4. Article — Aizsardzības spēku sastāvdaļu galvenie uzdevumi

Šā likuma 3. pantā minētās Aizsardzības spēku sastāvdaļas pilda šādus uzdevumus: a) (izslēgts ar 10.02.1997. likumu); b) sauszemes spēki pilda valsts aizsardzības uzdevumus izņēmuma stāvokļa situācijās, sagatavo un uztur gatavībā mobilizācijas rezerves, piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā; c) gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki kontrolē un sargā valsts gaisa telpu, aizsargā svarīgus valsts objektus, pilda neatliekamas transporta un sanitārās aviācijas funkcijas, piedalās glābšanas operācijās; d) jūras spēki kontrolē un sargā valsts teritoriālos ūdeņus, piedalās valsts ekonomiskās zonas kontrolē, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts jūras robežai (kontrabandu), piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, veic ekoloģisko uzraudzību uz jūras; e) speciālo uzdevumu daļas un apakšvienības tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli un pilda tām īpaši paredzētus uzdevumus; f) Militārā policija pilda šajā likumā noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas, kā arī tās piekritības ietvaros veic izziņas iestādes uzdevumus; g) Drošības dienests pilda šajā likumā noteiktos uzdevumus Saeimas deputātu, Saeimas institūciju un objektu, kā arī Valsts prezidenta, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences drošības garantēšanā. 5 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.02.1997. un 04.09.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.10.1997.) 4.1 pants. Militārā policija un tās uzdevumi (1) Militārā policija ir atsevišķa Aizsardzības spēku struktūrvienība, kas pilda Militārās policijas uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā. (2) Militārajai policijai ir šādi uzdevumi: a) kontrolēt karavīru uzvedību un nodrošināt militārās disciplīnas ievērošanu ārpus karaspēka daļu un apakšvienību dislokācijas vietām; b) izmeklēt rupjus militārās disciplīnas pārkāpumus un ārkārtējos negadījumus, kā arī kontrolēt karavīru disciplinārsodu izciešanu virssardzē; c) kontrolēt Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās disciplīnu, nodrošināt militārā transporta kolonnu pavadīšanu un transporta kustības kontroli, kā arī pavadīt svarīgas militārās kravas un nodrošināt to apsardzi; d) meklēt un aizturēt karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē; e) veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti militārajos objektos, speciāli aizsargātās militāro formējumu telpās un teritorijās vai kurus izdarījušas militārpersonas un militārajos formējumos vai objektos strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījuši uz militārajām apmācībām iesauktie rezerves karavīri (rezervisti) un ārrindas dienesta zemessargi saistībā ar savu dienesta stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi; f) nodrošināt to aizturēto militārpersonu pavadapsardzi un apsardzi, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests, kā arī meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas. (3) Militāro policiju var iesaistīt svarīgu militāro objektu un amatpersonu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā. Šādu objektu un amatpersonu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs. (4) Šā panta otrās daļas "a" un "c" punktā noteikto uzdevumu izpildi Militārā policija var nodrošināt arī karaspēka daļu iekšējās teritorijās un objektos, militāro mācību nometnēs (poligonos) vai militāro manevru maršrutos, ja to ir noteicis Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai ārkārtējās situācijās pieprasījis karaspēka vienības vai daļas komandieris. (5) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Militārajai policijai ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Militārās policijas īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus. (6) Izņēmuma stāvokļa laikā Militārās policijas uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets. (7) Militārās policijas struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Militārās policijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets. 6 (04.09.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.) 4.2 pants. Militārās policijas izziņas dienests (1) Militārās policijas izziņas dienests ir izziņas iestāde, kas savus uzdevumus veic Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros. (2) Militārās policijas izziņas dienestu vada priekšnieks, kuram ir izziņas izdarītāja tiesības un pienākumi. Militārās policijas izziņas dienests ir patstāvīga Militārās policijas apakšvienība, un tās priekšnieks ir pakļauts Militārās policijas komandierim tikai dienesta un apgādes jautājumos. (3) Izziņu šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros veic Militārās policijas izziņas dienesta amatpersonas, kuras ieceltas amatā šā likuma 24.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir procesuāli neatkarīgs un ievēro tikai likumus un citus normatīvos aktus, kā arī militārās izziņas dienesta priekšnieka, prokurora un tiesas (tiesneša) nolēmumus un norādījumus. (4) Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir tiesīgs atsevišķa uzdevuma kārtībā pieprasīt Militārās policijas vai citām policijas iestādēm veikt izziņai nepieciešamo darbību, kuru, ņemot vērā tās raksturu, viņš pats nevar veikt. 7 (04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.) 4.3 pants. Militārās policijas pienākumi un tiesības (1) Militārās policijas pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi. (2) Militārie policisti, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Militārās policijas nolikums. (3) Militārā policija, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīga: a) aizturēt karavīrus un militārajā dienestā iesauktos rezerves karavīrus (rezervistus) neatkarīgi no dienesta pakāpes un ieņemamā amata, ja tie ir izdarījuši rupju militārās disciplīnas pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu; b) pārbaudīt militāros transportlīdzekļus un to vadītājus; c) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās; d) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas militārajos vai citos apsargājamos objektos; e) aizturēt personas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt militārajos vai citos apsargājamos objektos; f) aizturēt personas, kad tās uzbrūk militārajam policistam vai citam karavīram, militārajam vai citam apsargājamam objektam (personai); g) aizturēt civilpersonas, kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, un nekavējoties nodot tās attiecīgajai policijas iestādei. (4) Militārā policija ir tiesīga pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt palīdzību vai nepieciešamo informāciju, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi. 8 (04.09.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.) 4.4 pants. Drošības dienests un tā uzdevumi (1) Drošības dienests ir atsevišķa Aizsardzības spēku militāra struktūrvienība, kas pilda Drošības dienesta uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā. (2) Drošības dienesta sastāvā ir Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesti. (3) Drošības dienestam ir šādi pamatuzdevumi: a) nodrošināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) valstisko aizsardzību (apsardzi); b) nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences valstisko aizsardzību (apsardzi); c) Drošības dienestu var iesaistīt arī citu svarīgu objektu vai fizisko personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā, kā arī speciālu uzdevumu veikšanā. Šādu objektu, fizisko personu vai uzdevumu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Latvijas Republikas Saeimas amatpersonu un citu Saeimas objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents. Svarīgu militāro objektu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs. (4) Izņēmuma stāvokļa laikā Drošības dienesta uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets. (5) Drošības dienesta struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Drošības dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets. 9 (04.09.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.10.1997.) 4.5 pants. Drošības dienesta pienākumi un tiesības (1) Drošības dienesta pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi. (2) Drošības dienesta karavīri, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Drošības dienesta nolikums. (3) Drošības dienests, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīgs: a) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas apsargājamos objektos; b) aizturēt civilpersonas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt apsargājamos objektos; c) aizturēt civilpersonas, kad tās uzbrūk apsargājamam objektam (personai), militārajam objektam (personai), Drošības dienesta karavīram vai citam karavīram vai arī kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī; d) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās. (4) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Drošības dienestam ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Drošības dienesta īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus. (5) Drošības dienests ir tiesīgs pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt informāciju vai nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi. 10 (04.09.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.06.1999. likumu, kas stājas spēkā 06.07.1999.)
  1. a)) (izslēgts ar 10.02.1997. likumu);
  2. b)) sauszemes spēki pilda valsts aizsardzības uzdevumus izņēmuma stāvokļa situācijās, sagatavo un uztur gatavībā mobilizācijas rezerves, piedalās avāriju un stihisku nelaimju novēršanā un to radīto seku likvidēšanā;
  3. c)) gaisa un pretgaisa aizsardzības spēki kontrolē un sargā valsts gaisa telpu, aizsargā svarīgus valsts objektus, pilda neatliekamas transporta un sanitārās aviācijas funkcijas, piedalās glābšanas operācijās;
  4. d)) jūras spēki kontrolē un sargā valsts teritoriālos ūdeņus, piedalās valsts ekonomiskās zonas kontrolē, novērš vai pārtrauc preču vai citu vērtību nelikumīgu nogādāšanu pāri valsts jūras robežai (kontrabandu), piedalās cilvēku meklēšanas un glābšanas darbos jūrā un kuģu avāriju seku likvidēšanā, veic ekoloģisko uzraudzību uz jūras;
  5. e)) speciālo uzdevumu daļas un apakšvienības tiek izveidotas ar aizsardzības ministra pavēli un pilda tām īpaši paredzētus uzdevumus;
  6. f)) Militārā policija pilda šajā likumā noteiktos Militārās policijas uzdevumus visā valsts teritorijā un visās Nacionālo bruņoto spēku struktūrvienībās (garnizonos) neatkarīgi no to dislokācijas, kā arī tās piekritības ietvaros veic izziņas iestādes uzdevumus;
  7. g)) Drošības dienests pilda šajā likumā noteiktos uzdevumus Saeimas deputātu, Saeimas institūciju un objektu, kā arī Valsts prezidenta, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences drošības garantēšanā.
