elektroniskos dokumentus, kā arī kārtību, kādā ilgtermiņa vai pastāvīgi glabājamas sistēmas (reģistri) vai to daļas jānodod valsts glabāšanā. Minētie noteikumi attiecas uz sistēmām, kuru īpašnieks vai valdītājs ir valsts vai pašvaldības institūcija, kuras apstrādā un glabā informāciju saskaņā ar starptautiskiem līgumiem, likumiem un Ministru kabineta noteikumiem, kā arī uz tām sistēmām, kuras pilnīgi vai daļēji finansē no valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Ir jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par grozījumu izdarīšanu Ministru kabineta 2000.gada 28.novembra noteikumos Nr.408 "Datu valsts inspekcijas nolikums", paredzot, ka Datu valsts inspekcijas pienākumus un tiesības nosaka arī Elektronisko dokumentu likums. 2002.gada 12.martā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.111 pieņemts "Ministru kabineta kārtības rullis", reglamentējot Ministru kabinetā izskatāmo tiesību aktu projektu, politikas plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu iesniegšanas, virzības un izskatīšanas kārtību un Ministru kabinetā pieņemto lēmumu noformēšanas kārtību, kā arī ar valsts pārvaldes darba organizāciju saistītus elektronisko dokumentu aprites jautājumus. MK 2002.gada 28.maijā ir pieņēmis instrukciju Nr.3 "Ministru kabineta kārtības rullī noteikto dokumentu elektroniskās aprites kārtība" par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas un aprites kārtību ministrijās un valsts pārvaldes iestādēs. Savukārt pēc Elektronisko dokumentu likuma pieņemšanas MK jāizstrādā un jāpieņem noteikumi par elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtību valsts un pašvaldību iestādēs, starp valsts un pašvaldību iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām. Savukārt valsts un pašvaldību iestādēm ir jāizstrādā un jāpieņem elektronisko dokumentu iekšējās aprites noteikumus, kuri atbilst iepriekš minētajiem MK noteikumiem, iestādes darba specifikai un nodrošina fiziskajām un juridiskajām personām iespēju iesniegt un saņemt valsts un pašvaldību iestādēs dokumentus, to kopijas, norakstus, izrakstus un dublikātus elektroniskā vai neelektroniskā formā pēc personas brīvas izvēles. Lai nodrošinātu elektronisko dokumentu likuma ieviešanu, Ministru kabinets 2001.gada 18.septembra sēdes (protokols Nr.45, 7.§) protokollēmumā ir noteicis, ka valsts un pašvaldību iestādēm līdz 2002.gada 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā izmaksu aprēķinus šā likuma izpildes nodrošināšanai. Joprojām aktuāls ir jautājums par to, kā tiks lietoti elektroniskie dokumenti gadījumos, kur pašreiz normatīvie akti nosaka notariāli apliecināta paraksta iesniegšanu. Ļoti būtisks jautājums ir par atbildību elektronisko dokumentu un elektronisko parakstu viltošanas gadījumā, tomēr tā kā Krimināllikuma 275.p. paredz atbildību par "dokumenta, zīmoga un spiedoga viltošanu un viltota dokumenta, zīmoga un spiedoga realizēšanu un izmantošanu", līdz ar to šis pants varētu tikt attiecināts arī uz elektronisko dokumentu, parakstu un laika zīmogu viltošanu. Arī Kriminālprocesa kodeksā un Civilprocesa likumā nav nepieciešams veikt grozījumus, jo tie neaizliedz izmantot elektronisko dokumentu kā pierādījumu. Spēkā esošie normatīvie akti, kas regulē ar elektroniskajiem dokumentiem un parakstiem saistītos jautājumus Lai arī tagad jau ir vairāki normatīvie akti, kas paredz elektronisko dokumentu vai elektroniskās informācijas lietošanu, ir jāatzīst, ka IT radītās iespējas juridiskajā vidē tiek izmantotas ļoti nepilnīgi; šie likumi ir attiecināmi tikai uz ļoti šauru jautājumu loku un neatrisina pastāvošās problēmas, kas rodas juridiskās bāzes un neatbilstošas infrastruktūras trūkuma dēļ. Piemēram, privāttiesisko līgumu noslēgšanā dažreiz tiek izmantoti elektroniskie paraksti, jo Civillikums ļauj darījumu slēdzošajām pusēm izvēlēties juridiskā darījuma veidu, izņemot gadījumus, kas ir tieši norādīti likumā. • Visplašākais elektronisko dokumentu pielietojums ir reglamentēts atjaunotajā "Zemesgrāmatu likumā" (pieņemts 22.12.1937., atjaunots 30.03.1993. un spēkā no 05.04.1993.) Šis likums nosaka kārtību, kādā nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības tiek ierakstītas un nostiprinātas (koroborētas) zemesgrāmatās, zemesgrāmatu vešanas kārtību un citus ar zemesgrāmatām saistītus jautājumus. No 1998.gada 18.novembra spēkā ir stājusies likuma 7.nodaļa "Datorizētā zemesgrāmata", kas nosaka kārtību, kādā nekustamie īpašumi un ar tiem saistītās tiesības ierakstāmas un nostiprināmas zemesgrāmatās datorizētā veidā. Likuma pārejas noteikumi paredz, ka pēc visu līdzšinējo zemesgrāmatu ierakstu pārrakstīšanas datorizētajā zemesgrāmatā un pēc to pilnīguma un pareizības elektroniskas apliecināšanas (autorizācijas) attiecībā uz visām zemesgrāmatu nodaļas pārziņā esošajām zemesgrāmatām, nodaļas priekšnieks pieņem lēmumu pārtraukt zemesgrāmatu vešanu līdzšinējā formā un pāriet uz to kārtošanu datorizētā formā. • Likums "Par arhīviem" (pieņemts 26.03.1991. un spēkā no 01.05.1991.) nosaka Latvijas nacionālā arhīva fonda veidošanas, saglabāšanas un pārvaldīšanas pamatprincipus. Likumā sniegta termina "dokuments" definīcija, nosakot, ka dokuments ir objektīvās īstenības priekšmetu un cilvēka domas informācijas fiksējums ar rakstu zīmju, grafikas, fotogrāfijas, skaņu ierakstu un citu līdzekļu palīdzību uz jebkuru informācijas nesēja (papīra, filmas, disketes utt.). Šāda definīcija dod iespēju tulkot to paplašināti, ietverot tajā arī elektroniskos dokumentus. • Likums "Par grāmatvedību" (pieņemts 14.10.1992. un spēkā no 01.01.1993.) reglamentē kārtību, kādā visi Uzņēmumu reģistrā reģistrētie uzņēmumi u.c. iestādes kārto grāmatvedību. Grozījumi likumā, kas pieņemti 08.07.1999. un stājās spēkā 03.08.1999. nosaka, ka ja attaisnojuma dokumenti tiek sagatavoti ar elektroniskām skaitļošanas mašīnām (datoriem), par saimnieciskā darījuma veikšanu un informācijas pareizību atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju). Attaisnojuma dokumentu elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību uzņēmumā nosaka uzņēmuma vadītājs. Ārēju dokumentu elektronisko apliecināšanu (autorizāciju) var izmantot tikai tad, ja darījuma puses ir savstarpēji vienojušās par kārtību, kādā veicama attaisnojuma dokumentu apmaiņa elektroniskā veidā, un elektroniskās apliecināšanas (autorizācijas) kārtību. Grāmatvedības reģistru kārtošana tikai ar datoriem pieļaujama vienīgi tādā gadījumā, ja netiek pārkāptas šā likuma prasības. Turklāt jānodrošina datu attēls trešajai personai salasāmā veidā un, ja nepieciešams, - to izraksts. • Likums "Par uzņēmumu gada pārskatiem" (pieņemts 14.10.1992. un spēkā no 01.01.1993.) reglamentē uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un bezpeļņas organizāciju gada pārskatu sagatavošanas, pārbaudes, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību. Grozījumi likumā, kas tika pieņemti 16.12.1999. un stājās spēkā 19.01.2000., nosaka, ka uzņēmums pārbaudīta gada pārskata, kā arī revidenta atzinuma (ja tāds ir) norakstu kopā ar paskaidrojumu par to, kad gada pārskats apstiprināts, var iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai pēc uzņēmuma atrašanās vietas un Uzņēmumu reģistram arī elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem. Uzņēmums ir atbildīgs par to, lai elektroniskā veidā iesniegtie dokumenti tiktu saņemti. • Likums "Par telekomunikācijām" (pieņemts 01.11.2002. un spēkā no 30.11.2002.) nosaka telekomunikāciju pakalpojumu lietotāju, publisko telekomunikāciju tīklu operatoru, telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēju, privāto telekomunikāciju tīklu īpašnieku un valsts institūciju tiesības, pienākumus un atbildību, kas saistīta ar telekomunikāciju sektora regulēšanu, telekomunikāciju tīklu izveidošanu, attīstību un ekspluatāciju, telekomunikāciju pakalpojumu sniegšanu, kā arī radiofrekvenču spektra, numuru un numerācijas diapazonu piešķiršanas un lietošanas valsts kontroli un uzraudzību. • pieslēgšanu publiskajam telekomunikāciju tīklam, kā arī valsts kontroli un uzraudzību pār radiofrekvenču piešķiršanu un spektra lietošanu. Likums neaizliedz telekomunikāciju tīklos pārraidīt kriptētus datus. • Radio un televīzijas likums (pieņemts 24.08.1995. un spēkā no 11.09.1995.) nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību. Likums neaizliedz kriptētas informācijas pārraidi izdalītajās frekvencēs: saskaņā ar likuma 2.panta 8.punktu raidīšana ir programmu sākotnējā izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā. Pārraidāmās informācijas kodēšanai nepieciešams izmantot speciālās iekārtas un programmas, tomēr šī norma ir nozīmīgs aspekts elektroniskajā tirdzniecībā. • MK 19.03.1996. noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām" (spēkā no 27.03.1996.) nosaka prasības valsts un pašvaldību īpašumā esošajām sistēmām, kā arī valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību. Noteikumi nosaka, ka sistēmas tehniskajai