3. Article

Ārlietu ministrijai apkopot ministriju iesniegto informāciju, precizēt Rīcības plānu Eiropas Komisijas 2001.gada progresa ziņojumā minēto prioritāšu izpildei un līdz 2002.gada 5.novembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā precizētu minētā rīcības plāna projektu. Ministru prezidents A.Bērziņš Ārlietu ministrs I.Bērziņš Apstiprināts ar Ministru kabineta 2002.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.601 Informatīvais ziņojums "Par Eiropas Komisijas 2002.gada progresa ziņojumu par Latviju" Šī gada 9.oktobrī Eiropas Komisija publicēja pēc kārtas sesto progresa ziņojumu. Šī gada ziņojums bija īpaši nozīmīgs, jo tajā tika izvērtēta kandidātvalstu attīstība kopš 1997.gada. Pirmo reizi Komisija vērtēja arī iestāšanās sarunās uzņemto saistību izpildi. Izvērtējot Latvijas progresu, Eiropas Komisija rekomendēja decembrī slēgt iestāšanās sarunas ar Latviju. Kopumā Latvijas vērtējums būtiski neatšķiras no pārējo kandidātvalstu, tai skaitā tā sauktās Luksemburgas grupas, vērtējuma. Latvija, kopā ar Slovākiju, ir vienīgās kandidātvalstis, kurām Komisija nepārmet kavēšanos sarunu saistību izpildē. Latvija turpina pildīt Kopenhāgenas politisko kritēriju. Konsekventi stiprinātas tās institūcijas, kas nodrošina demokrātiju, likuma varu, cilvēktiesības un minoritāšu aizsardzību. Komisija pozitīvi novērtējusi Latvijas paveikto sabiedrības integrācijas un valsts pārvaldes reformas jomās. Tajā pašā laikā, Komisija uzsver, ka sabiedrības integrācijas process ir jāpaātrina, tam jāpiešķir pietiekami daudz finansējuma, it īpaši naturalizācijai un valodas apmācībai. Attiecībā uz valsts pārvaldes reformu - jāpaātrina vienotas algu sistēmas ieviešanu un jānodrošina pietiekošu finansējumu tās īstenošanai. Izvērtējot Latvijas atbilstību ekonomiskajam kritērijam, Komisija konstatē, ka Latvijā ir funkcionējoša tirgus ekonomika. Līdzšinējo reformu kursa turpināšanai vajadzētu ļaut Latvijai izturēt konkurences spiedienu ES iekšējā tirgū. Uzlabojumi būtu jāveic darba tirgū. Fiskālajā politikā jāsaglabā konservatīva pieeja, ņemot vērā augsto tekošā konta deficītu. Tālāka uzņēmējdarbības vides uzlabošana un administratīvās un tiesiskās spējas stiprināšana sekmēs privātā sektora attīstību. Latvija ir demonstrējusi vienmērīgu progresu nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES. Īpaši nozīmīga attīstība vērojama pēdējo 2 gadu laikā, kā rezultātā lielākā daļa likumdošanas ir sakārtota. Kaut gan administratīvā kapacitāte tikusi stiprināta lielākajā daļā sektoru, tā tomēr atpaliek no likumdošanas pārņemšanas līmeņa. Turpmāk jāturpina stiprināt institūcijas tādās jomās kā iekšējais tirgus, lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports, reģionālā politika, vide, muita, kā arī iekšlietas un tieslietas. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu Latvija ir veiksmīgi virzījusies uz priekšu gatavojoties dalībai ES iekšējā tirgū. Latvijā brīvas preču kustības jomā ir radīts likumdošanas un institucionālais ietvars. Ir attīstīta standartizācijas sistēma, ko jāturpina pilnveidot. Latvijai jāturpina tirgus uzraudzības sistēmas reforma, t.sk. pārtikas drošības jomā, kā arī valsts pasūtījuma jomas stiprināšana. Lielākā daļa kandidātvalstu brīvas preču kustības jomā ir saņēmušas vienlīdz pozitīvu novērtējumu. Vienlaicīgi arī citas kandidātvalstis, līdzīgi kā Latvija, saņēmušas mudinājumu turpināt darbu pie tirgus uzraudzības sistēmas pilnveidošanas, īpaši pārtikas drošības jomā, kā arī pie valsts pasūtījuma likumdošanas pilnīgas pārņemšanas un efektīvas ieviešanas. Brīvas personu kustības jomā likumdošanas saskaņošanu un institūciju veidošanu Eiropas Komisija vērtē kā apmierinošu, uzsverot, ka tālāki centieni nepieciešami profesionālo kvalifikāciju savstarpējās atzīšanas jomā un institucionālās spējas stiprināšanā. Profesionālo kvalifikāciju savstarpējā atzīšana minēta kā joma, kurā nepieciešamas tālākas aktivitātes arī virknē citu kandidātvalstu. Uzņēmējdarbības likumdošanas jomā Komisija pozitīvi ir novērtējusi "Komerclikuma" stāšanos spēkā, uzsverot, ka turpmāki centieni ir jāvelta likuma ieviešanai. Kā problēma vairumā kandidātvalstu, tai skaitā Latvijā, tiek minēta intelektuālā īpašuma aizsardzība. Lauksaimniecības jomā Latvija, tāpat kā citas kandidātvalstis, ir sasniegusi progresu nacionālās likumdošanas saskaņošanā ar ES. Eiropas Komisija kā pozitīvo atzīmē, ka Latvijā un Slovēnijā ir akreditētas SAPARD maksājumu aģentūras. Uzteikta Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta kā vienotas pārtikas ķēdes "no steliņģa līdz galdam" kontroles iestādes dibināšana. Kaut arī ir uzlabotas administratīvās struktūras kopējās lauksaimniecības politikas ieviešanai, tomēr nepieciešama likumdošanas tālāka saskaņošana nolūkā ieviest CAP mehānismus. Latvijai jāpievērš īpaša uzmanība veterinārajai un pārtikas drošības kontrolei, kā arī pārtikas uzņēmumu atbilstībai Kopienas standartiem. Kopumā jāatzīmē, ka Kopējās lauksaimniecības politikas darbības mehānismu iedzīvināšana, administratīvas kapacitātes tālāka stiprināšana, standartu pārņemšana pārtikas drošības jomā ir visu kandidātvalstu vājais punkts. Zivsaimniecības jomā Latvija novērtēta pozitīvi. Attiecībā uz Igauniju vērtējums ir kritisks: attīstības temps ir lēns, steidzami nepieciešams turpināt attīstīt zvejniecības informācijas sistēmu un strukturālo un tirgus politiku. Telekomunikāciju jomā likumdošana ir lielā mērā saskaņota un institūcijas ir izveidotas. Tomēr īpašas pūles jāpieliek, lai liberalizētu telekomunikāciju tirgu un nostiprinātu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neatkarību, kā arī pārņemtu likumdošanu pasta sektorā. Kandidātvalstu novērtējums telekomunikāciju sektorā ir visai atšķirīgs. Dažas valstis, kā, piemēram Ungārija, tiek novērtētas ļoti pozitīvi. Savukārt citām kandidātvalstīm ir līdzīgas problēmas kā Latvijai - tirgus liberalizācija, regulatora neatkarība un administratīvā kapacitāte. Latvijas "neizpildītie mājasdarbi" nav izņēmums, tomēr ziņojumā tiek minēti precedenti, kas norāda uz līdzīgu jautājumu efektīvu risināšanu. Piemēram, Lietuva ir sasniegusi progresu regulatora neatkarības nodrošināšanā. Latvija ir viena no retajām kandidātvalstīm, kurai tiek norādīts uz nepieciešamību saskaņot likumdošanu pasta sektorā. Vides sektorā Latvija ir novērtēta pozitīvi, salīdzinot ar pārējām kandidātvalstīm. Virknē vides sektoru likumdošanas saskaņošana ir jāturpina Igaunijai arī Čehijai un Kiprai, Slovēnijai un Polijai. Iekšlietu un tieslietu jomā Latvijā ievērojams progress sasniegts gan likumdošanas saskaņošanā, gan institūciju stiprināšanā. Jāpabeidz likumdošanas saskaņošana, īpaši tādās jomās kā migrācija, naudas atmazgāšana un Eiropas Kopienu finansu interešu aizsardzība, tiesiskā sadarbība. Jānodrošina Latvijas kvalitatīvi sagatavotā Šengenas rīcības plāna ieviešana. Jāturpina stiprināt tiesībsargājošās institūcijas, īpašu uzmanību pievēršot tādu noziedzības veidu apkarošanai kā narkotikas, kontrabanda, krāpšana, korupcija un organizētā noziedzība. Prioritāte joprojām ir integrētās robežkontroles stiprināšana un robežas infrastruktūras tālāka uzlabošana. Kopumā Latvijas vērtējums būtiski neatšķiras no pārējo kandidātvalstu vērtējumiem. Tomēr Latvija ir vienīgā kandidātvalsts, kura tiek aicināta īpašu uzmanību pievērst kontrabandas apkarošanai un viena no nedaudzajām, kura tikusi uzrunāta par nepieciešamību aktīvāk apkarot noziegumus, kas saistīti ar narkotikām. Ir virkne sektoru, kuriem Latvijai turpmāk jāpievērš īpaša uzmanība, proti - tiesu sistēmas reforma, korupcijas apkarošana, reģionālā politika, muita (informācijas tehnoloģijas sistēmu savietojamība), kontrabandas apkarošana. Latvijas tiesu sistēma, salīdzinājumā ar citām kandidātvalstīm, novērtēta visai kritiski. Komisija secinājusi, ka, lai arī galvenās problēmas ir identificētas, tikai daļa no tām tiek risinātas. Nepieciešams turpināt visaptverošu tiesu sistēmas reformu, piešķirot tai pietiekamu finansējumu. Komisija norāda, ka Latvijai trūkst politiskās gribas reformas veikšanai. Komisija uzsver, ka joprojām nav pieņemta svarīga likumdošana: jaunais Kriminālprocesa likums vēl ir tapšanas stadijā; nekavējoties jāpieņem Likums par zvērinātiem tiesu izpildītājiem; jāveic izmaiņas likumā Par tiesu varu un izmaiņas Civilprocesa likumā. Efektīvas likumdošanas trūkuma dēļ joprojām pieaug to lietu skaits, kas gaida izskatīšanu tiesās. Šis jautājums jārisina nekavējoties. Komisija uzskata, ka nopietna problēma joprojām ir garie pirmstiesas izmeklēšanas periodi. Jāturpina darbs, lai de facto nodrošinātu tiesu varas neatkarību un efektivitāti, ieskaitot neatkarīgas Tiesu administrācijas izveidi. Tiek uzsvērts, ka tiesnešu atalgojums joprojām ir pārāk zems, bažas izraisa sabiedrības viedoklis par tiesnešu korumpētību, tiesu sistēmai paredzētais finansējums ir nepietiekams. Tiesnešu apmācība ES likumdošanā un cilvēktiesībās joprojām ir stipri atkarīga no ārvalstu atbalsta. Nepieciešams tam nodrošināt līdzekļus no valsts budžeta. Korupcijas apkarošanas jomā Latvijā Komisija secina, ka neskatoties uz progresu, joprojām saglabājas pamats nopietnām bažām. Norādīts , ka Latvijas valdībai jāturpina cīnīties ar augsta līmeņa politisko korupciju un "valsts nozagšanu". Komisija norāda, ka korupcijas uztveres indekss Latvijā joprojām ir relatīvi augsts. Īpaši tas attiecināms uz tādu institūciju darbību, kā muita, ceļu policija un tiesas. Lai mainītu sabiedrības viedokli, nepieciešami uzskatāmi rezultāti korupcijas apkarošanā. Korupcijas apkarošanas institucionālais ietvars joprojām ir fragmentēts, nav skaidras virzības un koordinācijas iesaistīto institūciju starpā. Tiek uzsvērts, ka izšķiroša nozīme ir KNAB sekmīgas darbības uzsākšanai, nodrošinot nepieciešamos finansu un cilvēkresursus. Komisija uzsver, ka biroja veiksmīga darbība lielā mērā ir atkarīga no politiskās gribas cīnīties ar augsta līmeņa korupciju un valsts nozagšanu. Latvijā pēdējā laikā sasniegts progress, lai sagatavotos strukturālās politikas ieviešanai. Eiropas Komisija norāda, ka administratīvā kapacitāte institūcijās, kas strādās ar struktūrfondiem, izraisa bažas. Jāpabeidz institucionālās struktūras izveide, tai jābūt pietiekoši efektīvai un pārredzamai, jānodrošina sadarbība starp iesaistītajām institūcijām. Ievērojami jāuzlabo programmēšanas kapacitāte. Jāpaātrina ES standartiem atbilstoša Nacionālās attīstības plāna izstrāde. Nepieciešams tehniski sagatavot projektus, kas varētu saņemt Kopienas finansējumu. Iekšlietu un tieslietu jomā īpaša uzmanība jāpievērš kontrabandas apkarošanai. Latvija ir vienīgā kandidātvalsts, kura tiek aicināta īpašu uzmanību pievērst kontrabandas apkarošanai. Muitas jomā Latvija ir apņēmusies ieviest atbilstošas informāciju tehnoloģiju sistēmas, kas uz iestāšanās brīdi ES ļaus nodrošināt elektronisko datu apmaiņu ar Kopienu un tās dalībvalstīm. Eiropas Komisija norāda, ka šīs problēmas risināšana ir prioritāra Latvijai. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu, savietojamu muitas IT sistēmu izveide ir obligāts priekšnosacījums, lai Latvija kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Komisija atzīmē, ka šīs problēmas risināšanā Latvija nav panākusi progresu. Komisija norāda uz nepieciešamību šajā jomā veikt neatliekamus un nopietnus pasākumus. Nepieciešams valdības līmeņa atbalsts. Lai ieviestu atbilstošās informāciju tehnoloģiju sistēmas, Latvijai jāpiešķir šim mērķim nepieciešamais finansējums un cilvēkresursi, jānodrošina atbilstoša līmeņa projekta vadība. Eiropas Komisija turpinās sekot kandidātvalstu sarunu saistību izpildei. Komisija gatavos monitoringa ziņojumus - (1) pirmais ziņojums 2003.gada jūlijā izvērtēs saistību izpildi struktūrfondu ieviešanai, (2) sešus mēnešus pirms iestāšanās Komisija sagatavos visaptverošu ziņojumu. Ārlietu ministrs I.Bērziņš