  8. (1)) Militārā policija ir atsevišķa Aizsardzības spēku struktūrvienība, kas pilda Militārās policijas uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā.
  9. (2)) Militārajai policijai ir šādi uzdevumi:
  10. a)) kontrolēt karavīru uzvedību un nodrošināt militārās disciplīnas ievērošanu ārpus karaspēka daļu un apakšvienību dislokācijas vietām;
  11. b)) izmeklēt rupjus militārās disciplīnas pārkāpumus un ārkārtējos negadījumus, kā arī kontrolēt karavīru disciplinārsodu izciešanu virssardzē;
  12. c)) kontrolēt Nacionālo bruņoto spēku transportlīdzekļu pārvietošanās disciplīnu, nodrošināt militārā transporta kolonnu pavadīšanu un transporta kustības kontroli, kā arī pavadīt svarīgas militārās kravas un nodrošināt to apsardzi;
  13. d)) meklēt un aizturēt karavīrus, kas dezertējuši vai ir patvaļīgā vai bezvēsts prombūtnē;
  14. e)) veikt izziņu lietās par noziedzīgiem nodarījumiem militārajā dienestā un noziedzīgiem nodarījumiem, kuri izdarīti militārajos objektos, speciāli aizsargātās militāro formējumu telpās un teritorijās vai kurus izdarījušas militārpersonas un militārajos formējumos vai objektos strādājošās civilpersonas saistībā ar savu dienesta stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi, kā arī noziedzīgiem nodarījumiem, kurus izdarījuši uz militārajām apmācībām iesauktie rezerves karavīri (rezervisti) un ārrindas dienesta zemessargi saistībā ar savu dienesta stāvokli vai dienesta pienākumu izpildi;
  15. f)) nodrošināt to aizturēto militārpersonu pavadapsardzi un apsardzi, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai pret kurām ir piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums vai mājas arests, kā arī meklēt un aizturēt apsūdzētās vai notiesātās militārpersonas, kuras izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izciešanas.
  16. (3)) Militāro policiju var iesaistīt svarīgu militāro objektu un amatpersonu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā. Šādu objektu un amatpersonu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
  17. (4)) Šā panta otrās daļas "a" un "c" punktā noteikto uzdevumu izpildi Militārā policija var nodrošināt arī karaspēka daļu iekšējās teritorijās un objektos, militāro mācību nometnēs (poligonos) vai militāro manevru maršrutos, ja to ir noteicis Nacionālo bruņoto spēku komandieris vai ārkārtējās situācijās pieprasījis karaspēka vienības vai daļas komandieris.
  18. (5)) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Militārajai policijai ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Militārās policijas īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.
  19. (6)) Izņēmuma stāvokļa laikā Militārās policijas uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets.
  20. (7)) Militārās policijas struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Militārās policijas nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
  21. (1)) Militārās policijas izziņas dienests ir izziņas iestāde, kas savus uzdevumus veic Latvijas Kriminālprocesa kodeksā noteiktajā kārtībā un šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros.
  22. (2)) Militārās policijas izziņas dienestu vada priekšnieks, kuram ir izziņas izdarītāja tiesības un pienākumi. Militārās policijas izziņas dienests ir patstāvīga Militārās policijas apakšvienība, un tās priekšnieks ir pakļauts Militārās policijas komandierim tikai dienesta un apgādes jautājumos.
  23. (3)) Izziņu šajā likumā noteiktās piekritības ietvaros veic Militārās policijas izziņas dienesta amatpersonas, kuras ieceltas amatā šā likuma 24.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā. Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir procesuāli neatkarīgs un ievēro tikai likumus un citus normatīvos aktus, kā arī militārās izziņas dienesta priekšnieka, prokurora un tiesas (tiesneša) nolēmumus un norādījumus.
  24. (4)) Militārās policijas izziņas izdarītājs lietās, kurās viņš veic izziņu, ir tiesīgs atsevišķa uzdevuma kārtībā pieprasīt Militārās policijas vai citām policijas iestādēm veikt izziņai nepieciešamo darbību, kuru, ņemot vērā tās raksturu, viņš pats nevar veikt.
  25. (1)) Militārās policijas pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.
  26. (2)) Militārie policisti, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Militārās policijas nolikums.
