2. Article

Ja mantojums atklājies laikā no 1991. gada 1. septembra līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot un mantinieki nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu vai nav mantojumu sadalījuši, saskaņā ar minētā likuma 2. pantu tiesības mantot saglabā tie Latvijas civilkodeksā norādītie mantinieki, kas mantojumu šajā kodeksā noteiktajā termiņā pieņēmuši atbilstoši Civillikuma noteikumiem (pārņēmuši mantojumu valdījumā vai iesnieguši prasību tiesā), un ar 1992. gada 1. septembri šādas tiesības iegūst Civillikumā norādītie mantinieki. Katra mantinieka daļas lielums nosakāms, piemērojoties Civillikuma 392.- 415. panta noteikumiem. Neatraidāmo mantinieku neatņemamā daļa nosakāma atbilstoši Civillikuma 424. panta noteikumiem. Apstiprināšana mantojuma tiesībās notiek šādi: Ja mantinieki ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu valsts notariāta kantori līdz 1992. gada 31. augustam ieskaitot, notārs, izsniedzot apliecību par tiesībām uz mantojumu, pieprasa mantiniekam iesniegt paziņojumu par tādu mantinieku esamību, kuriem ir tiesības mantot saskaņā ar Civillikumu. Ja saskaņā ar Civillikumu nav citu mantinieku, kuriem ir tiesības mantot vienlaikus ar pieteikuma iesniedzēju, vai arī tādi mantinieki ir, bet viņi iesnieguši valsts notariāta kantorī paziņojumu par mantojuma atraidīšanu, notārs iesniedzējam pēc viņa pieprasījuma izsniedz apliecību par tiesībām uz mantojumu, ja līdz 1992. gada 31. decembrim ir notecējis Civillikuma 693. pantā paredzētais mantojuma pieņemšanas termiņš. Ja paziņojumā norādīti mantinieki, kuri savas tiesības var realizēt tikai pēc 1992. gada 1. septembra, notāram jāatsakās izsniegt apliecību par tiesībām uz mantojumu. Ja mantinieki minētajā laikā nav saņēmuši apliecību par tiesībām uz mantojumu, apstiprināšana mantojuma tiesībās var notikt tiesas ceļā atbilstoši Civillikuma un Latvijas civilprocesa kodeksa noteikumiem.