realizācijai papildus citām prasībām jāatbilst prasībai, ka sensitīvo datu pārraidei un autentifikācijai, kā arī lietotāju identifikācijai jāizmanto kriptogrāfiskie algoritmi ar publiskās atslēgas metodi. Šis noteikumu punkts ietverts, lai nodrošinātu vairākos likumos paredzēto noteiktā informācijas režīma aizsardzību datu pārraides laikā (likums "Par valsts noslēpumu"). Ja valsts vai pašvaldību iestādes, pārraidot konfidenciālus vai citas slepenības pakāpes datus pa elektronisko pastu, nelieto kriptogrāfijas algoritmus, tas ir tiesību normu pārkāpums. • Komercķīlas likums (pieņemts 21.10.1998. un spēkā no 01.03.1999.) reglamentē komercķīlas nodibināšanas, reģistrēšanas, izlietošanas un izbeigšanas kārtību, komercķīlas spēku attiecībā pret trešajām personām, kā arī citus ar komercķīlu saistītus jautājumus. Likums nosaka, ka visus ar komercķīlu saistītos dokumentus komercķīlu reģistra turētājs glabā papīra vai elektroniskā formā. Šiem dokumentiem ir līdzvērtīgs juridisks spēks. Likumā paredzētās informācijas apmaiņa starp komercķīlu reģistra turētāju un kustamo lietu reģistra turētāju var notikt ar elektronisku dokumentu palīdzību. • MK 09.03.1999. noteikumi Nr.89 "Noteikumi par Iedzīvotāju reģistrā iekļauto ziņu izsniegšanu" (spēkā no 13.03.1999.) nosaka kārtību, kādā Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde izsniedz Iedzīvotāju reģistrā iekļautās ziņas. Reģistrā iekļautās ziņas pārvalde izsniedz rakstiski, telefoniski, izmantojot elektroniskos datu nesējus, izmantojot tiešsaistes datu pārraidi. Reģistrā iekļautās ziņas, kas sagatavotas, pamatojoties uz rakstisku vienošanos, pārvalde izsniedz arī izmantojot tiešsaistes datu pārraidi. • Likums "Par konsolidētajiem gada pārskatiem" (pieņemts 30.09.1999. un spēkā no 01.01.2000.) reglamentē vispārīgos konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumus, konsolidācijā iesaistītos uzņēmumus, kā arī konsolidētā gada pārskata un konsolidētā ziņojuma sagatavošanas, pārbaudes, apstiprināšanas un publicēšanas kārtību. Likums nosaka, ka likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu konsolidētā gada pārskata un konsolidētā ziņojuma norakstu kopā ar šī uzņēmuma akcionāru vai dalībnieku pilnsapulcē apstiprinātā gada pārskata norakstu un zvērinātu revidentu atzinumu norakstiem koncerna mātes uzņēmums var iesniegt Uzņēmumu reģistram un Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei arī elektroniskā veidā, pievienojot rakstveida apliecinājumu par to atbilstību dokumentu oriģināliem. • Patērētāju tiesību aizsardzības likums (pieņemts 18.03.1999. un spēkā no 15.04.1999.) reglamentē patērētāju iespēju īstenot un aizsargāt savas likumīgās tiesības, slēdzot līgumu ar ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju. Likums paredz, ka patērētājs un pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs var vienoties, slēdzot distances līgumu. Saskaņā ar likuma normām distances līgums ir vienošanās starp patērētāju un pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju, pamatojoties uz pārdevēja vai pakalpojumu sniedzēja piedāvājumu ar adresēta vai neadresēta iespieddarba, tipveida vēstules, kataloga, presē publicētas reklāmas, kurai pievienots pasūtījuma kupons, telefona, faksimila, Interneta, elektroniskā pasta, televīzijas, radio un citu informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzekļu starpniecību. • MK 28.05.2002. noteikumi Nr.207 "Noteikumi par distances līgumu" (spēkā no 31.05.2002.) nosaka distances līgumā ietveramo informāciju, atsevišķus līguma izpildes nosacījumus, kā arī kārtību un termiņus, kādā realizējamas atteikuma tiesības. Saskaņā ar noteikumu prasībām pārdevējs vai pakalpojumu sniedzējs pirms distances līguma slēgšanas noteikumos noteikto informāciju patērētājam sniedz skaidri un saprotami, attiecīgajam distances informācijas nosūtīšanas vai pārraidīšanas līdzeklim piemērotā veidā. • MK 21.03.2000. noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" (stājās spēkā 01.07.2000.) nosaka informācijas sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās un organizatoriskās pamatprasības, ko ievēro informācijas sistēmas organizācija, tās vadītājs, informācijas resursu turētājs, tehnisko resursu turētājs, informācijas sistēmas lietotājs un citas personas, kuras ir atbildīgas par informācijas sistēmas drošību. Iespējamās izmaiņas LR normatīvi tiesiskajā bāzē e-pārvaldes koncepcijas ieviešanā Kā jau minēts, elektronisko dokumentu likums lielā mērā kalpos par pamatu arī e-pārvaldes ieviešanā, taču ir arī citi normatīvie akti, kas būtu jāgroza, lai mazinātu valsts pārvaldes birokrātiju. E-pārvaldes koncepcijā detalizēta nepieciešamo izmaiņu LR normatīvi tiesiskajā bāzē analīze netiks iekļauta, taču to būtu jādefinē e-pārvaldes stratēģijā, kas būtu detalizēts programmas īstenošanas apraksts un pamats atsevišķiem projektiem un risinājumiem. Likums "Iesniegumu, sūdzību un priekšlikumu izskatīšanas kārtība valsts un pašvaldību institūcijās" (pieņemts 27.10.1994, spēkā no 05.11.1994.) nosaka kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas var griezties valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos ar individuāliem vai kolektīviem rakstveida iesniegumiem, sūdzībām un priekšlikumiem un saņemt atbildi. Likumā noteikts, ka valsts vai pašvaldību institūcijai, kas saņēmusi iesniegumu, sūdzību vai priekšlikumu, ir vai nu: • septiņu dienu laikā jānosūta iesniegums, sūdzība vai priekšlikums citai - šajā lietā kompetentai institūcijai, par to paziņojot iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšana neietilpst šīs valsts vai pašvaldības institūcijas kompetencē; • 15 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai nav nepieciešama papildu pārbaude vai nav jāpieprasa papildu ziņas; • 30 dienu laikā jāatbild iesniedzējam, ja iesnieguma, sūdzības vai priekšlikuma izskatīšanai ir nepieciešama papildu pārbaude vai jāpieprasa papildu ziņas; šādos gadījumos par papildu pārbaudi jāpaziņo iesniedzējam. Ja objektīvu iemeslu dēļ 30 dienu termiņu nav iespējams ievērot, par to jāpaziņo iesniedzējam. Ja uzņēmējiem vai iedzīvotājiem ir jāgaida uz atbildi divas nedēļas vai pat mēnesi, rezultātā ir ne tikai pārmērīgs laika patēriņš, bet arī lielas izmaksas, jo mūsdienās, kā zināms, laiks ir nauda, un ir jādomā par to, kā taupīt un efektīvāk izmantot gan laiku, gan naudu. Ja dokuments tiek sūtīts pa elektronisko pastu, tad neatkarīgi no adresāta atrašanās vietas - vai tas ir Latvijā vai ārzemēs, šis dokuments sasniedz adresātu dažās minūtēs. Pašreiz spēkā esošie Ministru kabineta 23.04.1996. noteikumi Nr. 154 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi" nosaka, ka ja dokumenta noraksts, kopija vai izraksts ir uz vairākām lapām, to pareizību drīkst apliecināt tikai tad, ja visas lapas ir numurētas un cauršūtas (caurauklotas), kas rada dažādas grūtības dokumentu apstrādē, tos ir sarežģīti skanēt utt. Līdz ar to, ja persona vēlas saņemt kādu dokumenta kopiju elektroniskā veidā. Papīra dokumentiem caurauklošana ir nepieciešama, lai nevarētu samainīt šī dokumenta lapas, taču elektroniskiem dokumentiem šī problēma tiks atrisināta ar drošu elektronisko parakstu, jo tas ir saistīts ar parakstīto elektronisko dokumentu tādā veidā, ka vēlākās izmaiņas elektroniskajā dokumentā ir manāmas. Tā kā viens no iespējamiem e-pārvaldes pakalpojumiem varētu būt vēlēšanu un referendumu procesa elektronizācija, būtu nepieciešams grozīt Saeimas vēlēšanu likumu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumu, kā arī likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu". Ja vēlēšanu un referendumu procesi tiktu elektronizēti, ievērojami tiktu samazinātas izmaksas vēlēšanu rīkošanai (it sevišķi papīra un drukāšanas izdevumiem). Tā kā vēlētāju aktivitāte bieži vien nav adekvāta balsstiesīgo pilsoņu skaitam, taču vēlēšanu zīmes tiek sagatavotas atbilstoši potenciālo vēlētāju skaitam. Šādā veidā arī samazinātos papīra izmaksas, tādējādi ietaupot valsts un pašvaldību budžetu izdevumus. Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums nosaka, ka personai ir tiesības pēc sava ieskata vēlēt tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā tā ir pierakstīta vēlēšanu dienā vai arī tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kur atrodas likumā noteiktā kārtībā reģistrēts attiecīgās personas nekustamais īpašums. Pašvaldības vēlēšanās, balsojot elektroniski, kaut vai tiem iedzīvotājiem, kas nedzīvo pieraksta vietā un vēlēšanu dienā noteiktu apstākļu dēļ nevar tur nokļūt, būtu iespēja piedalīties vēlēšanās. Tāpat, ja vēlētājs atrodas ārzemēs, kur nav Latvijas vēstniecības vai pārstāvniecības, viņam netiktu liegta iespēja piedalīties vēlēšanās. Vēlētāju identifikācija varētu notikt, izmantojot identifikācijas kartes vai elektroniskos parakstus. Līdz ar to nerastos tādas situācijas, kā tas bija šajās pašvaldību vēlēšanās, kad daudzi vēlētāji nevarēja izmantot savas vēlētāja tiesības tikai tāpēc, ka viņi nedzīvo pieraksta vietā. Pašlaik Saeimas vēlēšanu likuma 45.pantā ir noteikts, ka vēlētājs, kas vēlas balsot pa pastu, ne vēlāk kā trīs nedēļas pirms vēlēšanu dienas (pasta zīmogs) iecirkņa komisijai nosūta attiecīgu rakstveida iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi. Šim iesniegumam pievienojama Latvijas pilsoņa pase. Ja vēlēšanu process tiktu elektronizēts, tad nebūtu šādas nepieciešamības jau iepriekš veikt šādas formalitātes. Jau tagad likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām" paredz, ka izsoles uzaicinājumu attiecībā uz preču piegādes, būvdarbu veikšanas, būvprojektēšanas vai pakalpojumu sniegšanas tiesībām sagatavo un Iepirkumu uzraudzības birojam iesniedz valsts pasūtītājs. Iepirkumu uzraudzības birojs triju darbadienu laikā pēc paziņojuma saņemšanas pārbauda tā saturu un, ja uzaicinājums atbilst likuma prasībām, tad ievieto to Interneta tīklā. Pasūtītājs to savukārt nosūta laikrakstam "Latvijas Vēstnesis". Valsts un pašvaldību pasūtījumu atklātību un caurspīdīgumu nodrošina arī tas, ka interneta tīklā tiek ievietota informācija par šo izsoļu un konkursu uzvarētājiem. Lielāka atklātība tiktu nodrošināta, ja tiktu publicēti arī pārējie izsoles dalībnieki un pamatinformācija par viņu piedāvājumiem. Tāpat likums nosaka to, ka valsts pasūtītājam ir pienākums pārbaudīt pretendenta kvalifikāciju, lai lemtu par viņa piemērotību piegādes vai darbu veikšanai vai pakalpojumu sniegšanai, tai skaitā, viņiem ir jāpārliecinās, vai pretendents nav pasludināts par maksātnespējīgu, neatrodas likvidācijas stadijā, viņa saimnieciskā darbība nav pārtraukta; kā arī jāpārliecinās par to, ka pretendentam Latvijā nav nodokļu parādu. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kas vēlas piedalīties izsolē vai konkursā par valsts pasūtījumu, ir jāsaņem izziņa no Uzņēmumu reģistra par to, ka tas nav pasludināts par maksātnespējīgu vai neatrodas likvidācijas stadijā, kā arī no Valsts ieņēmumu dienesta jāsaņem izziņa par to, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu. Veicot nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos, šādu izziņu pieprasīšanu no uzņēmējiem varētu aizvietot ar to, ka valsts vai pašvaldību pasūtītāji šo informāciju varētu pārbaudīt paši Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta datu bāzēs, tādējādi palielinot valsts institūciju darba efektivitāti un savstarpējo mijiedarbību, kā arī konkursa pretendentiem vairs nebūtu jāapmeklē vairākas valsts iestādes, lai saņemtu visus nepieciešamos dokumentus. No 01.07.2002. atbilstoši MK 27.12.2001. noteikumiem Nr.559 "Noteikumi par atklāta vai slēgta konkursa norisi attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu" un MK 27.12.2001. noteikumiem Nr.558 "Noteikumi par atklāta konkursa norisi attiecībā uz preču pirkšanu vai nomu" ir iespējams konkursa piedāvājumus iesniegt elektronisku dokumentu formā. Valstī ir pieņemti arī vairāki normatīvie akti, kas regulē informātikas nozari un tieši attiecas arī uz e-pārvaldi. Kopš 1996.gada Latvijā ir spēkā 1996.gada 19.marta MK noteikumi Nr.70 "Noteikumi par valsts nozīmes datorizēto informācijas sistēmu statusa piešķiršanas kārtību un tehniskās realizācijas prasībām", kuros tiek uzsvērta nepieciešamība veidot saderīgas valsts nozīmes informācijas sistēmas. Informācijas atklātības likums, kas tika pieņemts 1998.gada 29.oktobrī paredz nodrošināt sabiedrībai pieeju informācijai, kas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai ir valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā un nosaka vienotu kārtību, kādā fiziskās un juridiskās personas valsts pārvaldes iestādēs un pašvaldību iestādēs ir tiesīgas iegūt informāciju un to izmantot. MK 03.08.1999. noteikumi Nr.275 "Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestāžu un pašvaldību iestāžu rīcībā esošā informācija nododama atklātībā" nosaka, ka iestāde var sniegt pieprasīto vispārpieejamo informāciju mutiski vai rakstiski, kā arī izmantojot elektroniskos informācijas nesējus vai datu pārraides tīklu (ņemot vērā iestādes tehniskās un finansiālās iespējas). 23.03.2000. tika pieņemts Fizisko personu datu aizsardzības likums (spēkā esošs no 20.04.2000.), kas aizsargā fizisko personu pamattiesības un brīvības, it īpaši privātās dzīves neaizskaramību, attiecībā uz fiziskās personas datu apstrādi. Personas datu apstrādes atbilstību šī likuma prasībām un fizisko personu tiesības uz t.s. "sensitīvo datu" aizsardzību nodrošinās atsevišķa neatkarīga institūcija - Valsts datu inspekcija. MK 21.03.2000. noteikumi Nr.106 "Informācijas sistēmu drošības noteikumi" nosaka informācijas sistēmu drošības tiesiskās, tehniskās un organizatoriskās pamatprasības, ko ievēro informācijas sistēmas organizācija, tās vadītājs, informācijas resursu turētājs, tehnisko resursu turētājs, informācijas sistēmas lietotājs un citas personas, kuras ir atbildīgas par informācijas sistēmu drošību. 05.06.2002. stājies spēkā Valsts informācijas sistēmu likums, kura mērķi ir veicināt valsts informācijas sistēmu organizāciju savstarpēju sadarbību un attīstību, kā arī nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju sniedzamo informācijas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, lietojot valsts informācijas sistēmas. Likums atspoguļo reģistru integrācijas tendenci, ko paredz megasistēmas projekts. 2000.gada 14.martā ir pieņemti MK noteikumi Nr.104 "Noteikumi par integrētas valsts nozīmes informācijas sistēmas izveides nodrošināšanu", kas nosaka, ka veidojot valsts un pašvaldību informācijas sistēmas, aizliegts pieprasīt un vākt no iedzīvotājiem un juridiskām personām to informāciju, kas jau glabājas kādā no megasistēmā saistītajām informācijas sistēmām (reģistriem). Diemžēl šis princips reti tiek piemērots valsts un pašvaldību institūciju darbā, tādējādi iedzīvotājiem un uzņēmējiem bieži vien vieni un tie paši dokumenti ir jāiesniedz dažādās iestādēs. Šī problēma pašlaik daļēji ir atrisināta attiecībā uz Uzņēmumu reģistru un Valsts ieņēmumu dienestu, jo saskaņā ar 14.12.2000. pieņemtajiem grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas stājās spēkā š.g. 12.janvārī Uzņēmumu reģistrs likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" noteiktajā kārtībā reģistrē uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), to pārstāvniecības un filiāles, sabiedriskās organizācijas un to apvienības arī kā nodokļu maksātājus un piešķir vienoto vienpadsmitzīmju reģistrācijas kodu, izsniedzot reģistrācijas apliecību, kura vienlaikus ir arī nodokļu maksātāja apliecība. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrē Valsts ieņēmumu dienests likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, tā kā uzņēmumiem, kam jāreģistrējas kā pievienotās vērtības nodokļa maksātājiem jebkurā gadījumā ir jāapmeklē VID. Likums nosaka, ka vienas darbdienas laikā pēc uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), tā pārstāvniecības vai filiāles, kā arī sabiedriskās organizācijas vai sabiedrisko organizāciju apvienības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrs elektroniskā veidā nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par reģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), tā pārstāvniecību vai filiāli, par sabiedrisko organizāciju vai sabiedrisko organizāciju apvienību, kā arī ziņas par grozījumiem Uzņēmumu reģistra žurnālā. Likuma "Par nodokļiem un nodevām 15.panta pirmās daļas 3.punkts paredz, ka nodokļu maksātājam ir jāiesniedz nodokļu administrācijai konkrēto nodokļu likumos paredzētās deklarācijas, pārskatus vai nodokļu aprēķinus rakstveidā vai elektroniskā veidā, taču līdz Elektronisko dokumentu likuma spēkā stāšanās dienai nodokļu maksātājiem, kuri iesniedz deklarācijas elektroniskā veidā, 15 dienu laikā pēc deklarācijas iesniegšanas elektroniskā veidā jāiesniedz arī rakstveida deklarācijas. Tā, protams, ir diezgan neracionāla dokumentu plūsma, jo tas nozīmē, ka uzņēmējiem pēc deklarāciju nosūtīšanas elektroniskā veidā vēlreiz ir jāgriežas VID, lai šo pašu dokumentu iesniegtu rakstveidā. Satiksmes ministrs A.Gorbunovs 3.pielikums Citu valstu pieredze e-pārvaldes izveides jomā Pašlaik, 21.gs. sākumā, valdības saprot, ka tām ir vairāk līdzekļu un iespēju nekā jebkad agrāk, lai kalpotu patērētājam. Tehnoloģiju ienākšana mūsu dzīvē ir mainījusi to, kā cilvēki dzīvo, strādā, kā uzņēmumi veic biznesu un kā valdības kalpo saviem vēlētājiem. Rezultātā likumsakarīga ir e-pārvaldes rašanās, uz kuru pamazām virzās valdības gandrīz visā pasaulē. Valdības paredz, ka līdz 2002.gadam gandrīz 34 % iedzīvotāju visā pasaulē lietos Internetu kā galveno līdzekli, lai piekļūtu pakalpojumiem, salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni, kad Internetu izmanto aptuveni 12 % iedzīvotāju, būs 191 % pieaugums. Valdības iestādes Apvienotajā Karalistē lepojas ar visdramatiskākajām pieauguma prognozēm; tur valdība paredz 424 % pieaugumu klientu daudzumā, kas izmantos Internetu