2. Article

Lini Latvija pieprasa sniegt papildu ES atbalstu 120 eiro par ha apmērā šķiedras liniem papildus ES tiešajiem maksājumiem 5 gadu laikā pēc iestāšanās ES. Pamatojums: Klimatisko apstākļu dēļ izaudzēto linu salmiņu apjoms Latvijā ir mazāks nekā citās ES dalībvalstīs, kur tiek audzēti lini (Latvijā - 3 t linu salmiņu no ha, Beļģijā un Francijā - 7 t linu salmiņu no ha). Tādēļ linu audzētājiem tiek piešķirts valsts atbalsts (sk. tabulu). Valsts atbalsts linu audzētājiem 1 Gads Linu sējumu platība, tūkst ha Kopējais valsts atbalsts eiro/gadā Vidējais atbalsta apjoms eiro/gadā 2001 1,4 395 183 293 2000 1,6 411 864 261 1999 2,0 439 372 242 1998 2,2 814 915 469 1997 1,6 507 457 332 vidēji 1997-2001 319 vidēji 1997-1999 348 Pēc Latvijas iestāšanās ES atbalsts linu sektoram, salīdzinot ar pirmsiestāšanās laiku, krasi samazināsies, tādējādi radot negatīvas ekonomiskas un sociālas sekas Latgalē, kas pēc EUROSTAT datiem ir visnabadzīgākais reģions ES kandidātvalstīs. Pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem iekšzemes kopprodukts uz 1 iedzīvotāju Latgalē 2000. gadā sastādīja tikai 37% no valsts vidējā rādītāja. Lini galvenokārt tiek audzēti Latvijas austrumdaļā (Latgales novads), kur vietējie apstākļi ir nelabvēlīgi pārejai uz citiem lauksaimnieciskās ražošanas veidiem. Latgales linu nozari raksturojoši rādītāji: * Lini ir galvenā lauksaimniecības kultūra, kas tiek audzēta Latgalē. Linkopībai ir senas tradīcijas Latgalē; * Darbojas 3 linu pirmapstrādes uzņēmumi (ražošanas jauda 7 500 t). Pieprasītais papildu atbalsts balstās uz līdzīgu argumentāciju (proti, kompensācija par lielāku agrāk maksājamo atbalstu), kā tas noteikts Regulas 1673/200 4.pantā attiecībā uz Nīderlandi un Beļģiju. Tādēļ Latvija lūdz piešķirt papildu atbalstu linu audzētājiem 120 eiro/ha apjomā. Augļi un dārzeņi Ābolu kvalitātes standarti ES normatīvais akts: Komisijas regula (EEC) Nr.920/89, kas nosaka kvalitātes standartus burkāniem, citrusaugļiem un deserta āboliem un bumbieriem un papildina Komisijas regulu (EEC) Nr.58 (III pielikums par kvalitātes standartiem deserta āboliem un bumbieriem). Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas ābolu un bumbieru šķirnes Komisijas regulas (EEC) Nr.920/89 III pielikuma sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja): ābolu šķirnes "Konfetnoe", "Antonovka", "Zarya alatau"; bumbieru šķirnes - "Suvenirs", "Belorusskaya pozdnaya". Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas ābolu un bumbieru šķirnes: ābolu šķirnes - "Lawfam", "Rāja", "Stars", "Atmoda", "Wealthy", "Žiguļovskoje"; bumbieru šķirnes - "Desertnaja", "Rosoņanskaja", "Dina". Pamatojums: Sagatavojot Pozīcijas dokumentu 2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā Latvijas teritorijā audzētās speciālās ābolu un bumbieru šķirnes. Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt ābolu un bumbieru šķirņu nosaukumus. Plūmju kvalitātes standarti ES normatīvais akts: Komisijas regula (EEC) Nr. 1168/1999, kas nosaka ražošanas standartus plūmēm. Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa iekļaut šādas Latvijā audzētas plūmju šķirnes Komisijas regula (EC) Nr.1168/1999 pielikuma sarakstā, ievērojot ES likumdošanā paredzēto izmaiņu ieviešanas procedūru (Vadības komiteja): "Julius", "Kometa". Latvija precizē Pozīcijas dokumenta prasību un pieprasa izslēgt no saraksta šādas plūmju šķirnes: "Rausve", "Vengerka Krupnoplodnaja". Pamatojums: Sagatavojot Pozīcijas dokumentu 2000. gada beigās, Latvija pieprasīja noteikt ES likumdošanā Latvijas teritorijā audzētās speciālās plūmju šķirnes. Pamatojoties uz esošo situāciju, ir nepieciešams precizēt plūmju šķirņu nosaukumus. ________________ 1 Pārrēķināts no tonnām uz hektāriem