9. Article

Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība Reizi gadā VARAM iesniedz Ministru Kabinetam pārskatu par programmas realizāciju. Pārskatā sniedzama informācija par programmas realizācijas gaitu, sasniegtajiem rezultātiem, programmas realizācijas laikā atklātajiem šķēršļiem, kas kavē mājokļu kreditēšanu un priekšlikumi mājokļu kreditēšanas uzlabošanai. 1 Viena un divu dzīvokļu mājas atbilstoši EUROSTAT klasifikācijai ar vērtību līdz 20 000 Ls. 2 MAKP II ietvaros par dzīvokļu īpašnieku sabiedrību tiek uzskatīta sabiedrības forma, kuru saskaņā ar Latvijas likumdošanu ir izvēlējusies dzīvokļa īpašnieku kopsapulce, vai dzīvokļu īpašnieki, kuri mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu veic, balstoties uz Civillikumā noteiktajā kārtībā noslēgto savstarpējo līgumu starp dzīvokļa īpašniekiem. 3 Ģimene ar vidējiem ienākumiem - ģimenē ir 1-2 bērni, abi vecāki strādājoši, saņem ne mazāk kā 220 Ls neto ienākumus katrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Pielikums Nr.1 Mājokļu situācija valstī Dzīvojamā fonda apjoms 2000. gada beigās pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem dzīvojamā fonda1 apjoms sastādīja 53,4 milj. m2 un tā izvietojums pilsētās un laukos sadalījās šādi: Dzīvojamā fonda pamatrādītāji (attiecīgā gada beigās) 1990 1995 1997 1998 1999 2000 2000 Dzīvojamais fonds kopā, milj. m2 52,9 52,7 53,0 53,2 53,4 53,4 100% vidēji m2 uz vienu iedzīvotāju 19,2 21,4 21,9 22,2 22,4 22,6 Pilsētu dzīvojamais fonds, milj. m2 33,8 34,1 34,4 34,6 34,7 34,7 64,8% (tai skaitā - Rīgas) (16,2) (30,3%) vidēji m2 uz vienu pilsētas iedzīvotāju 18,3 20,1 20,6 20,9 21,4 21,5 Lauku teritoriju dzīvojamais fonds, milj. m2 19,1 18,6 18,6 18,6 18,7 18,7 35,2% vidēji m2 uz vienu lauku iedzīvotāju 23,3 24,3 24,8 24,9 24,9 25,0 Avots: Statistikas gadagrāmata, CSP, 2001 Kopējais dzīvojamā fonda apjoms pēdējo desmit gadu laikā nav būtiski mainījies. Jāņem vērā arī fakts, ka dzīvojamā fonda aprēķinos ir iekļautas arī mājas, kas atrodas avārijas vai galēji nolietotā stāvoklī. Uz 1999. gada sākumu tādas Latvijā bija 3662, bet 2000.gada beigās jau 3969. Kā redzams avārijas māju skaitam ir tendence pieaugt. Izslēdzot tās no dzīvojamā fonda, tabulā minētie rādītāji būtiski pasliktināsies. Dzīvojamā fonda tehniskais stāvoklis Dzīvojamā fonda, sevišķi daudzdzīvokļu māju, tehniskais stāvoklis ir slikts. Lielai daļai māju nepieciešams veikt kapitālo remontu. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas spēja ir zema. Salīdzinot ar paredzētajām normatīvajām prasībām papildus siltināšana būtu vajadzīga gandrīz visam mājokļu fondam. Arī siltumapgādes sistēmu tehniskais stāvoklis daudzviet ir neapmierinošs. Tas viss rada paaugstinātus siltuma zudumus. Ēku siltumpatēriņa samazināšana saistīta ar atsevišķu konstrukciju siltumpretestības paaugstināšanu, cauruļu sistēmu papildus siltināšanu, siltumapgādes iekārtu nomaiņu un sistēmas automatizēšanu. Visu šo pasākumu kopējās izmaksas sastāda aptuveni 25-45 Ls uz ēkas kopējās platības vienu kvadrātmetru. Praksē iespējama arī pakāpeniska šo darbu izpilde. No visa 53,4 milj. m2 lielā Latvijas dzīvojamā fonda viena trešā daļa ir lielpaneļu dzīvojamās mājas. Šādu dzīvojamo