44. Article — noteic, ka "to amatpersonu sarakstu, kurām ir

tiesības piemērot pamudinājumus un uzlikt disciplinārsodus apcietinātajiem, kā arī viņu pilnvaru apjomu reglamentē Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi". 2001. gada 9. maijā ar tieslietu ministres rīkojuma Nr. 1-1/187 2. punktu Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniekam V. Zaharam uzdots līdz minētā gada 14. maijam izstrādāt un apstiprināt "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumus". 1.7. Šādus noteikumus Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks V. Zahars apstiprinājis ar 2001. gada 9. maija pavēli nr. 63. "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumos" ietverta VII nodaļa "Amatpersonas, kuras piemēro apcietinātajiem pamudinājumus un uzliek disciplinārsodus". Saskaņā ar 59.1.6 punktu pilngadīgos apcietinātos ievietot soda izolatorā uz laiku līdz 15 diennaktīm tiesīgs cietuma priekšnieks. Minētajā nodaļā ietvertais 64. punkts paredz, ka "uz soda izolatoru apcietinātajam atļauts ņemt līdzi personīgās higiēnas priekšmetus un visus pierakstus un dokumentus krimināllietā. Tualetes piederumi tiek uzglabāti atsevišķā telpā un tos izsniedz tikai tualetei paredzētajā laikā." Minētajā nodaļā ietvertais 66. punkts noteic, ka "apcietinātā personīgās mantas un pārtika tiek nodotas glabāšanā noliktavā, un tās atdod pēc atbrīvošanas no soda izolatora. Ja produkti ir sabojājušies, par to sastāda aktu, ja iespējams, apcietinātā klātbūtnē, un, pamatojoties uz medicīnas darbinieka slēdzienu, tos iznīcina". Savukārt 68. punkts paredz, ka "apcietinātajiem, kas pārkāpj soda izolatorā noteikto režīmu, var tikt piemēroti visi paredzētie sodi un drošības pasākumi, tai skaitā atkārtota ievietošana soda izolatorā. Par jaunā soda - atkārtotas ievietošanas soda izolatorā - sākumu uzskatāma iepriekšējā soda izciešanas pēdējā diena". 2. Konstitucionālo sūdzību iesniedzēji Valdis Strautnieks un Kaspars Zandbergs (turpmāk - iesniedzēji) pieteikumos apstrīd "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumu" (turpmāk - apstrīdētais akts) 59.1.6., 65., 66. un 68. punkta atbilstību Satversmes 89., 95. un 111. pantam. Satversmes tiesas 4. kolēģija ierosinājusi lietu daļā par apstrīdētā akta 59.1.6., 66. un 68. punkta (turpmāk - apstrīdētās normas) atbilstību Satversmes 89., 95. un 111. pantam. Daļā par 65. punkta apstrīdēšanu Satversmes tiesas 4. kolēģija konstatējusi, ka pieteikumos dotais juridiskais pamatojums ir acīmredzami nepietiekams prasījuma apmierināšanai. No pieteikumiem, kā arī iesniedzēju viedokļiem, kas saņemti pēc iepazīšanās ar lietas materiāliem, izriet uzskats, ka ieslodzīto ievietošana soda izolatorā (karcerī) uzskatāma par nežēlīgu, nehumānu un pazemojošu rīcību un kvalificējama kā spīdzināšana, jo: 1. Apstrīdētais akts paredzot pirms ievietošanas soda izolatorā (karcerī) atņemt notiesātajiem pārtikas produktus, bet nenodrošinot viņus soda izolatorā (karcerī) ar ik dienu nepieciešamo minimālo uzturu. 2. Soda izolatorā (karcerī) netiekot nodrošināts dzeramais ūdens. Dzeršanai esot jālieto ūdens, kas domāts tualetes skalošanai. 3. Soda izolatorā (karcerī) netiekot nodrošināta dzīvojamām telpām atbilstoša gaisa temperatūra, bet segu un siltās drēbes apstrīdētās normas liedzot ņemt līdzi. 4. Neesot iespējams ievērot personīgo higiēnu, jo viens un tas pats apģērbs esot jāvalkā līdz soda izolatorā izciešamā soda beigām neatkarīgi no tā termiņa. 