valdības pakalpojumiem (no 8 līdz 40 %). Kamēr valdības veic šīs prognozes, īstās pārmaiņas notiek valdības Web lapu pārveidošanā no enciklopēdijām un transakciju apstrādātājām. Veicot valdības procesa pārveidošanu, valdības ir labāk sagatavotas izmantot web tehnoloģijas, lai racionalizētu darba plūsmu un samazinātu departamentu birokrātiju. Rezultātā informācija par klientiem daudz loģiskāk un efektīvāk caur integrētām tehnoloģijām nokļūs no sākotnējā kontakta vietas līdz attiecīgajām nodaļām. Klientiem būs ne tikai vieglāka sākotnējā pieeja, viņi var arī cerēt, ka viņus neapgrūtinās ar atkārtotiem jautājumiem, pazudušiem dokumentiem vai neprecīzu informāciju, sastopoties ar valdību nākotnē. Vidēji šāda valdības pārveidošanas projekta īstenošana valstīs, kur tas jau ir īstenots, ir aizņēmusi 17 mēnešus. Lai gan vidēji 45 % valdību liecina par to, ka tehnoloģija ir galvenais klientu apkalpošanas uzlabošanas veicinātājs, 32 % arī uzskata, ka viņu mantotās sistēmas ir galvenais šķērslis - pat vairāk nekā projekta izmaksas, personāla pieredze, administratīvās procedūras vai likumdevēju uzdevumi. Īpaši smagi to izjuta Jaunzēlandē un ASV, kur problēma, kas nomocīja daudzas valdības bija tā, ka liela daļa viņu pašreizējo tehnoloģiju nespēja veikt nepieciešamos uzlabojumus. Vecās sistēmas nav pietiekami aprīkotas, lai tiktu galā ar radikāli pieaugošajiem darījumu apjomiem, un tās nav arī veidotas elastīgi, kas ir nepieciešams datu atjaunošanai un apstrādāšanai no daudziem avotiem gan valdības iekšienē, gan ārpus tās. Turklāt, neelastīgas sistēmas arhitektūras rada spēcīgus ierobežojumus e-pārvaldes izaugsmes potenciālam. Neatliekama problēma, ar ko valdībām būs jāsaskaras cik ātri vien iespējams, ir izdevumu palielināšanās informācijas tehnoloģiju vajadzībām daudz lielākā mērā nekā tās plāno izdevumus cilvēkresursu vajadzībām. Daudzos gadījumos vecās sistēmas ir pilnībā jānomaina un citās ir jāveic sistēmas uzlabošana, lai maksimizētu potenciālos ieguvumus no datu uzglabāšanas. Piemēram, Austrālijā un AK ir lielākais pieaugums IT izdevumiem - attiecīgi 32 un 26 %. Visumā 53 % valdību vai nu pašlaik piedāvā, vai uzsāk piedāvāt elektroniskus pašapkalpošanās pakalpojumus. 27 % plāno to izdarīt nākošajā gadā vai domā par ieviešanu tuvākajā nākotnē. Visprogresīvākās valdības uz šo brīdi ir ASV un AK, kur notiek ļoti strauja elektronisko pakalpojumu attīstība. Pāris gadu laikā ierastie piekļuves veidi visu veidu pakalpojumiem mainīsies vai būs tikai nedaudz līdzīgi tiem, ko mēs izmantojam šodien. Tikai pēdējo divu gadu laikā Internets ir uzlabojis iedzīvotāju pieeju valdībai daudz iedarbīgāk kā jebkādi citi tehnoloģiskie izgudrojumi. Taču, lai tas darbotos, arī valdībām vajag uzskatīt Internetu kā dzīvotspējīgāku izplatīšanas kanālu. Šodien lielākā daļa valdību (visumā gandrīz 60 %) uzskata, ka tas būs galvenais atbalsts klientu apkalpošanai nākotnē. Šis uzsvars uz Internetu nenozīmē, ka telefoncentri, datu uzglabāšanas un citas tehnoloģijas nebūs svarīgas e-pārvaldes sastāvdaļas, taču valdības visā pasaulē paredz, ka nākotne būs balstīta uz Web tehnoloģijām. Lielbritānijas premjerministrs ir noteicis, ka visus valdības pakalpojumus ir jāpiedāvā elektroniski līdz 2005.gadam. Līdzīgi, 50 % valdību Austrālijā, Kanādā un Jaunzēlandē, kā arī ASV virzās uz Interneta pusi. Lielākā daļa valdību mājas lapu piedāvā sabiedrībai dažādus faktus, saistītus ar valdības struktūru, likumiem, iniciatīvām, ģeogrāfiju, informācijas pieprasījumiem un saitēm uz piesaistītajām lapām. Īstās pārmaiņas notiek, pārvēršot valdības mājas lapas no viena virziena informācijas avotiem uz darījumus apstrādājošiem komerccentriem. Pamazām arvien vairāk valdības rada iespējas veikt pasūtījumus un maksājumus tīklā, izmantojot drošas lappuses, kuras veido nodokļu un transporta līdzekļu departamenti, kas kalpo lielai sabiedrības daļai. Nozīmīgs faktors, lai radītu patērētāju uzticību darījumiem tīklā un privātuma nodrošināšanai, ir ar likumdošanu noteikts elektronisko parakstu juridiskais spēks, kas veicinās arī e-komerciju un radīs ātrāku un augstāku investīciju atmaksāšanos valdībām, un lielāku patērētāju apmierinātības pakāpi. Lai gan Internets padara e-pārvaldi daudz elektronizētāku, valdībām nevajadzētu pieļaut kļūdu, uzskatot, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas un, kas ir daudz svarīgāk, izmantos visus valsts pakalpojumus tiešsaistes režīmā. Faktiski, divi neseni Ziemeļamerikas pētījumi parādīja, ka tikai vienas funkcijas (autovadītāja apliecības atjaunošana) nodrošināšana tīklā bija galvenā prioritāte gan valdībām, gan iedzīvotājiem. Taču ir vairāki iemesli, kas var kavēt valsts pakalpojumu attīstību Internetā, t.i., izpratnes trūkums par elektroniskas pakalpojumu izplatīšanas iespējām vai priekšrocībām attiecībā pret tradicionālajiem pieejas kanāliem daļai iedzīvotāju vai arī valdības vēlmes nodrošināt tīklā vispirms vienkāršākos pakalpojumus. Valdībām ir dažādas izvēles iespējas, kā sasniegt pakalpojumu ieviešanu tiešsaistes režīmā. Pirmā iespēja - visām iestādēm veikt pētījumus un aptaujāt fokusa grupas par to, kāda veida elektroniskos pakalpojumus viņi vēlētos saņemt un labprāt izmantotu. Valdības tādā gadījumā varētu noteikt savas iespējas un prioritātes un uzsākt attīstību. Piemēram, Britu Kolumbijas valdība Kanādā piedāvā sabiedrībai savā mājas lapā norādīt, kādas veidlapas un maksājumus viņi vēlētos iesniegt elektroniski un vai viņi dotu priekšroku e-pasta izmantošanai vai telefonam. Tāpat arī sabiedrībai šādā veidā tiek uzdots jautājums, kādus citus pakalpojumus, pēc viņu domām, varētu veikt ātrāk, vienkāršāk un lētāk tiešsaistes režīmā. Lai arī nav pierādīts labākais veids, kā panākt Interneta izmantošanas veicināšanu, ir jāsaprot, ka Interneta izmantošana, kas jau tagad ir ievērojama, turpinās pieaugt. Pēc Starptautiskās Datu Korporācijas izpētes, ir novērtēts, ka Interneta lietotāju skaits visā pasaulē līdz 2003.gadam sasniegs vairāk kā 500 miljonus. Turklāt, pieaugs arī piekļuves iespējas ārpus mājām (piemēram, skolās, bibliotēkās, kioskos, valsts iestādēs un sabiedriskajos centros). Otrkārt, valdībām ir jāveic pamatota izpēte, cik daudz klienti izmantos Internetu, lai piekļūtu valsts pakalpojumiem - un līdz kādam līmenim. Pašlaik, pēc valdību ziņojumiem, relatīvi neliels klientu skaits (ap 12 %) izmanto Internetu kā galveno veidu, lai piekļūtu pakalpojumiem. Taču viņi paredz ka nākošajos divos gados šis skaitlis trīskāršosies, sasniedzot aptuveni 34 %. Pašlaik AK valsts iestādēs tikai 8 % klientu izmanto pakalpojumus tiešsaistes režīmā, taču tā kā valsts augstākās amatpersonas cenšas veicināt Interneta pieejamību, nākošajos divos gados viņi paredz 424 % pieaugumu, kas paaugstinātu patērētāju pieprasījumu pēc pakalpojumiem Internetā līdz 40 %, tāpat kā Kanādā. Piemēram, ASV Arizonas štata Transportlīdzekļu nodaļa nesen uzsāka automašīnu reģistrācijas procesu tiešsaistes režīmā. Tagad klienti var veikt reģistrācijas procesu trīs minūšu laikā, tā vietā, lai 45 minūtes gaidītu attiecīgajā iestādē. Klienti var reģistrēt automašīnu arī pa telefonu, caur interaktīvu sistēmu, kas pasaka apstiprinājuma numuru kā reģistrācijas pierādījumu. Abos gadījumos interfeisi ir tieši sasaistīti ar Transportlīdzekļu datubāzēm tā, lai klientu informācija tiktu nekavējoties aktualizēta. Tā kā 1/3 klientu izmanto Interneta iespēju, šī nodaļa ir izkalkulējusi, ka katra elektroniska pašapkalpošanās transakcija izmaksā 1,60 USD salīdzinājumā ar 6.60 USD manuālu transakciju gadījumā.1 Baltijas valstis Gan Igaunijas, gan Lietuvas valdības ir uzsākušas virzību uz e-pārvaldi un pašreizējās valsts pārvaldes reformu, lai veicinātu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu ar informācijas tehnoloģiju palīdzību, tā rezultātā veicinot arī attiecību uzlabošanos ar patērētājiem, partneriem un piegādātājiem. Igaunija Pārskats par Igaunijas Informācijas sabiedrības projektiem 2000.gadā Pēc ESIS (European Survey of Information Society) viedokļa 2000.gadā Igaunijā bija apmēram 75-80 Informācijas sabiedrības projekti. 70% no tiem ir pilnībā vai daļēji pabeigti, 20% ir plānots uzsākt nākošā pusgada laikā un 10% tiek plānoti. Ziņojumi atspoguļo tikai dažus informācijas sabiedrības projektus - Igaunijā projektu īstenotāji bieži vien tā saucamos informācijas sabiedrības projektus uzskata par parastiem attīstības projektiem. 75% no projektiem aptver visu Igauniju. Igaunijas apstākļos, ņemot vērā, ka tās teritorija ir 45227 km2 un tur ir 1,45 miljoni iedzīvotāju, tā ir īsta priekšrocība. Apmēram 31% no projektiem ir valsts pārvaldes jomā. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai un informācijas infrastruktūras attīstību valsts iestādēs uz web balstītā vidē. Salīdzinājumā - vidējais līmenis ESIS valstīs 2000.gada septembrī bija 23%. Kā tipisks valsts sektora ietekmes projekts ir informācijas politikas pamatu nodrošināšana, Interneta centru izveidošana, Publiskās Informācijas likums un e-pārvaldes ieviešana. 2001.gadā valsts sektora projektus noteikti ietekmēs: • Publiskās informācijas likums, kas ir stājies spēkā un kas dod iespēju iedzīvotājiem piekļūt informācijai, kas ir radīta valsts sektora iestāžu un aģentūru darbības rezultātā. Šīm aģentūrām ir jāgarantē pieeja likumā noteiktā informācija arī Internetā; • Publiskās atslēgas infrastruktūras (PKI - Public Key Infrastructure) programmas radīšana, kurai juridiskais pamats ir radīts ar Likumu par digitālo parakstu; • Igaunijas valdības aktivitātes 2000.gadā: • Paredzēta ID karšu izsniegšana no 2001.gada decembra; • Lēmums izveidot fondu uzņēmumu un dzīvokļu apgādes aizdevumu nodrošināšanai; • Izveidot uzņēmumu attīstības fondu; • Tehnoloģiju aģentūras izveidošana Ekonomisko darbību ministrijas pārvaldes jomā; • Valsts aģentūrām ir piešķirti 0,8 % (231 miljons EEK) no valsts budžeta IKT (informācijas un komunikāciju tehnoloģiju) attīstībai. 67% no šīs summas tiks izmantoti IKT atjaunošanai un uzturēšanai. Valsts aģentūru iespējas IKT izdevumiem arī ir ierobežotas. Publiskās informācijas likuma ieviešanai būs nepieciešami pārējie līdzekļi un ievērojama darbaspēka daļa - tam varētu būt ietekme uz projektu skaitu un izvēli. 23% projektu ir saistīti ar izglītību un apmācību. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz IKT infrastruktūras attīstību skolās un vidējās izglītības modernizāciju un sakārtošanu informācijas sabiedrības virzienā. Projektu skaits pieaugušo un universitāšu studentu apmācībai palēnām pieaug; lielāku uzmanību vajadzētu vērst uz humānāku pieeju IKT apmācību pamata pielietošanai, kā arī mācību materiālu pieejamību jaunajos mēdijos. Salīdzinājumā - vidējais projektu skaits ESIS tajā pašā sektorā 2000.gada septembrī bija 30%. Lielākā daļa projektu ir vērsti uz informācijas infrastruktūras attīstību: Interneta pieejas veicināšana, informācijas izplatīšanas sistēmu radīšana, lietotāju apmācība u.c. Valdības prioritātes šajā jomā: • Igaunijas pētniecības un attīstības darbību stratēģija "Uz zināšanām balstīta Igaunija"; • IKT augstākās izglītības mērķa programma "Tīģera lēciens augstākās izglītības iestādēs"; • Valsts datu komunikāciju mērķa programma "KulaTee" (Ciemata ceļš) 2001.gada valsts budžetā. 18% projektu ir biznesa sektorā. Lielākā daļa no tiem ir vērsti uz web balstītu pakalpojumu sniegšanu un efektīvas infrastruktūras attīstību. Interneta lietotāju skaits (~ 250000) ir relatīvi augsts attiecībā pret Igaunijas iedzīvotāju skaitu (1,4 miljoni) un salīdzinājumā ar ES valstīm. Vispopulārākais pakalpojums ir Interneta bankas: līdz 2000.gada beigām Igaunijā bija aptuveni 250000 Interneta bankas klientu; Interneta banka ir kļuvusi par kopēju kanālu, caur kuru iedzīvotāji veic naudas pārskaitījumus, maksā nodokļus, maksā par pakalpojumiem, sazinās ar nodokļu administrāciju, u.c. Elektroniskā tirdzniecība nav sasniegusi cerēto popularitāti; elektroniskās tirdzniecības apgrozījums ir neliels, lai arī ir bijuši vairāki projekti šajā jomā. Ir apmēram desmit informācijas sabiedrības programmas mazumtirdzniecības un finansiālo pakalpojumu jomā, un vismaz puse no tām ir vai tiek realizētas. B2B sektors ir daudz veiksmīgāks. 2001.gadā informācijas sabiedrības projektu darbu biznesa jomā lielā mērā ietekmēs Likums par elektronisko parakstu, kas jau ir stājies spēkā, kā arī attīstības aktivitāšu reforma kopā ar ekonomisko izaugsmi. Interesanti informācijas sabiedrības projekti ir ražošanas, veselības aprūpes, pētniecības un attīstības aktivitāšu tehnoloģijas jomās, un tas sastāda apmēram 20-25% no kopējā projektu skaita. Projekti, informācijas sistēmas Igaunijas valdības ministru sēžu informācijas sistēma Ministru sēžu informācijas sistēma ir izveidota, lai paaugstinātu lēmumu kvalitāti un sēžu efektivitāti. Var uzskatīt, ka tas ir pirmais solis uz efektīvu kalpošanu sabiedrībai. Tas arī atbrīvos Igaunijas valsts kanceleju no pienākuma gada laikā veikt 2,5 miljonu dokumentu kopijas. Igaunijas valdības ministru sēžu informācijas sistēma ir atbalsta sistēma pirms, pēc un regulāro sanāksmju laikā. Tās mērķis ir nodrošināt, ka sagatavošana, realizācija un sabiedrības informēšana notiek digitāli. Sanāksmju darba kārtība ir pieejama elektroniski Internetā, un to apskatīšana un izmaiņu veikšana ir atļauta attiecīgajām amatpersonām. Elektroniskie dokumenti var iekļaut saites uz citiem dokumentiem, kā arī ir pieejams meklēšanas mehānisms. Sistēma arī ietver iespēju ierakstīt sanāksmi un parādīt digitālos materiālus apmeklētājiem, izmantojot datu projektoru. Sistēma sastāv no 20 darba vietām ministriem, kā arī ir vairākas vietas personālam. Termināla tipa dators tiek izmantots vienai darba vietai un sistēma var tikt izmantota, lai sekotu sanāksmei, darbotos Internetā, izskatītu dokumentus u.c. Ir arī plāns iekļaut sistēmā videokonferences iespējas. Mērķi: • Galvenais mērķis ir attīstīt modernus līdzekļus Igaunijas ministru kabineta sanāksmēm, lai paaugstinātu valdības lēmumu kvalitāti. • Aizvietot papīra dokumentus ar elektroniskiem; • Attīstīt modernus līdzekļus sanāksmju darba sagatavošanai un sēdēm; • Radīt iespēju ministriem sazināties un konsultēties, izmantojot Internetu, ar amatpersonām no ministrijas sēžu laikā; • Radīt iespēju piedalīties un novērot sēdes cur Internetu; • Veicināt demokrātiju caur sanāksmēm Internetā; • Samazināt Valsts Kancelejas kopēšanas izmaksas. Igaunijas valdības ministru sesiju infosistēma ietver: • Uz Web balstītu oriģinālu programmnodrošinājumu; • Darba stacijas ministriem un personālam; • Terminālu un datu bāžu serveri • Audio sistēmu • Video sistēmu Sistēmu oficiāli sāka izveidot 2000.gada 5.jūlijā un tā tika pabeigta 2000.gada 8.augustā, kad tika ieviesta pirmā sistēmas versija. Sistēmas attīstība un ieviešana radīja nepieciešamos priekšnoteikumus e-dokumentu vadībai, ietverot digitālo parakstu. Sistēmu realizēja: MicroLink Systems Ltd. - projekta vadība, programmatūra, datu bāzes un terminālu serveri, LAN-risinājums; MicroLink Computers Ltd. - termināli; Datel Ltd. - prezentāciju sistēma, portatīvie datori, Pristis Ltd. - konferenču sistēma. Visi valdības darījumi tiek veikti caur drošu HTTPS serveri. Kabineta ministri lasa iesniegtos likumus, veic komentārus un ieteikumus, un balso tiešsaistes režīmā. Viss, izņemot noteiktas darba kārtības sastāvdaļas, ir pieejams vienkāršajiem iedzīvotājiem. Rezultāts ir lielāka atklātība, labāka pieeja informācijai, kas tiek izmantota lēmumu pieņemšanai, un lēmumu pieņemšanas efektivitāte. Ir paredzēts, ka sistēma atmaksāsies papīra un drukāšanas izmaksu ietaupījuma veidā 14 mēnešos. Šīs sistēmas ieviešana ietaupīs gada laikā aptuveni trīs miljonus kronu (176000 dolāru) papīra un kopēšanas izmaksās. Projekta "Vahetu riik" (Tiešā valdība) attīstība Šis projekts tika uzsākts 1998.gadā. Kopā ar efektīvu Interneta pakalpojumu attīstību, domēns riik.ee trīs gadu laikāir kļuvis par neatdalāmu valsts daļu un valsts simbolu Internetā. Papildus valsts portāla lomai (http://www.riik.ee), tas integrēs un koordinēs valsts informācijas sistēmas. 2000.gadā projektā tika veiktas vairākas organizatoriskas izmaiņas un tika sagatavoti jauni attīstības virzieni. Valsts datu bāžu modernizācijas programmas projekts Valsts pārvaldes datu bāžu izveidošana un attīstība līdz šim ir bijusi decentralizēta. Tās gan tehnoloģiski, gan periodiski ir veidotas neatkarīgi viena no otras. Balstoties uz Likumu par datu bāzēm, kas tika pieņemts 1997.gadā, tika atrisināti datu bāžu izveidošanas un uzturēšanas juridiskie aspekti. Ar Valsts datu bāžu reģistra ieviešanu ir organizēta arī informācijas savākšana par valsts datu bāzēm. Vispārējos jautājumus saistībā ar valsts datu bāžu attīstību risina: • Transporta un sakaru ministrija, Valsts informācijas sistēmu departaments; • Datu aizsardzības inspekcija; • Igaunijas Informātikas centrs. Pirmie soļi, lai uzsāktu datu bāžu modernizācijas programmu tika veikti 2000.gadā, kas pēc Premjerministra padomnieka Linnar Viik iniciatīvas tika uzsākts pilotprojekts, lai nodrošinātu drošu pieeju valsts datu bāzēm Internetā. Pirmajās pilotprojekta fāzēs tika realizēta tehnoloģiska iespēja piekļūt noteiktiem Iedzīvotāju un migrācijas pārvaldes un Transporta līdzekļu centra datiem. Vīzija 2003.gadam Iedzīvotāji var iegūt informāciju no valsts datu bāzēm, kopējas datu glabātavas, viņa tiesību robežās 7 dienas nedēļā un 24 stundas dienā. Valsts ierēdņi var izmantot visas valsts datu bāzes viņu pilnvaru ietvaros lēmumu pieņemšanas procesos. Uzņēmējs var izmantot valsts datu bāzēs iekļauto informāciju biznesa veikšanai. Valsts ir kļuvusi caurspīdīgāka un skaidrāka iedzīvotājiem. Datu bāžu administrācijas un attīstības izmaksas ir samazinājušās par 30%; pateicoties vienotam lietotāja interfeisam datu bāzes ir vieglāk lietot. Digitālais paraksts Igaunijā Likums par digitālo parakstu tika pieņemts 2000.gada 8.martā, kas noteica juridisku spēku digitālo parakstu ieviešanai, Likums nodrošina iespēju izmantot digitālos parakstus līdzvērtīgi ar roku rakstītajiem parakstiem. Likums stājās spēkā 2000.gada 15.decembrī. Saskaņā ar šo likumu, valsts un pašvaldību iestādēm ir jāpārveido sava vadība līdz 2001.gada 1.jūnijam, lai tai būtu iespējams rīkoties arī ar digitāli parakstītiem dokumentiem. Pēdējās prasības ieviešanai līdz 2001.gada 1.janvārim Igaunijas valdība ieviesīs kopējus pamatus valsts un pašvaldību iestāžu valsts pārvaldei.2 Igaunija var lepoties ar 214 Interneta lietotājiem uz 10000 iedzīvotājiem, tas ir vairāk nekā Vācijā, un tikai nedaudz aiz Apvienotās Karalistes. Valdība uzstāda bezmaksas publiskas Interneta pieejas vietas visā valstī. Tiešsaistes banku sistēma jau ir diezgan populāra un pašlaik 90 % no vietējiem maksājumiem ir veicami elektroniski. Igaunija ir maza valsts, cilvēki ir diezgan elastīgi un viegli un ātri mācās. Cilvēkiem nav daudz naudas, lai iegādātos datorus, taču tie viņiem ir pieejami darbā un darba devēji neaizliedz izmantot birojā izmantot Internetu privātām vajadzībām. Liela nozīme Igaunijas progresā, protams, ir pieeja un kulturālā saikne ar tehnoloģiski attīstītajām Ziemeļvalstīm. Vairākas Somijas un Zviedrijas kompānijas uzskata, ka Igaunija ar savu nelielo iedzīvotāju skaitu, ir ideāls izmēģinājumu tirgus produktiem, kuri tiek vēlāk ieviesti lielākās valstīs. To pašu var teikt par e-valdības eksperimentu, jo vairākas ārvalstu delegācijas, ieskaitot amatpersonas no Grieķijas, Nīderlandes un Eiropas Komisijas ir viesojušās, lai apskatītu šo iespēju. Šīs valstis ir daudz dzirdējušas par e-pārvaldi, un redzējušas uzņēmumu PowerPoint prezentācijas par nākotni, taču tās ir tikai vīzijas. Šī ir pirmā reize, kad to var apskatīt. Pat AK premjerministra Tonija Blēra open.gov.uk projekts, pēc Igaunijas premjerministra IT padomnieka teiktā, ir tālu aiz Igaunijas. Igaunijas birokrāti bieži vien ir jauni, izglītoti, moderni domājoši cilvēki, kuriem nav jāturpina vēsturiskas tradīcijas, turpretī Lielbritānijā būšot grūti pārveidot tās ierēdņus.3 Lietuva Lietuvas premjerministrs e-pārvaldes koncepciju ir apstiprinājis 06.11.2000., galīgā apstiprināšana Lietuvas valdībā ir paredzēta līdz 2001.gada janvāra beigām. Galvenie Lietuvas valdības uzdevumi e-pārvaldes koncepcijas realizācijai ir izplatīt visus valdības pakalpojumus, ko iespējams izplatīt pa elektroniskiem kanāliem, līdz 2005.gadam, kā arī izveidot efektīvu struktūru, kas ieviesīs e-pārvaldes koncepciju praksē. Uz doto brīdi Lietuva ir veikusi ievērojamu progresu valsts iestāžu informācijas datorizācijas un integrācijas jomā. Lielākā daļa valsts institūciju ir datorizētas un pašlaik izmanto dažādas datu bāzes. Institūcijām parasti ir lokālais tīkls un caur VIKT (valsts institūciju publisko tīklu) ir iespējas datu apmaiņai un Interneta pieejai. Dažas institūcijas jau ir instalējušas darba plūsmas sistēmas VADIS projekta struktūras ietvaros, un pārējās pašlaik virzās uz to. No otras puses, pagaidām nav datu apmaiņas procedūru standartu vai protokolu; nav atbilstošas drošības prasības datortīkliem, un joprojām trūkst datu bāžu integrācijas dažādās iestādēs. Viss tas ierobežo plašāku informācijas vadības izmantošanu. Līdz šim Interneta izmantošana ir vērsta tikai uz informatīvo aspektu. Interneta pakalpojumi joprojām tiek diezgan reti izmantoti. Gandrīz visi valdības pakalpojumi Internetā ir bezmaksas. Katras valsts institūcijas vadītājs būs personīgi atbildīgs par viņa institūcijas administrācijas reformu un pakalpojumu piedāvāšanu Internetā. Tā kā asignējumi e-pārvaldes projektiem netiks īpaši piešķirti, institūcijām šos projektus vajadzēs finansēt no saviem iekšējiem resursiem. Līdz 2001.gada 1.aprīlim koordinatoram ir jāprezentē stratēģijas komitejai e-pārvaldes attīstības programma. Programmai ir jānosaka, kas ir jāievieš augstākajā valsts līmenī. Katrus sešus mēnešus koordinatoram ir jāziņo stratēģijas komitejai un sabiedrībai par e-pārvaldes projektu attīstības un ieviešanas procesu. Galvenais e-pārvaldes izveidošanas iniciators un stratēģis ir premjerministrs, kurš ir politiski atbildīgs par e-pārvaldes projektu attīstību un vada stratēģijas komitejas darbību. Stratēģijas komiteja (premjerministrs, ekonomikas ministrs un finansu ministrs, piedaloties valsts administrācijas ministram) ir izveidota valdībā un tai ir: • Jānosaka stratēģisko darbību tendences koordinatoram; • Jāatbalsta koordinators koncepcijas ieviešanā un attīstībā; • Jāpalīdz iesaistīt valsts pārvaldes sektoru koncepcijas ieviešanā un jāveicina to iesaistīšana. Stratēģijas komitejai jāorganizē konferences valsts institūciju administrācijām, lai sagatavotu un īstenotu e-pārvaldes politiku. • Jāpalīdz koordinatoram noteikt starpinstitūciju iniciatīvas; • Jāveicina dažādu institūciju stratēģiju izstrādāšana un ieviešana. Informācijas sabiedrības attīstības koordinēšanai ir jāizveido politiski atbildīgs amats, kas būs pakļauts premjerministram. Informācijas sabiedrības attīstības koordinators būs personīgi atbildīgs par e-pārvaldes projektu sekmīgu ieviešanu un e-pārvaldes attīstības programmas projekta izstrādi. Viņa pienākumos jāietver koordinācija visos aspektos, kas ir saistīti ar koncepcijas attīstību un ieviešanu un dažādu institūciju un biznesa sabiedrības sasniegumu integrāciju. Informācijas un informāciju tehnoloģiju departaments ir atbildīgs par: - tehniskiem pakalpojumiem stratēģiskajai komitejai un koordinatoram; - koncepcijas ieviešanas uzraudzību; - koncepcijas instrukciju, standartu un vadlīniju attīstību un to ievērošanas uzraudzību; - konsultācijas valsts institūcijām un atbalsts e-biznesa stratēģiju izstrādē; - semināri un konsultācijas attiecīgo institūciju vadošajiem speciālistiem; - uzraudzība par atbilstību vispārējiem informācijas vadības (un informācijas drošības) noteikumiem; - sadarbībā ar koordinatoru e-pārvaldes projektu standartu rokasgrāmatas sagatavošana. Tai jāietver visas obligātās e-pārvaldes projektu prasības un standarti par savstarpējo projektu savienojamību; - nepieciešamo normatīvo aktu sagatavošana koncepcijas ieviešanai un prezentēšana valdībai; - vispārējās infrastruktūras izveidošanas un lietojumprogrammu izstrādes un lietošanas valsts institūcijās koordinēšana. Nacionālajai datu aizsardzības inspekcijai: - sadarbībā ar koordinatoru un Informācijas tehnoloģiju departamentu jāsagatavo plāni e-pārvaldes projektos izmantotās stratēģiskās informācijas aizsardzībai. - Sadarbībā ar Informācijas tehnoloģiju departamentu Datu aizsardzības inspekcijai jāizstrādā rekomendācijas un instrukcijas, kas būs obligātas e-pārvaldes projekta ietvaros. Tai būtu jāveic ieviešanas kontrole. - Tai ir jāveic datu aizsardzības pārbaudes un audits. - Jāveic konsultācijas valsts institūcijām par datu aizsardzības jautājumiem.4 Lielbritānija Lielbritānijas valdībā ir izstrādāta valdības modernizēšanas programma, kuras viena sastāvdaļa ir arī informācijas laikmeta jeb e-pārvaldes izveidošana. Lai apmierinātu iedzīvotāju un biznesa vajadzības, un lai sekotu tehnoloģiskajiem atklājumiem, tiks izmantotas jaunās tehnoloģijas. Valdībai tiek izstrādāta korporatīva IT stratēģija. IT sistēmas vērsīsies uz iedzīvotāju un biznesa vajadzībām un veicinās plašāku izvēli, kā valsts pakalpojumiem būtu jābūt nodrošinātiem. Tas palielinās ieguvumus, ko gūs gan centrālā, gan vietējās valdības ar koordinētāku pieeju informācijas tehnoloģiju apgādei. Informācijas laikmeta valdība iedzīvotājiem un biznesam paredz, ka līdz 2002.gadam, kā minimumu, iedzīvotāji elektroniski varēs: • Pasūtīt braukšanas un teorijas testus. • Meklēt darbu un tikt pieņemti darbā. • Iesniegt ienākumu nodokļu deklarācijas. • Saņemt informāciju un padomu par dažādiem labumiem. • Saņemt on-line informāciju un padomus par veselību. • Izmantot Nacionālo Apmācību Tīklu • Pieteikties apmācību aizdevumiem un studentu atbalstam. Uzņēmumi elektroniski varēs: • Aizpildīt PVN reģistrācijas formas un iesniegt PVN atskaites. • Iesniegt atskaites Uzņēmumu reģistrā (Companies House) • Pieteikties reģionālā atbalsta subsīdijām. • Saņemt samaksu no valdības par preču un pakalpojumu piegādi. Valdība paredz, ka visus pakalpojumus, ja tas ir iespējams, vajadzētu piegādāt elektroniski. Stratēģijā paredzēts, ka tiem būtu jābūt pieejamiem Internet'ā un ar mobilo telefonu, digitālo TV, telefonu centru, kā arī ar personālo datoru starpniecību. Stratēģijas centrālais elements ir e-biznesa metožu izmantošana kā līdzeklis valdības mērķu sasniegšanai elektroniskai pakalpojumu izplatīšanai, elektroniskai apgādei un e-komercijai.5 AK e-pārvaldes stratēģijā ir paredzēts, ka līdz 2005.gadam visi valdības pakalpojumi būs pieejami elektroniskā veidā. Pamatprocesus, kas ir tipiski valdības darījumiem ar iedzīvotājiem un biznesu - naudas izsniegšanu un saņemšanu, informācijas izsniegšanu un saņemšanu, regulēšanu un sagādi - varēs veikt elektroniski. Taču šīs izmaiņas nav tikai jaunās tehnoloģiskās infrastruktūras