16. Article

1. Persona, kura ir apcietināta vai izcieš sodu vienas Dalībvalsts teritorijā, bet kuras klātbūtne tiek pieprasīta citā Dalībvalstī identifikācijai, liecības sniegšanai vai kādas citādas palīdzības sniegšanai, lai iegūtu pierādījumus 2.pantā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanai vai apsūdzības izvirzīšanai, var tikt pārvietota, ja tiek ievēroti šādi noteikumi: (a) šī persona labprātīgi dod savu apzinātu piekrišanu; (b) abu valstu kompetentās institūcijas vienojas par tādiem noteikumiem, kādus uzskata par piemērotiem. 2. Šī panta nolūkos: (a) Valstij, uz kuru šī persona tiek pārvietota, ir tiesības un pienākums turēt pārvesto personu apcietinājumā, ja vien valsts, no kuras šī persona tiek pārvesta, nav pieprasījusi vai noteikusi citādi; (b) Valsts, uz kuru šī persona tiek pārvesta, nekavējoties īsteno savu pienākumu atgriezt šo personu tai valstij, no kuras šī persona tikusi pārvesta, saskaņā ar iepriekšējo vienošanos, vai arī saskaņā ar abu valstu kompetento institūciju citu vienošanos; (c) Valsts, uz kuru šī persona tiek pārvesta, nepieprasa, lai valsts, no kuras šī persona tikusi izdota, uzsāk izdošanas procedūru šīs personas atgriešanai; (d) pārvestā persona saņem kredītu soda izciešanai tajā valstī, no kuras tā ir tikusi pārvesta, par to laiku, kas pavadīts apcietinājumā tajā valstī, uz kuru tā pārvesta. 3. Ja Dalībvalsts, no kuras persona tiks pārvesta saskaņā ar šo pantu, tam nepiekrīt, šī persona, neatkarīgi no tās pilsonības, netiek vajāta vai apcietināta vai pakļauta jebkādiem citiem personiskās brīvības ierobežojumiem tās valsts teritorijā, uz kuru tā tiek pārvesta, sakarā ar noteikumiem vai apsūdzībām pirms tās aizbraukšanas no tās valsts, no kuras šī persona tika pārvesta.