5. Dažos soda izolatoros vienvietīgā telpā tiekot ievietoti vairāki apcietinātie un vienīgais telpā esošais soliņš sēdēšanai esot izmantojams tikai uz maiņām. Savukārt par sēdēšanu uz grīdas apcietinātie tiekot sodīti ar jaunu disciplinārsodu. Tādējādi ievietošana soda izolatorā (karcerī) nozīmējot nepārtrauktu stāvēšanu kājās. Turklāt K. Zandbergs apgalvo, ka viņš ievietots telpā ar betona grīdu bez krēsla, uz kura dienas laikā varētu apsēsties, un arī ēdienreizēs esot bijis jāstāv kājās. 6. Vienvietīgā kamerā tiekot ievietoti vairāki apcietinātie, un tiem esot iespējams gulēt vienīgajā guļvietā tikai uz maiņām. Turklāt miegs esot faktiski neiespējams, jo aizliegts izmantot matraci, spilvenu un segu. 7. Apstrīdētā akta 68. punktā paredzētā iespēja apcietinātajam uzlikt jaunu disciplinārsodu nozīmējot laikā neierobežota disciplinārsoda iespējas un esot pretrunā arī ar taisnīguma principu. 8. Apstrīdētās normas liedzot soda izolatorā (karcerī) ņemt līdzi mācību literatūru un reliģisko literatūru, kā arī tikties ar kapelānu, līdz ar to ieslodzītie esot spiesti atteikties no savas reliģiskās pārliecības un apziņas brīvības. 9. Apstrīdētās normas neparedzot iespēju sūdzēties, lai nodrošinātu pamatotu un taisnīgu disciplinārsoda piemērošanu. Tā kā soda izolatorā (karcerī) aizliegts ņemt līdzi rakstāmpiederumus un papīru, tiekot liegta iespēja izmantot Prokuratūras likuma 15. pantā garantētās tiesības, kā arī realizēt saraksti ar citām valsts iestādēm. Iesniedzēji norāda, ka apstrīdētās normas esot pretrunā ne vien ar Satversmes 95. un 111. pantu, bet arī ar starptautiskajiem aktiem - Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. pantu un Eiropas ieslodzījuma vietu noteikumu 37. punktu [Rekomendācija nr. R (87) 3] un līdz ar to neatbilstot Satversmes 89. pantam. K. Zandbergs norāda arī uz apstrīdētā akta neatbilstību Konvencijai pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās un sodīšanas veidiem. Iesniedzēji uzskata, ka, ievietojot ieslodzītos soda izolatorā (karcerī), tiekot apdraudēta viņu fiziskā veselība jau minētā pārtikas un dzeramā ūdens trūkuma dēļ, kā arī ieslodzīto psihiskā veselība. Iesniedzēji norāda, ka V. Strautnieka pašnāvības mēģinājums 2002. gada 31. janvārī ir sekas, ko izraisījusi viņa ievietošana soda izolatorā (karcerī). K. Zandbergs norāda, ka soda izolatorā aizliegts lietot rakstāmpiederumus, arī gatavojoties sevis aizstāvībai un strādājot ar savas krimināllietas materiāliem. Viņš arī uzsver, ka ievietošana soda izolatorā nozīmē aizliegumu sarakstīties ar tuviniekiem, un apgalvo, ka viņa tuviniekiem bijis liegts paziņot viņam par mātes nāvi 2001. gada 31. novembrī. 3. Institūcija, kas izdevusi apstrīdēto aktu - Ieslodzījuma vietu pārvalde -, atbildes rakstā norāda, ka apstrīdētais akts izdots, izpildot Pagaidu noteikumus, un atbilst tiem. Apstrīdētais akts tikai konkretizējot kārtību un apstākļus, kādos izmeklēšanas cietumos vai brīvības atņemšanas iestāžu izmeklēšanas nodaļās tiekot turētas personas, kurām piemērots Kriminālprocesa kodeksā paredzētais drošības līdzeklis - apcietinājums, kā arī ar brīvības atņemšanas sodu notiesātās personas Latvijas Sodu izpildes kodeksā noteiktajos gadījumos. Atbildes rakstā apgalvots, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde, izstrādājot apstrīdēto aktu, esot vadījusies no Eiropas Cietumu noteikumos un Ieslodzīto režīma minimālajos standartnoteikumos izvirzītajām prasībām, kā arī Pagaidu noteikumu normām. Lai arī Ieslodzījuma vietu pārvaldes pilnvarota persona iepazinusies ar lietu pēc tam, kad tajā noteikts rakstveida process, viedokli par lietu Ieslodzījuma vietu pārvalde nav iesniegusi. 