1. Article

Problēmas formulējums un detalizēts izklāsts Izpildot Ministru prezidenta 2001.gada 14.februāra rīkojumu Nr.51 "Par darba grupu normatīvā akta valsts atbildības noteikšanai par valsts institūcijas darbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem projekta izstrādei", Tieslietu ministrija izstrādājusi likumprojektu "Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu". Minētais likumprojekts nosaka valsts atbildību par valsts iestāžu darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un paredz kārtību, kādā šie zaudējumi atlīdzināmi fiziskām un juridiskām personām. Atšķirībā no Administratīvā procesa likuma, likumprojekts "Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" paredz atlīdzināt jebkāda veida civiltiesiskos zaudējumus, arī tādus, kurus nav izraisījusi administratīva akta izdošana. Likumprojektā arī paredzēts, ka reizi pusgadā Ministru kabinetam tiks iesniegta informācija par zaudējumu atlīdzināšanas saskaņā ar tiesas nolēmumu gadījumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem. Likuma "Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" pieņemšanas gadījumā tiks radīta iespēja apkopot informāciju par tām valsts iestādēm, kuru darbības rezultātā personām visbiežāk tiek nodarīti zaudējumi, kā arī palīdzēs noskaidrot to nodarīšanas iemeslus. Likuma pieņemšanas gadījumā katru nākamo gadu zaudējumu atlīdzināšanas izmaksām kopumā valsts budžetā būtu jāparedz Ls 80 000,-. Summa, kas minēta zaudējumu atlīdzināšanai, ir aptuvena, jo to nav iespējams precīzi paredzēt, tomēr tā aprēķināta, pamatojoties uz Finansu ministrijas sniegtajiem datiem "Par civilprasībām pret valsts institūcijām par zaudējumu piedziņu no 1995. - 29.05.2000". Tieslietu ministrijai nav pieejami statistikas dati par 2001. un 2002.gadā pret valsts institūcijām celtajām civilprasībām. Tieslietu ministrijā ir saņemts 2001.gada 15.augusta Valsts kancelejas Juridiskā departamenta atzinums Nr.91/3172-k, kurā norādīts, ka atbilstoši likumprojektā noteiktajam, Valsts kancelejai tiks nodotas vairākas tai neraksturīgas papildus funkcijas: * saņemt informāciju no valsts iestādēm par gadījumiem, kad sakarā ar personas prasības pieteikumu valsts iestāde ir uzaicināta uz tiesu kā atbildētājs, kā arī par tiesas nolēmumiem vai pušu vienošanos lietā, lietas tālāko virzību un iznākumu; * Valsts kanceleja būs tiesīga pārņemt lietvedību lietā un piedalīties tiesā kā valsts pārstāvis vai īpaši šim mērķim pieaicināt advokātu; * veikt zaudējumu atlīdzības izmaksas no valsts budžetā šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem; * reizi pusgadā informēt Ministru kabinetu par saņemtajiem nolēmumiem un izmaksātās zaudējumu atlīdzības apmēriem; * izvērtēt katru gadījumu, kad veicama zaudējumu atlīdzināšana saskaņā ar tiesas nolēmumu, lai noskaidrotu apstākļus, kas izraisījuši vai veicinājuši atlīdzināmo zaudējumu nodarīšanu; * nepieciešamības gadījumā pieņemt lēmumu par materiālu nosūtīšanu prokuratūrai par zaudējumu nodarīšanu atbildīgās amatpersonas saukšanai pie kriminālatbildības. Tieslietu ministrijai, Valsts Kancelejai un Finansu ministrijai nav vienprātības jautājumā par to, kurai no šīm institūcijām deleģēt likumprojektā noteiktās funkcijas. Valsts kanceleja ierosina likumprojektā paredzēto no valsts budžeta atlīdzināmo zaudējumu izmaksu un zaudējumu rašanās cēloņu analīzi nodot Finansu ministrijas kompetencē vai Tieslietu ministrijas, kas jau veic zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar likumu "Par izziņas iestādes, prokuratūras vai tiesas nelikumīgas vai nepamatotas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu", kompetencē, vai arī zaudējumu atlīdzināšanu veikt decentralizēti. Finansu ministrija uzskata, ka zaudējumu atlīdzināšanas funkcija jānodod Tieslietu ministrijas kompetencē. Savukārt, Tieslietu ministrija ierosina neizdarīt grozījumus likumprojektā "Par valsts atbildību par valsts iestādes darbības rezultātā nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu" un deleģēt zaudējumu atlīdzināšanas un zaudējumu rašanās cēloņu analīzes funkcijas Valsts kancelejai, jo saskaņā ar LR Satversmes 58. un 61.pantu Ministru kabinets ir tā institūcija, kam ir padotas valsts pārvaldes iestādes un kas apspriež visus atsevišķu ministriju jautājumus, kuri attiecas uz vairāku ministriju darbību. Valsts kanceleja darbojas pie Ministru kabineta un pārzina tā lietvedību, nodrošinot pilnīgāku informācijas apriti un saiti: ministrijas - Ministru kabinets. Valsts kancelejai salīdzinājumā ar citām valsts pārvaldes iestādēm ir vislielākais potenciāls un iespējas apzināt, apkopot un rīkoties ar informāciju par valsts iestādes darbības rezultātā nodarītajiem zaudējumiem.