22. Article

Pušu Konference 1. Pušu Konference ir ar šo nodibināta. 2. Pušu Konference ir Konvencijas augstākā instance. Tā, atbilstoši savam mandātam, pieņem lēmumus, kas nepieciešami Konvencijas efektīvai īstenošanai. Pušu Konference: (a) regulāri pārskata Konvencijas īstenošanas gaitu tās institucionālos lēmumus atbilstoši pieredzei, kas iegūta nacionālā, subreģionālā, reģionālā un starptautiskā līmenī, kā arī atbilstoši pēdējām atziņām zinātnē un tehnikā; (b) atbalsta un veicina informācijas apmaiņu un citus Pušu pieņemtos mērus, un nosaka formu un laiku informācijas iesniegšanai atbilstoši Konvencijas 26. panta prasībām, izvērtē atskaites un sagatavo par tām slēdzienu; (c) izveido tādas papildu institūcijas, kādas ir nepieciešamas Konvencijas īstenošanai; (d) izskata ziņojumus, kuri iesniegti papildu institūcijām un veic to izvērtēšanu; (e) lemj par un pieņem, panākot kompromisu, procedūras noteikumus un finansiālo procedūru noteikumus gan sev, gan papildu institūcijām; (f) pieņem pielikumus Konvencijai saskaņā ar 30. un 31. pantu; (g) pieņem programmas un budžetu to izpildei, ietverot arī papildu institūcijas, un veic attiecīgos pasākumus to finansēšanas nodrošināšanai; (h) ja nepieciešams, veidojot sadarbību, izmanto pakalpojumus un kompetento institūciju un aģentūru sagatavoto informāciju, gan nacionālo vai starptautisko, gan starpvaldību vai nevalstisko; (i) veicina un stiprina sadarbību ar citām nozīmīgām Konvencijām, izvairoties no pasākumu dubultošanās; un (j) veic jebkuras tādas darbības, kuras ir nepieciešamas Konvencijas mērķu sasniegšanai. 3. Pušu Konference tās pirmajā sesijā, vienojoties pieņem tās procedūras noteikumus, ietverot tajā skaitā lēmumu pieņemšanas mehānismu attiecībā uz jautājumiem, kuri nav nostiprināti Konvencijā. Šādas procedūras var ietvert speciālus noteikumus par balsu pārsvaru, kas nepieciešams, pieņemot īpašus lēmumus. 4. Pirmo Pušu Konferenci noorganizē Konvencijas Pagaidu sekretariāts atbilstoši 35. panta prasībām, ne vēlāk kā gadu pēc Konvencijas spēkā stāšanās. Ja Pušu Konference nelemj savādāk, otrā konference, trešā un ceturtā kārtējā sesija tiek rīkotas ikgadēji, bet tālākajā Konvencijas realizēšanas gaitā parastās sesijas var tikt noturētas reizi divos gados. 5. Konferences Pušu Ārkārtas sesijas var notikt tādā laikā un kārtībā, kā par to lemj Pušu Konference kārtējā sesijā, vai pēc rakstiska jebkuras Puses ierosinājuma, kas iesniegts Pastāvīgajam Sekretariātam, trīs mēnešu laikā pēc šī iesnieguma izsūtīšanas Pusēm, ja šādu ierosinājumu atbalsta vismaz viena trešā daļa no Pusēm. 6. Katrā kārtējā sesijā, Pušu Konference ievēl Biroju. Biroja struktūra un funkcijas jānosaka procedūras noteikumos. Apstiprinot biroja sastāvu, liela uzmanība jāpievērš ekvivalentai valstu Pušu pārstāvniecībai pēc ģeogrāfiskajiem un ietekmes faktoriem, jo īpaši pievēršot uzmanību Āfrikas valstu pārstāvniecībai. 7. ANO, tās specializētās aģentūras un katra dalībvalsts kā arī novērotāj valsts, kas nav Konvencijas Puse, var tikt pārstāvēta kā novērotājs Pušu Konferences sesijā. Katra institūcija vai aģentūra, gan nacionālā gan starptautiskā, valstiskā vai nevalstiskā, kura ir kompetenta un kvalificēta ar Konvenciju saistītos jautājumos, un kura ir informējusi Pastāvīgo Sekretariātu par savu vēlēšanos tikt pārstāvētai Pušu Konferences sesijā kā novērotājam, var tikt pielaista, ja pret to nav vismaz viena trešdaļa no Pusēm. Novērotāju pielaišana un līdzdalība ir pakļauta procedūras noteikumiem, kurus pieņem Pušu Konference. 8. Pušu Konference var lūgt kompetentas nacionālās un starptautiskās organizācijas, kurām ir atbilstoša pieredze šajā jomā, sagatavot informāciju saistībā ar Konvencijas 16. panta (g) punktu, 17. panta 1. daļas (c) punktu un 18. panta 2. daļas (b) punktu.