māju siltināšana kopumā izmaksātu apmēram 450-490 milj. Ls. Šī pasākuma ekonomiskā efektivitāte gadā būtu apmēram 80-85 milj. Ls. Neskatoties uz šāda pasākuma samērā augsto ekonomisko efektivitāti, darbi praktiski nav iesākti. Kopējais dzīvojamo māju uzlabošanai nepieciešamo finansu līdzekļu apjoms ir 630 milj. Ls. Dzīvojamā fonda īpašumstruktūra 1991.gadā sākās bijušo īres namu denacionalizācija un mājokļu privatizācija. No denacionalizācijas sākuma līdz 2001. gada 1. janvārim likumīgajiem īpašniekiem bija atdotas 10 287 dzīvojamās mājas (78 tūkst. dzīvokļu ar kopējo platību 3 624 tūkst m2). Saskaņā ar LR Valsts statistikas pārvaldes un Centrālās dzīvojamo māju privatizācijas komisijas (CDzMPK) rajonu pārstāvju sniegtajiem datiem Latvijā ir 29 670 privatizējamās dzīvojamās mājas un 500 145 dzīvokļi, tajā skaitā 24 334 pašvaldību dzīvojamās mājas ar 444 176 dzīvokļiem un 5336 valsts dzīvojamās mājas ar 55 969 dzīvokļiem. Līdz 1999. gada 1. janvārim bija privatizēti 105407 dzīvokļi, bet uz 2001. gada 1. janvāri jau bija privatizēti 318434 dzīvokļi. Iepriekšminēto procesu rezultātā ir izmainījusies mājokļu īpašuma struktūra. Privātā sektora īpašumā esošā dzīvojamā fonda īpatsvars 2000. gadā ir pieaudzis par 6% un gada beigās privātā sektora īpašumā bija 76% no visa dzīvojamā fonda. Dzīvojamā fonda piederības struktūra Īpašuma forma Kopējā dzīvojamā platība gada beigās, milj. m2 Kopējā dzīvojamā platība gada beigās, % 1990 1999 2000 1990 1999 2000 Kopējais dzīvojamais fonds: 52,9 53,4 53,4 100 100 100 Publiskais sektors 36,6 16,1 12,8 69 30 24 Privātais sektors 16,3 37,3 40,6 31 70 76 Avots: Latvijas dzīvojamais fonds (CSP 2001) Dzīvokļu privatizācija turpinās. Pēc pēdējiem pieejamajiem datiem uz 2002. gada 1. aprīli ir privatizēti jau 73,2% dzīvokļi. Līdz ar to privātā sektora īpašumā esošā dzīvojamā fonda īpatsvars ir vēl vairāk pieaudzis. Privatizēto māju apsaimniekošana Līdz 2002. gada pirmā ceturkšņa beigām īpašniekiem apsaimniekošanā nodota 4301 dzīvojamā māja, tajā skaitā 2640 bijušās pašvaldību dzīvojamās mājas un 1661 bijusī valsts dzīvojamā māja. Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajām sabiedrībām apsaimniekošanā nodotas 176 mājas, 1019 mājas nodotas apsaimniekošanā un tiks apsaimniekotas balstoties uz dzīvokļu īpašnieku savstarpējo līgumu (Koplīgumu). Dzīvojamā fonda būvniecība Pēdējos gados Latvijā uzbūvēto dzīvokļu skaits gadu no gada samazinās. Pēc CSP apkopotās informācijas par 2000. gadu, 94,7% no uzbūvētajām dzīvojamajām ēkām ir uzbūvētas par iedzīvotāju līdzekļiem. Pamatā tās ir individuālās dzīvojamās mājas un vidējā šo dzīvojamo māju kopējā platība ir ~217 m2. Salīdzinājumā ar Eiropas savienības valstīm, kur mājokļa lietderīgā platība ir robežās no 76-118,4 m2 (76 m2 Apvienotajā Karalistē un Somijā, 118,4 m2 Luksemburgā), var secināt, ka Latvijā no jauna uzbūvēto privātmāju platība ir daudz lielāka nekā Eiropas savienības valstīs uzceltajiem mājokļiem. Lai padarītu jaunu mājokli pieejamu arī iedzīvotājiem ar vidējiem ienākumiem un vienlaicīgi palielinātu gan jaunuzceltā dzīvojamā fonda rādītājus un individuālajās mājās dzīvojošo iedzīvotāju īpatsvaru, nepieciešams veicināt relatīvi lētu tipveida individuālo dzīvojamo māju būvniecību un radīt apstākļus, kas ļautu ģimenēm ar vidējiem ienākumiem iegādāties šādu mājokli. Latvijas un Eiropas Savienības valstu dzīvojamā fonda salīdzinājums Latvijas Republikas tālākajā izaugsmē un integrācijā Eiropas Savienībā liela nozīme ir iedzīvotāju dzīves līmeņa celšanai. Viens no iedzīvotāju dzīves līmeņa rādītājiem ir nodrošinājums ar kvalitatīvu mājokli. Pašreizējā situācijā iedzīvotāju nodrošinājums ar dzīvojamo platību ir neapmierinošs gan kvantitatīvā, gan kvalitatīvā nozīmē un ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības standartiem. Uzbūvēto dzīvokļu skaits Nepietiekams ir savrupmāju un citu mazstāvu dzīvojamo ēku īpatsvars dzīvojamā fondā. Pēc Latvijas republikas Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem 2000. gada tautas skaitīšanas provizoriskajiem rezultātiem Latvijā individuālajās mājās dzīvo 26,3% iedzīvotāji. Pēc izdevumā "Mājokļu statistika Eiropas savienībā 2000" datiem Eiropas savienības valstīs vienģimeņu mājokļu apjoms no kopējā mājokļu fonda svārstās no 37,6% Spānijā līdz 98,3% Portugālē. Vairumā valstu šis rādītājs ir robežās no 60-70% (atkarībā no valsts atšķiras mājokļa definīcija). 1 Dzīvojamais fonds - mājokļu kopums, kurā ietilpst māja, dzīvoklis, viena vai vairākas istabas un palīgtelpas (piem. koridori, priekšnami) kapitālā celtnē dzīvošanai visu gadu, neņemot vērā, vai dotajā brīdī tās ir apdzīvotas vai nav apdzīvotas. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Pielikums Nr.2 Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas I etapa realizācijas rezultāti Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (turpmāk MAKP) I etapa mērķu sasniegšanai un uzdevumu īstenošanai tiek realizētas divas apakšprogrammas. Ar likumdošanu, institucionālo attīstību un galvojumu sistēmas izstrādi saistītie jautājumi tiek risināti Mājokļu projektā. Savukārt, Mājokļu attīstības kreditēšanas pilotprogrammas (turpmāk Pilotprogramma) ietvaros tiek izsniegti aizdevumi un risināti ar mājokļu kreditēšanu saistītie jautājumi. Mājokļu projekta realizācijas rezultāti Mājokļu projekta īstenošana ir uzdota Tehniskajai vienībai, kas projekta realizācijā iesaista dažādas citas institūcijas tai skaitā privātā sektora konsultantus u.c. 2001. gadā Mājokļu projektā veicamo uzdevumu realizācijai tika izveidota finansiālā bāze, piesaistot starptautiskos finansu līdzekļus - "Japānas dāvinājumu Pasaules Bankas Mājokļu projekta sagatavošanai", kā arī veikti nepieciešamie sagatavošanas darbi aizdevuma līguma parakstīšanai ar Pasaules Banku par 2 milj. USD piesaisti Mājokļu projekta galvojumu kapitāla izveidei. 2002. gada valsts budžetā Mājokļu projektam paredzēts galvojums 1,2 milj. LVL apmērā. MAKP I etapa realizācijas laikā Mājokļu projekta ietvaros Tehniskā vienība ir strādājusi pie to mājokļu sektora jautājumu risināšanas, kas saistīti ar šo sektoru regulējošo likumdošanu un nepieciešamajām izmaiņām tajā, institucionālo attīstību un mājokļu aizdevumu galvojumu sistēmas izstrādi. Papildus ir risināti atsevišķi mājokļu sektora vides sakārtošanas jautājumi, kas ir svarīgi mājokļu sektora turpmākai attīstībai. Likumdošana Viens no nozīmīgākajiem trūkumiem, kas kavē mājokļu sektora attīstību ir nesakārtota normatīvo aktu sistēma. Tehniskā vienība ir parakstījusi līgumu ar juridiskajiem konsultantiem, kas paredz pētījuma izstrādāšanu par mājokļu kreditēšanas juridiskajiem aspektiem. Darba ietvaros tiek identificētas galvenās problēmas, kas kavē mājokļu kreditēšanu, kā arī izstrādāti priekšlikumi likumdošanas aktu grozījumiem, kas paredzētu lielāku mājokļu sektoram izsniegto aizdevumu atgūšanas drošību. Šādu grozījumu veikšana nodrošinātu lielāku kredītiestāžu ieinteresētību mājokļu sektora finansēšanā, kas savukārt ļautu mājokļu sektoram attīstīties straujāk. Papildus tiek pētīti jautājumi par nepieciešamo dokumentu bāzi daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas un uzturēšanas efektivitātes nodrošināšanai. Mājokļu sektora vides sakārtošana Lai sakārtotu jautājumus par daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un investīcijām energoefektivitātes paaugstināšanā, Tehniskās vienības piesaistītie konsultanti strādā pie vienotas energoaudita metodoloģijas izstrādāšanas, kuru dzīvokļu īpašnieku sabiedrības varētu izmantot investīciju plānu sagatavošanai, kredītiestādes - šādu plānu novērtēšanai, bet valsts iestādes mājokļu sektora monitoringa veikšanai. Tiek analizēti Latvijas mājokļu sektorā nepieciešamie energoefektivitātes veicināšanas pasākumi un novērtētas to veikšanai nepieciešamās investīcijas, kā arī veikta to ekonomiskā analīze - aprēķināts investīciju atmaksāšanās termiņš, dzīvokļu uzturēšanas izmaksu samazināšanās u.c. Ir paredzēta informatīvo bukletu izstrādāšana, kas kalpotu par objektīvas informācijas avotu dzīvokļu īpašniekiem par daudzdzīvokļu nama energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu ekonomisko efektu un to īstenošanas iespējām. Institucionālā attīstība Tehniskās vienības konsultanti strādā pie mājokļu monitoringa sistēmas izveides Latvijā, ņemot vērā gan nacionālās, gan Eiropas savienības prasības, analizējot citu valstu pieredzi un izstrādājot rekomendācijas par monitoringam nepieciešamajiem datiem, to vākšanas un atjaunošanas metodēm un monitoringa datubāzes saistību ar citām pašlaik eksistējošām datubāzēm. Šī pētījuma rezultāti tiks nodoti Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijai. Galvojumu sistēmas izstrāde Mājokļu projekta ietvaros Tehniskā vienība strādā pie tādu finansu instrumentu kā galvojumu mājokļu aizdevumiem izstrādāšanas, kas nodrošinātu finansu riska sadali starp kredītiestādi un galvojuma sniedzēju. Pašlaik finansu produkti ir izstrādāti un saskaņoti ar Pasaules Banku, ir noteikti kritēriji kredītņēmējiem, kas pretendē uz mājokļu aizdevumu ar galvojumu, kas nodrošina augstu galvoto kredītu drošības pakāpi. Ir izstrādāta maksas par galvojumiem aprēķināšanas metodoloģija un kredītiestāžu iesaistīšanās projektā principi. Pašlaik norisinās darbs pie nepieciešamo MK noteikumu grozījumu izstrādāšanas un saskaņošanas, lai izveidotu normatīvo bāzi galvojumu izsniegšanai mājokļu aizdevumiem. Mājokļu projekta realizācija līdz šim nav devusi pietiekamu ieguldījumu mājokļa politikas pilnveidošanā, jo institucionālā sadrumstalotība un vienotas koordinācijas trūkums nenodrošina iespēju maksimāli efektīvi integrēt rezultātus mājokļa politikas izstrādē un īstenošanā. Kreditēšanas Pilotprogrammas realizācijas rezultāti Kreditēšanas Pilotprogrammas realizācija ir uzticēta Latvijas Hipotēku un zemes bankai (LZHB). LZHB Pilotprogrammas realizācijā plāno iesaistīt arī citas komercbankas. Pilotprogrammas ietvaros priekšroka tiek dota aizdevumu izsniegšanai projektiem, kas paredz daudzdzīvokļu māju kopīpašumā esošo daļu sakārtošanu. Šim mērķim tika paredzēts novirzīt 50% no kopējā Pilotprogrammas finansējuma apjoma. Atlikušos Pilotprogrammas resursus paredzēts izmantot dzīvokļu iegādes, remonta un sociālā dzīvojamā fonda kreditēšanai. Ierobežotā finansējuma dēļ citu mājokļu sfēru kreditēšana Pilotprogrammas ietvaros nav paredzēta. 2001. gada valsts budžetā tika iekļauts valsts galvojums Hipotēku bankai 20 miljonu latu apmērā Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas realizēšanai. 2001. gada 26. novembrī LZHB parakstīja aizdevumu līgumus ar divām starptautiskām finansu institūcijām: Eiropas Padomes Attīstības bankas (Council of Europe Development Bank, CEB) un Ziemeļvalstu Investīciju bankas (Nordic Investment Bank, NIB) par naudas resursu aizņēmumu uz 15 gadiem. Aizdevumu kopējā summa ir ekvivalenta 20 miljoniem latu, aizdevumu valūtas ir eiro un ASV dolāri. Bez tam, papildus plānots piesaistīt finansu resursus no Pilotprogrammas realizācijā iesaistītajām komercbankām. Komercbanku līdzfinansējuma apjoms noteikts 25% no Plotrprogrammas finansējuma, tas ir 5 miljonu latu apjomā. Tādejādi kopējais Pilotprogrammas finansējuma apjoms sasniegs 25 milj. Ls. 2001. gada 19. decembrī LZHB Padomē1 tika apstiprināti Pilotprogrammas realizācijas nosacījumi un no Pilotprogrammas resursiem finansēto aizdevumu kritēriji. Aizdevumi iedzīvotājiem un dzīvokļu īpašnieku sabiedrībām pārsvarā tiek izsniegs latos, tādējādi ļaujot viņiem izvairīties no valūtas maiņas riska. Aizdevumu maksimālais termiņš ir 12 gadi, un aizdevumu procentu likme nepārsniedz 10% gadā. Aizdevumu izsniegšana tika uzsākta 2001. gada decembrī. Līdz 2002.gada 1. martam LZHB jau bija piešķīrusi 14 aizdevumus daudzdzīvokļu māju kopīpašuma daļu remontam par kopējo summu 400 tūkst. Ls un 145 aizdevumus dzīvokļu iegādei un remontam par kopējo summu 280 tūkst. Ls. Neskatoties uz neilgo laiku kopš uzsākta Pilotprogrammas realizācija, ir iespējam identificēt virkni šķēršļu, kas kavē tās sekmīgu īstenošanu: * Nav noteikta ministrija, kas būtu atbildīga par MAKP1 realizāciju. Līdz ar to nav valstiskas institūcijas, kas apkopotu un analizētu MAKP1 realizācijā iegūto pieredzi un priekšlikumus, nodrošinot programmas aktualizēšanu atbilstoši aktuālajai situācijai un valdības noteiktajām prioritātēm, kā arī sasniegto rezultātu publicēšanu un pieredzes popularizēšanu. * Nav sakārtota ar mājokļiem saistītā normatīvo aktu sistēma. Patreiz spēkā esošie likumi neveicina māju apsaimniekošanas sabiedrību veidošanos. Nav arī izstrādāta kārtība kā tiesiskā ceļā ātri un efektīvi cīnīties ar nemaksātājiem. Tas savukārt kavē komercbanku iesaistīšanos daudzdzīvokļu māju kreditēšanā. * Nav izstrādāti un tirgū nedarbojas tādi svarīgi finansu instrumenti kā galvojumi mājokļu aizdevumiem, kas nodrošinātu finansu riska sadali starp banku un galvojuma sniedzēju un veicinātu banku iesaistīšanos tādu projektu finansēšanā kurus paaugstinātā riska dēļ bankas pašlaik nefinansē. Sevišķi svarīgi tas būtu daudzdzīvokļu māju aizdevumiem, sociālo māju aizdevumiem. Šāda finansu instrumenta ieviešana dotu iespēju saņemt aizdevumu mājokļa situācijas uzlabošanai arī privātpersonām, kuru uzkrājumu līmenis ir nepietiekošs projektu līdzfinansēšanai. * Ir vērojama zema dzīvokļu īpašnieku ieinteresētība kopīpašumā esošās mājas daļas sakārtošanā. Lai nodrošinātu, ka vismaz 50% no Pilotprogrammas finansējuma tiktu izsniegts daudzdzīvokļu māju aizdevumos, nepieciešams īstenot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus. Daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieki nav pietiekoši informēti un izglītoti jautājumos, kas saistīti ar māju kopīpašuma apsaimniekošanu un pasīvi iesaistās apsaimniekošanas sabiedrību veidošanā. Dzīvokļu īpašniekiem trūkst ticamas, brīvi pieejamas informācijas par dažādu ar mājas rekonstrukciju saistīto pasākumu (fasādes siltināšanas, logu nomaiņas u.c.) ekonomisko efektu un optimālo īstenošanas secību. Tas noved pie situācijas, ka dzīvokļu īpašnieki nav pārliecināti par pasākumu ekonomisko efektu un nespēj vienoties par veicamajiem darbiem. * Aktuāls ir iedzīvotāju maksātspējas jautājums. Nepastāv ne valsts ne pašvaldību atbalsta instrumenti, kas palīdzētu uzlabot iedzīvotāju maksātspēju. Šādu instrumentu izveide īpaši svarīga būtu pensionāriem, daudzbērnu ģimenēm, jaunajām ģimenēm un invalīdiem un palielinātu šo iedzīvotāju grupu iespēju saņemot aizdevumu uzlabot mājokļa situāciju. Instrumentu ieviešana palielinātu iespēju saņemt aizdevumus arī daudzdzīvokļu māju remontam. Pašlaik daudzas daudzdzīvokļu mājas nevar saņemt aizdevumu, jo mājas dzīvokļu īpašnieku sastāvs pēc maksātspējas ir loti neviendabīgs. 1 Latvijas hipotēku un zemes bankas Padomē tiek pārstāvētas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Finansu ministrija, Ekonomikas ministrija, Zemkopības ministrija, Tieslietu ministrija, Ārlietu ministrija un Speciālo uzdevumu ministrija sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Pielikums Nr.3 Galvojuma izsniegšanas sistēmas institucionālā struktūra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs Pielikums Nr.4 MGF galvojumu finansiālais pamatojums un salīdzinošā izmaksu analīze MGF darbības rezultāts un izmaksu analīze Aprēķins par 36 mēnešiem 36 Galvojumu fonda līdzekļi 3 000 000 Multiplikators 2 Līdzekļu sadalījums pa produktiem Hipotekārie kredīti "pirmā mājokļa" iegādei 20% Hipotekārie kedīti ekonomisko ģimenes māju būvniecībai 30% Kredīti daudzdzīvokļu māju renovācijai un rekonstrukcijai 50% Hipotekārie kredīti "pirmā mājokļa" iegādei Izsniedzamo galvojumu apjoms 1 200 000 Kredītportfeļa apjoms 5 400 000 Izsniegto kredītu skaits 600 Iespējamie zaudējumi 60 000 Galvojumu maksa 94 500 Darbības rezultāts 34 500 Hipotekārie kredīti ekonomisko ģimenes māju būvniecībai Izsniedzamo galvojumu apjoms 1 800 000 Kredītportfeļa apjoms 8 100 000 Izsniegto kredītu skaits 900 Iespējamie zaudējumi 90 000 Galvojumu maksa 141 750 Darbības rezultāts 51 750 Kredīti daudzdzīvokļu māju renovācijai un rekonstrukcijai Izsniedzamo galvojumu apjoms 3 000 000 Kredītportfeļa apjoms 4 285 714 Izsniegto kredītu skaits 122 Iespējamie zaudējumi 60 000 Galvojumu maksa 62 500 Darbības rezultāts 2 500 Piemēri Naudas plūsma Bilance MGF darbības kopsavilkums (kumulatīvi) Mājokļu garantiju fonda darbība Administratīvie izdevumi Mēnesī Atalgojums: 4 020,00 Sociālais nodoklis 1 048,82 Uzturēšanas izdevumi: 3 108,00 Biroja nomas maksa 600,00 Komunālie pakalpojumi 100,00 Telefons 300,00 Internets 100,00 Apsardze 250,00 Datortīklu aspkalpošana 228,00 Biroja izdevumi 150,00 Apdrošināšana 50,00 Autotransporta izdevumi 200,00 Investīcijas pamatlīdzekļos 200,00 Komandējumi, apmācība 350,00 Audita izdevumi 580,00 Adminstratīvie izdevumi kopā: 8 176,82 12 98 122 1. gads 98 122 2. gads 103 028 3. gads 108 179 Ieņēmumu - izdevumu aprēķins Kopsavilkums par Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas II posmu Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas (II posms) projekts ir Ministru kabineta 2000.gada 13.jūnijā apstiprinātās "Mājokļu attīstības kreditēšanas programmas" I etapa turpinājums 1996. gada 30. jūnijā apstiprinātās Latvijas Mājokļu politikas koncepcijas īstenošanā, un šī posma galvenais mērķis ir - pilnveidojot mājokļu kreditēšana sistēmu, veicināt valstī sabalansētu dažādu mājokļu segmentu attīstību, tuvinot dzīves apstākļus Eiropas Savienības standartiem. Programmas realizācijas gaitā ir paredzēts palielināt kredītu pieejamību jaunajām ģimenēm "pirmā mājokļa" un ekonomisko ģimenes māju iegādei, kā arī dzīvokļu īpašniekiem daudzdzīvokļu māju renovācijai, vienlaicīgi īstenojot arī enerģiju taupošo konstruktīvo risinājumu īpatsvara pieaugumu rekonstruējot esošās ēkas, kā arī būvējot savrupmājas un citu veidu mazstāvu dzīvojamās ēkas. Īstenojot MAKP II posmu (līdz 2007. gadam) tiks: * Izveidota mājokļu aizdevumu garantiju sistēma un finansu instrumenti, kas samazinās kredītrisku un palielinās kredītu pieejamību daudzdzīvokļu māju renovācijai vai rekonstrukcijai, nodrošinot galvojumu līdz 70% no izsniegtā kredīta, kā arī "pirmā mājokļa" iegādei un ekonomisko ģimenes būvniecībai, nodrošinot galvojumu līdz 20% no iegādājamā mājokļa vērtības (programmā veikts galvojumu finansiālais pamatojums un salīdzinošā izmaksu analīze). * Uzlabota ar daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu un kreditēšanu saistīto normatīvo aktu sistēma. * Realizēti pasākumi daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašnieku izglītošanai mājas kopīpašuma daļu pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, tajā skaitā finansējuma piesaistīšanas jautājumos. * Izstrādāta valsts atbalsta pasākumu kopa ģimenes māju būvniecības veicināšanai, piedāvājot iedzīvotājiem ekonomiskus un energoefektīvus - "pirmā mājokļa" - ģimenes māju projektus, kas atbildīs ES Direktīvas 93/76/EEC noteiktajām rekomendācijām, kā arī sagatavotajiem direktīvas priekšlikumiem par enerģijas racionālas izmantošanas pasākumiem ēkās. * Pilnveidota institucionālā struktūra, kas nodrošinās tālāku mājokļu sfēras attīstību, nododot par mājokļu sfēru atbildīgajai Vides aizsar-dzības un reģionālās attīstības ministrijai Finansu ministrijas Tehnisko vienību. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V.Makarovs