Zaudējis spēku - Par valsts aizsardzību
Repealed· 43 articles· Issued by: Augstākā Padome· In force from: Tue Dec 01
Verify on the source (likumi.lv) ↗VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI
- 1.Latvijas Republikas aizsardzība ir valsts politisko, militāro, ekonomisko un sociāli tiesisko pasākumu sistēma, ko izveido, lai garantētu valsts drošību un iedzīvotāju aizsardzību.
- 2.Valsts aizsardzības sistēma sastāv no Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, nemilitārajām valsts aizsardzības institūcijām un valsts tautsaimniecības struktūrām.
- 3.Valsts aizsardzības sistēmai jānodrošina:
- 4.Valsts aizsardzības sistēmas darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme, šis likums, citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti par cilvēka, sabiedrības un valsts interešu aizsardzību, kā arī starpvalstu līgumi un starptautisko tiesību akti, kurus noslēgusi vai kuriem pievienojusies Latvijas Republika.
NACIONĀLIE BRUŅOTIE SPĒKI
- 5.Nacionālie bruņotie spēki sastāv no Latvijas Republikas Aizsardzības spēkiem, Zemessardzes, Latvijas Republikas Drošības dienesta, bet kara laikā vai citā izņēmuma stāvoklī — arī no atsevišķiem Iekšlietu ministrijas bruņotiem formējumiem.
- 6.Nacionālajos bruņotajos spēkos var tikt iesaukti Latvijas Republikas pilsoņi — vīrieši no 19 gadu vecuma vai brīvprātīgi iestāties — no 18 gadu vecuma. Sievietes Nacionālajos bruņotajos spēkos iestājas brīvprātīgi.
- 7.Aizsardzības spēki darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par Aizsardzības spēkiem».
- 8.Aizsardzības, spēki sastāv no robežapsardzības, mobilo strēlnieku, gaisa un pretgaisa aizsardzības spēkiem, jūras spēkiem, kā arī īpašo uzdevumu daļām un apakšvienībām.
- 9.Latvijas Republikas Zemessardze ir brīvprātīgs sabiedrības pašaizsardzības formējums, kas piedalās šā likuma 3. pantā norādīto uzdevumu plānošanā un izpildē saskaņā ar valsts aizsardzības plānu. Mobilizācijas jautājumos Zemessardze ir pakļauta Aizsardzības spēku komandierim.
- 10.Latvijas Republikas Drošības dienests ir Latvijas Republikas Augstākajai Padomei tieši pakļauta valsts institūcija, kuras uzdevums ir aizsargāt Latvijas Republikas valsts varu un ekonomiskās intereses.
- 11.Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas bruņotie formējumi sastāv no mobilā policijas pulka un Ieslodzījuma vietu departamenta konvoja pulka.
NEMILITĀRĀS VALSTS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS INSTITŪCIJAS
- 12.Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitarizēta valsts institūcija, kas saskaņā ar šā likuma 1. pantā norādīto pamatuzdevumu pilda izlūkošanas un pretizlūkošanas funkcijas, kā arī vāc, apkopo un analizē šo funkciju pildīšanai nepieciešamo informāciju.
- 13.Nevardarbīgās aizsardzības struktūrvienību uzdevums ir apmācīt Latvijas Republikas iedzīvotājus nevardarbīgai valsts aizsardzībai un gadījumā, ja pret valsts konstitucionālo iekārtu tiek vērsta vardarbīga rīcība, — organizēt pilsonisku nepakļaušanos nelikumīgai varai. Nevardarbīgās aizsardzības centru izveido ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu.
- 14.Civilās aizsardzības struktūrvienības iesaistās avāriju vai katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un epizootiju novēršanā un to seku likvidēšanā.
- 15.Civilās aizsardzības sistēmā tiek iekļautas visas valsts varas un pārvaldes, kā arī pašvaldību institūcijas, iestādes, uzņēmumi, uzņēmējsabiedrības un organizācijas neatkarīgi no to īpašuma formas un pakļautības, kā arī visi darbspējīgie Latvijas Republikas iedzīvotāji no 16 gadu vecuma.
VALSTS VARAS UN PĀRVALDES INSTITŪCIJU KOMPETENCE VALSTS AIZSARDZĪBAS SISTĒMAS IZVEIDOŠANĀ UN VADĪŠANĀ
- 16.Latvijas Republikas Augstākā Padome nosaka prioritātes šā likuma 1. pantā norādītā pamatuzdevuma izpildē un šajā nolūkā:
- 17.Valsts aizsardzības padome vada valsts aizsardzības sistēmu.
- 18.(Izslēgts ar 11.11.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1993.)
- 19.Valsts aizsardzības padome, pildot šā likuma 1. pantā norādīto pamatuzdevumu:
- 20.Valsts aizsardzības padomes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī.
- 21.Latvijas Republikas valdība īsteno izpildvaru valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā un šajā nolūkā:
- 22.Latvijas Republikas ministri veic viņiem uzticētās valsts pārvaldes funkcijas, pildot valsts aizsardzības sistēmas institūciju pasūtījumus un apmierinot citas vajadzības, kā arī nodrošinot tautsaimniecības mobilizācijas plāna un izņēmuma stāvokļa pasākumu izpildi.
- 23.Latvijas Republikas aizsardzības ministrs savas kompetences ietvaros saskaņā ar Latvijas Republikas valdības apstiprinātu nolikumu:
- 24.Aizsardzības spēku operatīvo vadību realizē Aizsardzības spēku komandieris, kurš ir tieši pakļauts Latvijas Republikas aizsardzības ministram.
- 25.Ar Valsts aizsardzības padomes lēmumu Aizsardzības spēku komandierim var uzlikt par pienākumu kara un cita izņēmuma stāvokļa gadījumā komandēt arī citas Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļas.
- 26.Šā likuma 24. un 25. pantā noteikto pienākumu pildīšanai, nepieciešamo Aizsardzības spēku komandiera pilnvaru apjomu nosaka Valsts aizsardzības padome.
- 27.Pašvaldības, pildot Latvijas Republikas likumos, Augstākās Padomes un valdības lēmumos noteiktās funkcijas valsts aizsardzības jomā:
PILSOŅU, ĀRVALSTNIEKU UN BEZVALSTNIEKU PIENĀKUMI VALSTS AIZSARDZĪBĀ
- 28.Latvijas Republikas pilsonim ir pienākums aizsargāt Latvijas Republikas brīvību, neatkarību un demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu, piedaloties Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības un nevardarbīgās aizsardzības struktūrvienībās.
- 29.Valsts nodrošina Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošajiem pilsoņiem dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos apstākļus un garantē likumā paredzētās tiesības atvaļināšanas gadījumā.
- 30.Ārvalstu pilsoņi un bezvalstnieki nav pakļauti Latvijas Republikas obligātajam militārajam dienestam. Likumā noteiktajā kārtībā viņus var pieņemt militārajā dienestā uz brīvprātības pamata.
- 31.Šā likuma 30. pantā minētās personas, kurām ir pastāvīgās uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā, var iesaistīt valsts aizsardzības pasākumu veikšanā.
VALSTS AIZSARDZĪBA KARA UN CITA IZŅĒMUMA STĀVOKĻA LAIKĀ
- 32.Valsts aizsardzības padomes pienākums ir spert nepieciešamos militārās aizsardzības soļus ārvalstu agresijas gadījumā.
- 33.(Izslēgts ar 11.11.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1993.)
- 34.Kara laikā Nacionālo bruņoto spēku pavēlniecība pārņem valsts varas, pārvaldes un pašvaldību institūciju vadību valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Nacionālo bruņoto spēku pavēlniecība var noteikt ierobežojumus iedzīvotāju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbībai.
- 35.(Izslēgts ar 11.11.1993. likumu, kas stājas spēkā 01.12.1993.)
- 36.Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks rīkojas patstāvīgi un ir atbildīgs vienīgi Valsts aizsardzības padomei un Augstākās Padomes priekšsēdētājam.
- 37.Nacionālo bruņoto spēku pavēlnieks:
- 38.Ja valsti apdraud ārējais ienaidnieks vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu, valstī vai tās daļā saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par izņēmuma stāvokli» var izsludināt izņēmuma stāvokli.
- 39.Ja ir izsludināts izņēmuma stāvoklis, saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par izņēmuma stāvokli» Valsts aizsardzības padome mobilizē valsts aizsardzības sistēmā iekļautos spēkus, lai novērstu un neitralizētu izņēmuma stāvokli izraisījušos apstākļus un faktorus, kā arī likvidētu to radītās sekas.
- 40.Valsts aizsardzības padomes lēmumi, pavēles un rīkojumi, kas ir saistīti ar šā likuma 39. pantā minēto uzdevumu izpildi, ir obligāti visām valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, uzņēmumiem, uzņēmējsabiedrībām, iestādēm un organizācijām, kā arī sabiedriskajām organizācijām un fiziskajām personām, kas atrodas apvidū, rajonā vai pilsētā, kurā izsludināts izņēmuma stāvoklis.
ATBILDĪBA PAR LIKUMU PĀRKĀPŠANU. UZRAUDZĪBA PĀR LIKUMU IEVĒROŠANU VALSTS AIZSARDZĪBĀ
- 41.Valsts varas un pārvaldes un pašvaldību institūciju, iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju amatpersonas par valsts aizsardzību reglamentējošo likumu pārkāpšanu var saukt pie kriminālās, administratīvās un disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
- 42.Pilsoņus, ārvalstniekus un bezvalstniekus par šā likuma 41. pantā minētajiem pārkāpumiem var sodīt kriminālā vai administratīvā kārtā.
- 43.Uzraudzību pār likumu ievērošanu valsts aizsardzībā realizē Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.