4. Sagatavojot lietu izskatīšanai, atzinumi saņemti no tieslietu ministres, Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieka likumdošanas jautājumos, Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras, kā arī Valsts cilvēktiesību biroja. Tieslietu ministre I. Labucka izsaka viedokli, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 16. pantu Ieslodzījuma vietu pārvalde patstāvīgi veicot tai ar likumu nodotās valsts funkcijas un atbildot par to izpildi. Pagaidu noteikumi, kas apstiprināti, pamatojoties uz Ministru kabineta iekārtas likuma 15. panta 2. punktu, reglamentējot tikai apcietināto vispārējo turēšanas kārtību izmeklēšanas cietumos, bet tās konkretizācija esot deleģēta Ieslodzījuma vietu pārvaldei. Tieslietu ministre izsaka viedokli, ka cietuma priekšnieks disciplinārsodu sarakstā paredzēto ievietošanu soda izolatorā kā galīgo līdzekli varot pielietot tikai pret cietuma iekšējās kārtības noteikumu ļaunprātīgiem pārkāpējiem, kad visi pārējie lietotie soda veidi neesot devuši pozitīvu rezultātu. Tieslietu ministrija informē, ka Latvijas ieslodzījuma vietās karceru kā tādu vispār neesot. Sodu izolatori būtībā esot parastas kameras, kurās apcietinātie, kuri izdarījuši rupjus vai sistemātiskus izmeklēšanas cietumā noteiktā režīma pārkāpumus, noteiktu laiku (līdz 15 diennaktīm) uzturoties atsevišķi (izolēti) no pārējiem apcietinātajiem. Soda izolators esot dabiski apgaismots. Telpas izmēri nav mazāki kā 1,8 x 2,5 metri. Atšķirībā no citiem apcietinātajiem soda izolatorā ievietotajiem disciplīnas pārkāpējiem esot daļēji ierobežotas tiesības satikties, iegādāties pārtikas produktus, nosūtīt vēstules un lietot galda spēles, kā arī ņemt līdzi personīgās mantas un pārtikas produktus, izņemot personīgās higiēnas priekšmetus un visus pierakstus un dokumentus krimināllietā. Mantas un pārtikas produkti tiekot nodoti glabāšanā cietuma noliktavā un izsniegti apcietinātajam uzreiz pēc viņa atbrīvošanas no soda izolatora. Soda izolatorā ievietotie apcietinātie trīs reizes dienā saņemot siltu ēdienu, kā arī tiekot nodrošināti ar ārsta noteikto uzturu, ja tas nepieciešams sakarā ar veselības stāvokli. Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks likumdošanas jautājumos G. Kūtris, atbildot uz Satversmes tiesas tiesneša jautājumiem, atzīst, ka notiesāto personu statuss esot noregulēts likuma līmenī. Lai gan apcietinātās personas tiesa nav atzinusi par vainīgām nozieguma izdarīšanā, tomēr ir uzskatījusi šo personu brīvības ierobežošanu par pamatotu un nepieciešamu. Līdz ar to analoģiski noregulētai kārtībai vajadzētu būt arī attiecībā uz aizturētajām un apcietinātajām personām, jo, ievietojot personu izmeklēšanas cietumā, valsts vienlaikus gan apsargā, gan uzņemas rūpes par sadzīves apstākļiem, ēdināšanu, medicīnisko palīdzību un drošību, kas nozīmē noteiktas iekšējās kārtības nodrošināšanu. G. Kūtris informē, ka nolūkā novērst radušos juridisko vakuumu izdoti Pagaidu noteikumi, kas šobrīd ir vienīgais normatīvais akts, kurš nosaka kārtību, kādu izmeklēšanas cietumā nodrošina tā administrācija. Esot izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts "Izmeklēšanas cietumu iekšējās kārtības noteikumi". Šo aktu plānots pieņemt pēc tam, kad stāsies spēkā KPK normas, kas paredz Ministru kabinetam tiesības šādus noteikumus izdot. Savukārt reizē ar jaunā Kriminālprocesa likuma spēkā stāšanos varētu stāties spēkā arī speciāls likums par apcietināto turēšanas kārtību, kura projekta izstrāde Tieslietu ministrijā jau ir sākusies. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūra izsaka viedokli, ka apstrīdētās normas nepārkāpjot Satversmes prasības. Ģenerālprokuratūra norāda, ka šīs normas paredzot ievietošanu soda izolatorā, kas neesot pielīdzināma starptautiskajās normās aizliegtajai ievietošanai karcerī. Ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka 2001. gada 6. novembra pavēli nr. 145 apstiprinātajā "Instrukcijā par apcietināto un notiesāto personu uzraudzības kārtību" esot noteikts soda izolatora aprīkojums: izmēri ne mazāki kā 1,8 x 2,5 metri, logs, ventilācija, gaismas ķermenis u. c. nosacījumi. Vienlaikus Ģenerālprokuratūra izsaka šaubas par apstrīdētā akta 66. punkta noteikumu atbilstību Satversmes prasībām, jo no šīs normas izrietot aizliegums ņemt uz soda izolatoru līdzi, piemēram, brilles, vitamīnus, rakstāmpapīru, pildspalvu u. c. Valsts cilvēktiesību birojs informē, ka saņemot ļoti daudz sūdzību no ieslodzītajiem, tostarp arī par ievietošanu soda izolatorā (karcerī). Visbiežāk šīs sūdzības attiecoties uz to, ka administrācija, piemērojot šo sodu, neņemot vērā ieslodzīto paskaidrojumus, turklāt nereti piemērotais sods neesot samērīgs ar konkrētajiem nodarījumiem. Galveno problēmu no cilvēktiesību viedokļa Valsts cilvēktiesību birojs saskata tajā apstāklī, ka ieslodzītajam, atrodoties karcerī, nav iespēju pārsūdzēt viņam piemēroto sodu. Reālā situācija esot tāda, ka ieslodzītais tikai pēc soda izciešanas varot rakstīt sūdzību un gandrīz visos gadījumos prokuratūra atzīstot, ka sods uzlikts pamatoti. Valsts cilvēktiesību birojs izsaka viedokli, ka aizliegums uz soda izolatoru ņemt līdzi literatūru, tai skaitā garīgo, ir nelietderīgs un nesamērīgs ierobežojums. Bez tam, ja persona tiekot ievietota soda izolatorā, nedrīkstētu tai atņemt vai samazināt pārtiku. Valsts cilvēktiesību birojs norāda, ka izbraukumos uz ieslodzījuma vietām parasti uzmanība tiekot pievērsta arī soda izolatoriem un to praktiskajai darbībai. Esot novērots, ka parasti ieslodzītajiem tiekot piemērots maksimālais termiņš ievietošanai soda izolatorā - 15 dienas un, ja šajā laikā viņi atkal izdara kādu disciplinārpārkāpumu, tas tiekot pagarināts vēl uz 15 vai pat 30 dienām. Tā kā šajā laikā ieslodzītajiem esot liegta iespēja pastaigāties, aizliegts pa dienu atgulties, aizliegta literatūra, telpa esot maza un tumša, ievietošanu soda izolatorā varot uzskatīt par nežēlīgu un cilvēka cieņu pazemojošu sodu. Valsts cilvēktiesību birojs arī secina, ka pašreizējā ieslodzīto sodīšanas prakse Latvijā neatbilst virknei Latvijas starptautisko saistību un līdz ar to arī Satversmes 89. pantam. Secinājumu daļa 1. Saskaņā ar Satversmes 111. pantu "valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu". Šā panta saturs noskaidrojams ciešā sasaistē ar Satversmes 89. pantu, kas noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. "No šā panta redzams, ka likumdevēja mērķis nav bijis pretstatīt Satversmē ietvertās cilvēktiesību normas starptautiskajām cilvēktiesību normām, bet bijis gluži pretējs - panākt šo normu savstarpēju harmoniju. Gadījumos, kad ir šaubas par Satversmē ietverto cilvēktiesību normu saturu, tās tulkojamas pēc iespējas atbilstoši interpretācijai, kāda tiek lietota starptautisko cilvēktiesību normu piemērošanas praksē" (Satversmes tiesas 2000. gada 30. augusta spriedums lietā nr. 2000-03-01). 1990. gada 4. maijā Augstākā padome, pieņemot deklarāciju "Par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos", pasludināja, ka atzīst par saistošiem virkni starptautisko dokumentu cilvēktiesību jomā, arī ANO 1948. gada 10. decembra Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un ANO 1966. gada 16. decembra "Starptautisko paktu par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām". ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas