1. Article — noteic, ka:

"(a) termins "preces, kas ievestas, daļēji atbrīvotas no ievedmuitas maksājumiem" nozīmē preces, kuras ir minētas šīs konvencijas citos pielikumos, bet kuras neatbilst visiem nosacījumiem, kas tajos noteikti, lai nodrošinātu pagaidu ievešanu ar pilnīgu atbrīvošanu no ievedmuitas maksājumiem, un preces, kas nav minētas šajos citos pielikumos un kuras tiek ievestas pagaidu lietošanai, piemēram, ražošanas vai darba projektiem; (b) termins "daļēja atbrīvošana" nozīmē atbrīvošanu no kopējā ievedmuitas maksājumu daudzuma daļas maksāšanas, kura būtu citādi jāmaksā, ja preces būtu muitotas pašmāju lietošanai datumā, kad tās tika pakļautas pagaidu ievešanas procedūrai". Savukārt pielikuma 2. pants paredz, ka "precēm, kas minētas šī pielikuma 1. panta (a) apakšpunktā, jānodrošina pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvošanu saskaņā ar Stambulas konvencijas 2. pantu". No šīm Stambulas konvencijas normām izriet, ka gadījumā, kad Latvijas rezidents uz laiku ieved Latvijā personiskai lietošanai attiecīgu ārvalsts personai piederošu un ārvalstī reģistrētu transportlīdzekli, saskaņā ar konvencijas E pielikumu transportlīdzeklim piemērojams daļējs atbrīvojums no muitas maksājumiem. Tādējādi Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 24. punkts daļā par transportlīdzeklim piemērojamiem maksājumiem atbilst Stambulas konvencijas E pielikumam. 4. Jāņem vērā, ka Stambulas konvencijas 2. panta otrajā daļā minētais pilnīgais atbrīvojums no muitas maksājumiem uz laiku privātai lietošanai ievestiem transportlīdzekļiem piemērojams, ja tie atbilst šādiem konvencijas C pielikuma 5. panta "b" punktā minētajiem kritērijiem: 1) transportlīdzekli ieved ārvalsts persona; 2) transportlīdzeklis pieder ārvalsts personai, un 3) transportlīdzeklis reģistrēts ārvalstī. Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 63. punktā ietvertais regulējums pilnībā atbilst šīm Stambulas konvencijas normām, jo tas noteic, ka ievešanu uz laiku ar pilnu atbrīvojumu no muitas maksājumiem piemēro privātajam transportlīdzeklim, ja to ieved ārvalsts persona, ja ārvalsts persona to lieto personiskajām vajadzībām un transportlīdzeklis ir reģistrēts ārvalstī uz ārvalsts personas vārda vai persona dokumentāri pierāda, ka transportlīdzeklis, kas nav reģistrēts Latvijā, pieder ārvalsts personai. Stambulas konvencijas C pielikuma 7. panta "b" punkts paredz priekšnosacījumus tam, lai transportlīdzekli, kurš atbilst pielikuma 5. panta "b" punktā ietvertajiem kritērijiem, varētu lietot citas, trešās personas. Turklāt saskaņā ar šo normu katra konvencijas dalībvalsts var atļaut saviem rezidentiem lietot ārvalstu personu uz laiku ievestos transportlīdzekļus, īpaši tādā gadījumā, ja šāda lietošana notiek pēc transportlīdzekli ievedušās personas instrukcijām un tās vārdā. Latvijas Republika ir reglamentējusi priekšnoteikumus šāda transportlīdzekļa lietošanai Latvijas rezidentiem Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 71. punktā, kurš paredz šīs tiesības Latvijas rezidentam, ja tas rīkojas pēc transportlīdzekļa īpašnieka pilnvarojuma vai viņa uzdevumā un attiecīgo transportlīdzekli nelieto regulāri. Stambulas konvencijas C pielikuma 9. panta otrā daļa, uz kuru arī atsaucies pieteikuma iesniedzējs, regulē parasto termiņu, kādā transportlīdzeklis, kurš ievests konvencijas dalībvalstī uz laiku, var palikt tās teritorijā. Saskaņā ar minēto normu šis termiņš ir pārtraukti vai nepārtraukti seši mēneši jebkuru divpadsmit mēnešu laikā. Kā pareizi savā atbildes rakstā norādījis Ministru kabinets, atbilstošs termiņš paredzēts arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 64. punktā. 