18. Article — Sabiedrības darbības īpatnības

Sabiedrība savos statūtos var paredzēt, ka noteiktā laikā (bet ne īsākā par gadu) neizņemtās daļu apliecības (akcijas, paju kartes) tiek anulētas, un tālāk rīkoties saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par atsevišķiem sabiedrību veidiem. Sabiedrības dalībnieki savā starpā par vienošanās cenām var brīvi pirkt, pārdot un citādi atsavināt savas kapitāla daļas (daļu apliecības), īpašnieka maiņu reģistrējot sabiedrības izpildinstitūcijā. Sabiedrības izpildinstitūcijai nav tiesību bez sabiedrības dalībnieku kopsapulces piekrišanas pārdot vai citādi atsavināt kapitāla daļas ārpus sabiedrības. Jaunus dalībniekus sabiedrībā var uzņemt tikai ar sabiedrības dalībnieku kopsapulces piekrišanu. Sabiedrības rezerves kapitālu (rezerves fondu) veido atbilstoši likumiem par atsevišķiem statūtsabiedrību veidiem. Ja rezerves kapitāls pārsniedz pusi no pamatkapitāla, pārsnieguma daļa gada laikā pārskaitāma statūtu fondā, attiecīgi palielinot daļu nominālvērtību. Ja uzņēmumu likvidē, rezerves kapitāla materiālais segums kopējo sabiedrības aktīvu sastāvā tiek realizēts un sadalīts proporcionāli aprēķinātajām fizisko un juridisko personu kapitāla daļām (ietilpst likvidācijas kvotā). Ja sabiedrības manta ir pārcenota vai ir sastādīta pilna sabiedrības bilance, konstatētais sabiedrības īpašuma vērtības palielinājums jāiekļauj sabiedrības pamatkapitālā, ieskaitot tajā arī debetoru parādus un ārpus sabiedrības izdarītos ieguldījumus, bet atskaitot tos parādus kreditoriem, kuri radušies pēc 1991. gada 1. jūlija, dividendes par iepriekšējo gadu, ja lēmums par to izmaksāšanu jau ir pieņemts, kā arī likumdošanas aktos vai statūtos noteiktajā apjomā rezerves kapitālā ieskaitāmos līdzekļus. Atbilstoši pamatkapitāla grozījumiem jāgroza arī sabiedrības dalībniekiem piederošo kapitāla daļu lielums. Ar kopsapulces lēmumu lauksaimniecības statūtsabiedrību var pārveidot citā uzņēmējdarbības formā. Sabiedrības dalībnieku kārtējās kopsapulces sasaucamas ne retāk kā reizi gadā. Sabiedrības dalībnieku kopsapulce ir tiesīga izlemt jebkuru tās kompetencē esošu jautājumu, ja tajā ir pārstāvēta ne mazāk kā puse no sabiedrības pamatkapitāla. Kopsapulce pieņem lēmumu ar tajā pārstāvētā pamatkapitāla pārsvaru. Sapulces lemttiesīgumu konstatē katrā balsojumā, saskaitot tajā pārstāvēto pamatkapitālu. Ja likumā noteiktajā kārtībā izsludināta sabiedrības dalībnieku kopsapulce nav lemttiesīga nepietiekamas pamatkapitāla pārstāvības dēļ, ne vēlāk kā piecpadsmit dienu laikā var sasaukt atkārtotu kopsapulci ar to pašu darba kārtību, un tā ir lemttiesīga neatkarīgi no tajā pārstāvētā sabiedrības pamatkapitāla. Atkārtotu kopsapulci drīkst izziņot tikai pēc tam, kad noskaidrojies, ka jau izziņotā sapulce nav lemttiesīga. Par atkārtoto kopsapulci jāpaziņo visos attiecīgā rajona laikrakstos un vismaz vienā centrālajā laikrakstā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms tās sasaukšanas, ievērojot citus statūtos paredzētos noteikumus. Sabiedrības pārvaldes, kontroles un revīzijas, kā arī likvidācijas institūciju locekļi ir amatpersonas, un par šo institūciju pieņemtajiem lēmumiem un rīcību tie individuāli atbild likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā. Visiem sabiedrības dalībniekiem, Lauksaimniecības ministrijas pilnvarotajiem pārstāvjiem un rajona lauksaimniecības departamenta direktoram vai viņa pilnvarotajai personai ir tiesības bez ierobežojumiem un aizkavējumiem iepazīties ar visiem sabiedrības dokumentiem. 20 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.1993., 03.10.1996. un 27.11.1997. likumu, kas stājas spēkā 26.12.1997.)