  27. (3)) Militārā policija, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīga:
  28. a)) aizturēt karavīrus un militārajā dienestā iesauktos rezerves karavīrus (rezervistus) neatkarīgi no dienesta pakāpes un ieņemamā amata, ja tie ir izdarījuši rupju militārās disciplīnas pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu;
  29. b)) pārbaudīt militāros transportlīdzekļus un to vadītājus;
  30. c)) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās;
  31. d)) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas militārajos vai citos apsargājamos objektos;
  32. e)) aizturēt personas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt militārajos vai citos apsargājamos objektos;
  33. f)) aizturēt personas, kad tās uzbrūk militārajam policistam vai citam karavīram, militārajam vai citam apsargājamam objektam (personai);
  34. g)) aizturēt civilpersonas, kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī, un nekavējoties nodot tās attiecīgajai policijas iestādei.
  35. (4)) Militārā policija ir tiesīga pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt palīdzību vai nepieciešamo informāciju, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.
  36. (1)) Drošības dienests ir atsevišķa Aizsardzības spēku militāra struktūrvienība, kas pilda Drošības dienesta uzdevumus šajā likumā noteiktajā apjomā.
  37. (2)) Drošības dienesta sastāvā ir Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesti.
  38. (3)) Drošības dienestam ir šādi pamatuzdevumi:
  39. a)) nodrošināt Latvijas Republikas Saeimas deputātu un Saeimas Prezidija, kā arī Saeimas institūciju (objektu) valstisko aizsardzību (apsardzi);
  40. b)) nodrošināt Valsts prezidenta, viņa ģimenes locekļu, Valsts prezidenta Kancelejas un Valsts prezidenta rezidences valstisko aizsardzību (apsardzi);
  41. c)) Drošības dienestu var iesaistīt arī citu svarīgu objektu vai fizisko personu aizsardzības (apsardzes) nodrošināšanā, kā arī speciālu uzdevumu veikšanā. Šādu objektu, fizisko personu vai uzdevumu sarakstu nosaka Ministru kabinets. Latvijas Republikas Saeimas amatpersonu un citu Saeimas objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Saeimas Prezidijs. Valsts prezidenta, Valsts prezidenta institūciju un objektu aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka Valsts prezidents. Svarīgu militāro objektu sarakstu un to aizsardzības (apsardzes) kārtību nosaka aizsardzības ministrs.
  42. (4)) Izņēmuma stāvokļa laikā Drošības dienesta uzdevumus papildus šajā likumā minētajiem nosaka Ministru kabinets.
  43. (5)) Drošības dienesta struktūru un skaitlisko sastāvu nosaka Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Drošības dienesta nolikumu apstiprina Ministru kabinets.
  44. (1)) Drošības dienesta pienākums ir nodrošināt šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi.
  45. (2)) Drošības dienesta karavīri, veicot dienesta pienākumus, var būt apbruņoti ar ieročiem un speciālajiem līdzekļiem. Ieroču un speciālo līdzekļu lietošanas kārtību nosaka Aizsardzības spēku militārie reglamenti un Drošības dienesta nolikums.
  46. (3)) Drošības dienests, nodrošinot šajā likumā noteikto uzdevumu izpildi, ir tiesīgs:
  47. a)) savas kompetences ietvaros kontrolēt un pārbaudīt personas, kuras atrodas apsargājamos objektos;
  48. b)) aizturēt civilpersonas, kuras nelikumīgi iekļuvušas vai mēģinājušas iekļūt apsargājamos objektos;
  49. c)) aizturēt civilpersonas, kad tās uzbrūk apsargājamam objektam (personai), militārajam objektam (personai), Drošības dienesta karavīram vai citam karavīram vai arī kad tās tiek pārsteigtas acīmredzama tiesību pārkāpuma vai noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī;
  50. d)) pildīt savus uzdevumus militārajos vai citos apsargājamos objektos un teritorijās.
  51. (4)) Veicot šajā likumā noteiktos uzdevumus, Drošības dienestam ir operatīvās darbības subjekta tiesības. Drošības dienesta īpaši pilnvarotas amatpersonas Operatīvās darbības likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā ir tiesīgas veikt likumā noteiktos operatīvās darbības pasākumus.
  52. (5)) Drošības dienests ir tiesīgs pieprasīt policijas iestādēm, kā arī citām valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem, organizācijām un to amatpersonām sniegt informāciju vai nepieciešamo palīdzību, lai izpildītu šajā likumā noteiktos uzdevumus un novērstu šķēršļus, kas traucē šo uzdevumu izpildi.
asfinegovernmentjoint-stocklegislationmkpenaltysaeimatax-authorityvehiclevid

Cited by (2)