5. Kioto konvencijas dalībvalstis saskaņā ar tās 2. pantu (ievērojot grozījumus Kioto konvencijā, kurus paredz ratificētais Protokols par grozījumiem šajā konvencijā) apņemas ievērot konvencijas pielikumos ietvertos standartus un rekomendētās prakses. Abi standarti, uz kuriem atsaucas pieteikuma iesniedzējs, atrodami F3 pielikuma sadaļas "Iebraukšanas noteikumi" "a" apakšsadaļā "Nerezidenti". Tādējādi šie standarti attiecināmi uz gadījumu, kad konvencijas dalībvalstī iebrauc nerezidents jeb ārvalsts persona. Latvijas Republikā abi šie standarti ir piemērojami, ja valsts teritorijā iebrauc ārvalsts persona, kura nav Latvijas rezidents. Kioto konvencijas F3 pielikuma 30. standarts piešķir tiesības nerezidentiem, kuri iebrauc konvencijas dalībvalstī, saņemt atvieglojumus attiecībā uz privātās lietošanas transportlīdzekļiem arī gadījumos, ja tie ir nerezidentu iznomāti vai izīrēti un ja tie tiek ievesti pirms, pēc vai kopā ar nerezidentiem. Šīs normas saturs atrodams Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 63. punktā, kurš uz laiku ievedamo transportlīdzekļu kritēriju lokā iekļauj arī tādu iespēju, ka transportlīdzeklis pieder citai ārvalsts personai, nevis tā ievedējam. Turklāt Muitas likuma 18. pants ļauj personām veikt muitas procedūras ar pārstāvju starpniecību. Tas ļauj ārvalsts personai veikt muitas procedūru - ievešana uz laiku -, pašai klāt neesot, ar pienācīgi pilnvarota pārstāvja starpniecību, ja kaut kādi apstākļi kavē ārvalsts personu veikt šo procedūru. Kioto konvencijas F3 pielikuma 34. standarts paredz, ka muitas iestādei pēc ieinteresētās personas lūguma jāpagarina pagaidu ievešanai noteiktais termiņš tādu iemeslu dēļ, kuri, pēc Muitas iestādes ieskata, ir pamatoti. Kā atbildes rakstā norādījis Ministru kabinets, šādu pienākumu Latvijas Republikas muitas iestādēm paredz arī Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 12. punkts. 6. Ievērojot iepriekš minēto, likuma "Par akcīzes nodokli" 4. panta 3. punkts un 10. panta piektā daļa un Ministru kabineta noteikumu Nr. 349 24. punkts daļā par transportlīdzeklim piemērojamiem maksājumiem nav pretrunā ar Stambulas konvencijas 2. panta otro daļu, C pielikuma 7. pantu un 9. panta otro daļu, kā arī ar Kioto konvencijas F3 pielikuma 30. un 34. standartu. 7. No lietai pievienotajiem materiāliem izriet, ka, iespējams, pastāv nepilnības vai pat kļūdas, piemērojot muitas procedūru - ievešana uz laiku - vieglajiem automobiļiem vai motocikliem, kuri tiek ievesti Latvijā. Saskaņā ar Satversmes tiesas likuma 1. un 16. pantu Satversmes tiesas kompetencē neietilpst pienākums izvērtēt tiesību normu piemērošanu. Izpildvaras iestādēm un amatpersonām, kuras piemēro muitas tiesību normas, jāņem vērā likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7. panta pirmā daļa, kura noteic - ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos ir noteikta citāda nodokļu aprēķināšanas vai maksāšanas kārtība nekā Latvijas Republikas nodokļu likumos, piemēro šo starptautisko līgumu noteikumus. Tāpat iestādēm un amatpersonām jāņem vērā Muitas likuma 5. pants, kurš paredz - "ja starptautiskajā līgumā, kuru Saeima ir apstiprinājusi, paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskā līguma noteikumi". Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 29.panta pirmās daļas 1. punktu, 30., 31. un 32. pantu, tiesa nosprieda: 1. Izbeigt tiesvedību lietā daļā par likuma "Par akcīzes nodokli" 4. panta 3. punkta un 10. panta piektās daļas, kā arī Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 349 "Muitas procedūras - ievešana uz laiku - izpildes kārtība" 24. punkta daļā par transportlīdzeklim piemērojamiem muitas maksājumiem atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 89., 91. un 105. pantam. 2. Atzīt likuma "Par akcīzes nodokli" 4. panta 3. punktu un 10. panta piekto daļu un Ministru kabineta 2000. gada 10. oktobra noteikumu Nr. 349 "Muitas procedūras - ievešana uz laiku - izpildes kārtība" 24. punktu daļā par transportlīdzeklim piemērojamiem muitas maksājumiem par atbilstošu 1990. gada 26. jūnija Stambulas konvencijas par pagaidu ievešanu 2. panta otrajai daļai un šīs konvencijas C pielikuma 7. pantam un 9. panta otrajai daļai, kā arī 1973. gada 18. maija Kioto konvencijas par muitas procedūru vienkāršošanu un harmonizēšanu F3 pielikuma 30. un 34. standartam. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Satversmes tiesas sēdes priekšsēdētājs A. Endziņš