jautājums, tām būs nepieciešama e-biznesa radīšana visā valsts sektorā. Būs standarti autentifikācijai, drošībai un slepenībai, un visiem pakalpojumiem laika gaitā būs tiem jāatbilst. Būs vienots formāts viedkartēm, ar kuru palīdzību notiks identifikācija online transakciju gadījumā. E-pārvaldei būs likumīgs tiesiskais pamats. Elektronisko komunikāciju likumprojekts paredz izveidot elektronisko parakstu izmantošanu kā pierādījumu tiesā. Valdība veidos transakciju portālu atsevišķi iedzīvotājiem un atsevišķus pakalpojumus biznesa portālam.6 E-pārvaldes sadarbspējas struktūra (e-GIF) nosaka valdības tehnisko politiku un standartus sadarbspējas sasniegšanai un informācijas sistēmu saskaņotību valsts sektorā. Galvenais struktūras uzdevums ir pārņemt Interneta un WWW standartus visām valdības sistēmām. Ir pieņemts stratēģisks lēmums pārņemt XML un XSL kā pamata standartus datu integrācijai un uzrādīšanai. Tā ir stratēģija, kas ir vērsta uz izmaksu un riska samazināšanu valdības sistēmās, pievienojot tās globālajai Interneta revolūcijai. XML un XSL pārņemšana veido pamatu valdības datu sadarbspējas un integrācijas stratēģijai. Tomēr tikai ar šo standartu pārņemšanu nav pietiekami. Sasniegt datu saskaņotību valdībā nozīmē, ka valdības organizācijām ir vajadzīgas datu shēmas, kuras ir apstiprinātas izmantošanai visā valsts sektorā. Viņiem arī ir nepieciešama informācija, labākie praktiskie ieteikumi un aprīkojums, lai atvieglotu īstenošanu. Lai atbilstu šīm prasībām, valdība sadarbībā ar industriju ir izveidojusi AK GovTalk iniciatīvu. Šī iniciatīva, ko pārvalda valdības un industrijas darba grupa, publicēs Internetā projektu un apstiprinātās XML datu shēmas, kuras tad varēs piemērot jebkurai valsts sektora sistēmai. Galvenā AK GovTalk iniciatīvas sastāvdaļa ir web lapa: www.govtalk.gov.uk, kura atbalsta iniciatīvu kopumā un iekļaujas vadības procesos, tā kā valdība var konsultēties un pieņemt lēmumus, izmantojot Interneta iespējas un ātrumu. Web lapa tiks izmantota, lai meklētu priekšlikumus shēmām, publicēs tos atsauksmju iegūšanai un saņems pieprasījumus to izmaiņai. Lapa ir izveidota, lai nodrošinātu plašu dalību shēmu izstrādāšanā un ir pilnīgi atvērta ieteikumu un atsauksmju iesniegšanai, lai veicinātu inovācijas no valsts sektora un industrijas. E-pārvaldes sadarbspējas struktūra ir e-pārvaldes stratēģijas neatņemama sastāvdaļa un viena no tās politikas struktūrām. Politika un standarti, kas ir atzīmēti šajā struktūrā, ir savienojami ar Valdības nodrošināto iekšējo tīklu (VNIT). Portāla datu shēmas projekts. Valdības Portāls nodrošinās personificētus un integrētus pakalpojumus efektīvā un rentablā veidā. Portālam ir trīs galvenās sastāvdaļas: • Sākotnējais etaps, kurš tiek veidots zem nosaukuma "AK Online Iedzīvotāju Portāls" • Vidējais etaps ar nosaukumu "Valdības Vārti" • Noslēguma rezultāts, kas savieno esošos un jaunos departamentu pakalpojumus. Metadatu struktūra Apmācību tīkla projekts nodrošinās pakāpeniskas pārmaiņas ražošanā un ātru, modernu zināšanu, faktu un ciparu plūsmas pieejamību valdībā. Tas būs spēcīgs atbalsts kopējai metadatu struktūrai un sadarboties spējīgu zināšanu vadības sistēmu attīstībai. Vadības procesi Kad e-pārvaldes stratēģija sāks darboties, tehnoloģija un standarti turpinās strauji attīstīties. E-pārvaldes sadarbspējas struktūra ir jāvada kā ilgtermiņā notiekoša iniciatīva, kas ir reaģējoša uz strauji attīstošo e-vidi. Pārmaiņu procesi ir izveidoti, lai sekmētu inovācijas un iesaistītu ieguldītājus valdībā un industrijā, tai laikā vadot e-GIF attīstību Interneta ātrumā. E-vēstnieka (E-envoy) birojs Ministru kabinetā ir galvenā institūcija, kas vada šīs stratēģijas īstenošanu un uzturēšanu. Sadarbībā ar departamentiem, vietējām pārvaldes institūcijām un citām valsts sektora institūcijām, e-vēstnieka birojs: • Vadīs e-pārvaldes sadarbspējas struktūras izveidošanu un uzturēšanu un nodrošinās vadības infrastruktūru, lai atbalstītu šos procesus. • Darbosies kā centrālais punkts sadarbspējas sasniegumu koordinēšanā visā valdībā un nodrošinās strauju atbildi no valdības par ieteikumiem un prioritātēm • Veiks koordināciju starp citām valdības un starptautiskajām institūcijām • Vadīs AK GovTalk grupu un caur to koordinēs nodrošināšanu: - apstiprinātas XML shēmas lietošanai visā valdībā - aprīkojums sadarbei un pārveidošanai - labākie praktiskie ieteikumi • vadības valdības un industrijas konsultāciju procesu • vadīs govtalk.gov.uk web lapu • veidos pakļautības reģistru valsts sektorā un zināmajiem lietotājiem privātajā sektorā • vadīs Portāla datu shēmas projektu un citas shēmu veidošanas grupas • vadīs pakļautības procesu un nodrošinās sadarbspējas politiku un tai atbilstošos pienākumus • vadīs savstarpēju sadarbību ar līdzīgām iniciatīvu un standartu institūcijām citur pasaulē, ieskaitot W3C, IETF, EGF, OASIS un citām. Ļoti būtiska ir valdības departamentu, to biroju, NDVO, NVD, pakļauto institūciju un vietējo valdību loma veiksmīgai sadarbspējas ieviešanai valsts sektorā. Šī stratēģija ir balstīta uz atklātu valdības sadarbību ar industriju un ir izveidota ciešā sadarbībā ar partneriem industrijā. Sevišķi jāizpilda šādi pienākumi: • Šajā struktūrā apstiprināto politiku un standartu lietošana sistēmās, kas ir izplatītas valsts sektorā • Dalība konsultāciju procesā caur Atsauksmju Pieprasījuma (AP) un Ieteikumu Pieprasījuma (IP) procesiem • Tehnoloģiju un biznesa inovāciju ieviešana, lai nemitīgi uzlabotu šo stratēģiju un tās mērķu piegādi "Interneta ātrumā" • Dalība AK GovTalk grupā, Konsultatīvajā Padomē un shēmas projektu grupās. E-pārvaldes iniciatīva balstās uz valdības labākai kalpošanai iedzīvotāju vajadzībām. Valdība gaida atsauksmes, ieteikumus un inovācijas, kas varētu palīdzēt valdībai uzlabot informācijas pieejamību un pakalpojumu piegādi iedzīvotājiem. Vadības grupas Informācijas laikmeta valdības aizstāvji (ILVA) ir augstākstāvošās valdības amatpersonas centrālo, vietējo valdību un NVD valdes līmenī. Viņiem ir kopēja atbildība par e-pārvaldes stratēģiju, kuras daļa ir šī politikas struktūra. ILVA ir vispārēja vadības komiteja, kura atzīst e-GIF. Plašāku informāciju par ILVA var atrast: www.iagchampions.gov.uk Sadarbspējas darba grupa darbojas ILVA pakļautībā. Sadarbspējas darba grupa izveidoja šo dokumentu un ir atbildīga par visiem struktūras aspektiem, ieskaitot politiku, standartus, īstenošanu un vadību. Dalība grupā ir atvērta visām valsts sektora institūcijām, kuras ir pārstāvētas ILVA. Turklāt, arī industrijas pārstāvji var piedalīties darba grupā. AK GovTalk grupa darbojas Sadarbspējas Darba Grupas ietvaros un sastāv no galvenajiem valdības departamentiem un industrijas konsorciju pārstāvjiem, kas ir iesaistīti AK GovTalk iniciatīvā. Grupas pienākums ir vadīt XML shēmu radīšanu, veidot labākos praktiskos ieteikumus un noteikt un padarīt pieejamu aprīkojumu. Šī grupa koordinēs tās darbu atbilstoši Valdības Portāla prasībām un apvienotās valdības vajadzībām. Grupa apskatīs arī norises biznesā un prasības valsts sektorā, lai ķertos pie īpašām sadarbspējas vajadzībām pret apvienotās valdības prasībām. XML shēmu projekti Pildot savu lomu XML shēmu radīšanā, AK GovTalk grupa pilnvaros grupas shēmu veidošanai īpašiem projektiem. Galvenais piemērs šeit ir Portāla Datu Shēmas projekts, kurš ir izveidots, lai radītu Valdības Portālam nepieciešamās shēmas. Katra projekta komanda ietvers attīstītājus, kas veidos XML shēmas un lietotāju pārstāvjus, kuri izteiks savas domas par prasībām. XML shēmas projektu izveidotās shēmas tiks nodotas AK GovTalk apstiprināšanas procesam un tiks publicētas AK GovTalk web lapā, lai tās varētu izmantot citos projektos valsts sektorā. Konsultatīvā padome Neatkarīga valdības un industrijas Konsultatīvā padome ir izveidota, lai nodrošinātu ilgtermiņa skatu tehnoloģijas tendencēs un kā tās var ietekmēt e-pārvaldes sadarbspējas struktūru. Priekšlikums par jaunu standartu var nākt no jebkura ieguldītāja, ieskaitot industriju, kura ir norādījusi uz sadarbspējas iespējām. Ja piedāvātājs var uzrādīt skaidras prasības, tad AK GovTalk komanda var to virzīt uz priekšu un sagatavot standarta projektu, kas tiks ievietots Internetā atklātām konsultācijām ar AP ar beigu termiņu, ko noteikusi sadarbspējas darba grupa. Pēc visu atsauksmju izskatīšanas Sadarbspējas darba grupa publicēs galīgo standarta versiju Internetā. Tāpat ikviens var arī piedāvāt izmainīt kādu jau izdotu standartu, kurš ieies konsultāciju/ atsauksmju/ atkārtotas izskatīšanas un publicēšanas ciklā.7 Austrija Austrijā pašreiz tiek realizēti vairāki projekti, kas ir vērsti uz Austrijas valsts pārvaldes reformu un procedūru vienkāršošanu sabiedrības vajadzībām. Austrijā ir realizēts transporta līdzekļu reģistrācijas projekts, kurš attiecas uz visiem transporta līdzekļu īpašniekiem un šobrīd apdrošināšanas kompānijām jāuzņemas formāla atbildība par reģistrācijas procesu. Pieprasītie dokumenti apstiprina īpašumtiesības, tāpat kā tehniskās drošības statusu, jo transporta līdzeklis tiek parādīts apdrošināšanas aģentam, kurš ievada informāciju publiskajā datubāzē caur datortīklu un tikai tad tiek izdrukāti reģistrācijas dokumenti. Lielākoties dokumentus iesniedz rajona apdrošināšanas aģents un tas samazina autoīpašnieka vajadzības kontaktēties ar iestāžu darbiniekiem, taču viņiem ir jāatgriežas pie aģenta, lai saņemtu reģistrācijas dokumentu. Tagad tā vietā, lai nestu dokumentus aģentam, informācija tiek ievadīta datorā un aģents tikai atsūta atpakaļ ziņu, ka iesniegums ir saņemts. Automobiļu reģistrācija apdrošināšanas kompānijās ir viens no labākajiem piemēriem, kas parāda sadarbību starp privātām un valsts iestādēm Austrijā. Izmantojot IT rodas iespēja reģistrēt dokumentus uzreiz. Jaunais transportlīdzekļu reģistrācijas likums tika ieviests 1997.gadā. To pasludināja katra apgabala vadītājs, kur reģistrācija notika ar apdrošināšanas kompāniju starpniecību. Kamēr arī policijā reģistrēja automobiļus, St.Polten birojs bija jau uzsācis pilotprojektu. Pēc divu gadu eksperimenta ar ierobežotām iespējām, automobiļu reģistrācija apdrošināšanas kompānijās 1999.gada septembrī tika ieviesta visā Austrijā. Austrijas nodarbinātības dienests Iepriekšējais nodarbinātības dienests tika reorganizēts kā neatkarīga organizācija 1994.gadā, kad radās ideja šo organizāciju transformēt modernā pakalpojumu sniedzējā. Reforma mainītu organizācijas struktūru, segmentētu klientus pa profesijām un sniegtu pakalpojumus saskaņā ar viņu piederību kādai profesijai Šis projekts tika uzsākts, valsts nodarbinātības aģentūrai sadarbojoties ar Darba un sociālo lietu ministriju. Šīs restrukturizācijas gaitā tika veiktas dažas reformas, tā kā bijušajam federālajam birojam bija jākonkurē ar privātajām iestādēm līdzīgu pakalpojumu sniegšanā. Pirmais un vissvarīgākais pasākums pēc restrukturizācijas bija attīstīt jauno korporatīvo identitāti, ar ko darba devējs var pozitīvi identificēt sevi un sazināties ar potenciālo klientu, darbinieku vai darba meklētāju. Šis projekts sevī ietver arī PR profesionāļu darbu. Bezdarbnieku apdrošināšanas administrācija, kas ir trešā daļa no AMS personāla, ir sagādājusi īpašu uzlabojumu. Pirms 1997.gada prēmiju daudzumu kalkulēja katram atsevišķi. Tagad ir izveidots elektroniskais savienojums ar centrālo datu bāzi, kas informāciju ievieto uzreiz bezdarbnieku apdrošināšanas failā. 1998.gada septembrī šis projekts tika uzticēts Šveices konsultāciju firmai, pēc kuras priekšlikumiem vadījās, formulējot reformas projekta mērķi, veicot reformas kādā jaunā reģionā. Pirmais pilotprojekta birojs tika atvērts 2000.gada sākumā. Apgabala policijas iecirknis Līsingā, Vīnes 23.apgabalā, ir pilotprojekts VIP-programmas struktūrā, kas Austrijas administratīvo pusi virza uz "vismodernāko administrāciju Eiropā" (valdības PR). Jaunās organizacionālās struktūras lietojumprogrammas tiek testētas šajā projektā pirms ieviešanas vispārējā lietošanā. Pases, autovadītāju apliecības u.c. ir pieejamas vienā birojā, kas ir strukturēts līdzīgi kā iedzīvotāju birojs. Reformu mērķis ir paātrināt šo pakalpojumu sniegšanu un vienkāršāku pieejamību iedzīvotājiem, kā arī atvieglot policistu darbu. Drīzumā pases tiks izsniegtas nekavējoties. Nepieciešamā informācija būs pilnībā ievadīta personas datu bāzē, tā tiks balstīta uz personu apliecinošiem dokumentiem un klienta informāciju, un pēc ar tīkla palīdzību sazināsies ar Iekšlietu Ministrijas datu bāzi, lai salīdzinātu datus. Pase tiks izdrukāta un izsniegta dažu minūšu laikā. Galvenās problēmas ir saistītas ar datu aizsardzību. Projekta iznākums lielā mērā būs atkarīgs no tendencēm Eiropā. "Apgabala policijas iecirknis" ir veidots saskaņā ar "uz iedzīvotājiem vērsto vispārējo koncepciju". Visi pieprasītie pakalpojumi ir pieejami vienuviet, un intensīvāk izmantojot IT, ir iespējams, ka drīzumā nepieciešamo informāciju vai dokumentus varēs saņemt uzreiz, kamēr citos iecirkņos būtu jāgaida dienām. Lai īstenotu projektu, bija nepieciešamas organizacionālās reformas, kas skartu visu iecirkņa struktūru, un bija nepieciešamība veikt policistu apmācību. Lietojumprogrammas nepieciešams piemērot dažādu pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Intensīvāka automātiska mijiedarbība ar centrālo datu bāzi bija ļoti nepieciešama procesu paātrināšanai. Tāpat bija nepieciešams telpu un ēku modernizēšana. Reformu gaitā tika izmantotas daudz dažādas lietojumprogrammas arī no privātajiem uzņēmumiem. Jau 1999.gada beigās Austrijas Policijas pārvalde prezentēja centrālo mājas lapu. Turpmākai pakalpojumu ieviešanai ir nepieciešamas izmaiņas likumdošanā par elektronisko parakstu. Projekts tika realizēts kā VIP programmas sastāvdaļa, neizmantojot federālā budžeta līdzekļus.8 ASV Kolorādo štats Kolorādo štata Valsts inovāciju un tehnoloģiju birojs 2000.gada aprīlī ir izstrādājis Kolorādo štata e-pārvaldes vīziju, kuras galvenais mērķis ir samazināt ar Kolorādo štata valdību saistītās izmaksas. Lai to panāktu, vispirms ir jāuzlabo informācijas un pakalpojumu piegādes pieejamība un efektivitāte; jārisina privātuma un drošības jautājumi attiecībā uz e-pārvaldi; jākoncentrējas uz visu sfēru uzņēmumiem; jāizmanto tehnoloģija, lai samazinātu izmaksas un uzlabotu informācijas un pakalpojumu piegādes kvalitāti; ar apmācību palīdzību jāpārveido Kolorādo štata darbaspēks; jānodrošina pietiekama naudas līdzekļu plūsma, kā arī jāizveido vadība un jāveido sadarbība valdības līmenī. Kā atbildīgo un koordinējošo iestādi nolemts noteikt Kolorādo štata valdību un valsts inovāciju un tehnoloģiju biroju, kas veicinās Kolorādo štata e-pārvaldes vīzijas un stratēģijas attīstību, uzturēšanu un realizāciju, veicinot valsts iestāžu sadarbību. Pieejai Kolorādo štata valdības informācijai un pakalpojumiem tiks izmantots viens no diviem dažādiem portāliem, kas būs galvenie pieejas mehānismi. Šie divi portāli ir Kolorādo štata Internet lapa vai Kolorādo štata iekšējais tīkls. Interneta lapa būs portāls patērētāju pieejai Kolorādo štata informācijai un pakalpojumiem. Iekšējais tīkls būs portāls, kur valdības pakalpojumiem un informācijai varēs piekļūt Kolorādo štata darbinieki. Tie patērētāji, kuriem būs nepieciešama droša pieeja iekšējiem resursiem, kas iepriekš tika nodrošināti caur ārējo tīklu, varēs piekļūt šiem resursiem caur drošu un privātu Interneta kanālu. Lietojumprogrammas būs izvietotas abos portālos vienā no diviem veidiem - globālā informācija un lietojumprogrammas, kurām tieši varēs piekļūt caur galveno mājas lapu attiecīgajā lapā, un departamentu lietojumprogrammas, kurām var piekļūt caur iedaļu, kas ir veltīta attiecīgajam Kolorādo štata departamentam attiecīgajā lappusē. Šīs struktūru sasaistīšana ar "pakalpojumu rokasgrāmatām" un meklēšanas iespējām atļaus patērētājam ātri noteikt nepieciešamās informācijas vai pakalpojuma atrašanās vietu. Abi portāli būs veidoti vienādā veidā. Šīs web lappuses uzturēs konsekventu izskatu/sajūtu un navigāciju visiem lietotājiem, lai šo lapu lietošana būtu pēc iespējas vienkāršāka. Papildus tam, ka portāli ir kā "vienas pieturas" izplatīšanas mehānismi, šiem portāliem ir spējas maskēties vai no gala lietotāja noslēpt pakalpojumu un viņu pieprasītās informācijas īsto atrašanās vietu. Tas atļauj štatam brīvi pārvietot resursus, lai tie būtu optimālākajās atrašanās vietās. Tiem, kuriem nav pieejas Internetam, varēs piekļūt valdības informācijai caur telefonu, valdības pakalpojumu termināliem sabiedriskās vietās, pastu vai Kolorādo štata valdības pakalpojumu centriem. Lai Kolorādo štats īstenotu savus mērķus par efektīvu valdību, tam ir jāmaina fokuss no darbošanās kā plašai departamentu federācijai uz saistītāku, uzņēmumu modeli. Šis uzņēmumu modelis ir vērsts uz saskaņu biznesa procesos, kopējām struktūrām, kopējiem iepirkumiem un dalītu tehnoloģiju. Šī vienkāršošana veicinās ievērojamus ieguvumus efektivitātē, ļaujot elastīgi piešķirt līdzekļus pēc pieprasījuma. Saskaņa visās šajās jomās ļautu efektīvāk izmantot budžeta līdzekļus, vairāk reaģētu uz valdības informācijas un pakalpojumu patērētājiem, un ļautu samazināt kopējo to valdības personāla proporciju, kas apkalpo patērētājus.9 Kanāda Kanādas valdības interese par "elektroniskiem jautājumiem" radās jau pirms 6 gadiem: 3 1991-92 - pirmā Web klātbūtne - departamenti un programmas 3 1994 - Informācijas konsultatīvā komiteja 3 1997 - noteikta vīzija savienojamībai 3 1998 - ieviesta nacionālā savienojamības dienas kārtība: vērsta uz iedzīvotājiem vērstu elektronisku pakalpojumu izplatīšanu, fokuss uz pieejamību, e-komerciju u.c. 3 1999.g. oktobris - Kanādas valdības mērķis kļūt par "informācijas tehnoloģiju un Interneta parauglietotāju" 3 līdz 2004.gadam "būt zināmai visā pasaulē kā valdībai, kas ir visvairāk savienota ar iedzīvotājiem, kas var piekļūt visai valdības informācijai un pakalpojumiem tiešsaistes režīmā laikā un vietā, ko viņi izvēlas." Pašreizējā situācija