19. Article — Sabiedrības mantas nošķiršanas kārtība

Sabiedrības manta atsevišķiem tās dalībniekiem vai viņu grupām (kapitāla daļu īpašniekiem) tiek nošķirta tikai atbilstoši mantas inventarizācijas sarakstā noteiktajiem objektiem. Ja sabiedrības dalībnieki vēlas izmantot patstāvīgā uzņēmējdarbībā kādu no mantas inventarizācijas sarakstā iekļautajiem objektiem, pārņemot šo objektu savā īpašumā par sarakstā noteikto vērtību, viņiem par to jāpaziņo sabiedrības izpildinstitūcijai. Sabiedrības izpildinstitūcijai mēneša laikā statūtos noteiktajā kārtībā par to jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem. Ja uz attiecīgo mantu piesakās arī citi pretendenti, izpildinstitūcija organizē šīs mantas izsoli. Pati sabiedrība šādās izsolēs piedalīties nedrīkst. Lai šo mantu iegūtu īpašumā, par to var norēķināties: 1) ar savārn kapitāla daļām; 2) ar sabiedrības atmaksājamo ilgtermiņa un īstermiņa kredītu pārņemšanu; 3} ar apgrozībā esošo naudu un citiem maksāšanas līdzekļiem; 4) ar maksāšanas saistībām pret sabiedrību. Ja uz nošķiramo objektu pretendē tikai viens sabiedrības dalībnieks, norēķinu līdzekli izvēlas, vienojoties ar sabiedrību, tomēr, ja dalībnieks vēlas un ja viņa daļu nominālvērtība ir pietiekama, viņam ir tiesības norēķināties vienīgi ar savām kapitāla daļām, pārņemot no sabiedrības attiecīgās kredītsaistības, kas attiecas uz šīm kapitāla daļām. Ja uz nošķiramo objektu pretendē vairāki sabiedrības dalībnieki, rīko izsoli, kurā norēķinu līdzeklis ir tikai sabiedrības kapitāla daļas. Vienīgi tad, ja tam piekrīt visi sabiedrības dalībnieki, kuri pretendē uz attiecīgo objektu, izsolē var izmantot citu norēķinu līdzekli. Ja sabiedrība pati uzskata par lietderīgu atsavināt kādu no saviem ražošanas objektiem vai neražojošās sfēras objektiem, tā statūtos noteiktajā kārtībā rīko šā objekta izsoli (augošu vai dilstošu), mēneša laikā par to paziņojot visiem sabiedrības dalībniekiem. Dilstošas izsoles gadījumā par katru cenas samazinājumu sabiedrības statūtos noteiktajā laikā un kārtībā jāpaziņo visiem sabiedrības dalībniekiem. Ja sabiedrības dalībnieki nepiesakās vai ja viņi nevēlas attiecīgo objektu atsavināt par savām kapitāla daļām, sabiedrība var rīkot atklātu pārdošanu vai izsoli, izmantojot jebkuru sev pieņemamu norēķinu līdzekli. Ja šādā izsolē piedalās arī sabiedrības dalībnieks, viņam vienādas izsolītās summas gadījumā ir priekšrocības tiesības iegūt attiecīgo objektu. Nošķirot uzņēmumu pamatražošanu apkalpojošos objektus (darbnīcas, graudu kaltes u. c.), jāveido ieinteresēto pamatražotāju (klientu) kooperatīvās sabiedrības, kuru pamatkapitālu veido un kurās līdzdalību nodrošina privatizēta uzņēmuma kapitāla daļas. Līdzdalības daļas šajās klientu kooperatīvajās sabiedrībās nosaka proporcionāli tehnoloģiski nepieciešamo pakalpojumu apjomiem, zemes platībām, kapitāla daļām pārveidotajā uzņēmuma vai citādi. Klientu kooperatīvajām sabiedrībām ir ekskluzīvas tiesības atsavināt no privatizētā uzņēmuma mehāniskās darbnīcas, graudu kaltes un glabātavas, kā arī citus apkalpojošos objektus, ja klientu kooperatīvās sabiedrības dibinātāju kapitāla daļu summa privatizētajā uzņēmumā pārsniedz pusi no šā uzņēmuma kopējā kapitāla. Dzīvojamās mājas, to daļas vai atsevišķus dzīvokļus (apdzīvojamo platību) kopā ar saimniecības ēkām un būvēm, neatkarīgi no šīs mantas iekļaušanas vai neiekļaušanas mantas inventarizācijas saraksta objektos, to īrniekiem ir tiesības nošķirt par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādīto vērtību, ja tie norēķinās tikai ar kapitāla daļām, bet, ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot citus norēķinu līdzekļus. Citas personas uz īrnieka aizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm var pretendēt tikai tad, ja īrnieks iesniedz sabiedrības izpildinstitūcijai rakstveida piekrišanu šādai nošķiršanai. Ja pagastā, kurā atrodas sabiedrība, bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekiem netiek atdota nelikumīgi atsavinātā dzīvojamā māja un viņi nav arī saņēmuši kompensāciju par to, minētajām personām ir tiesības nošķirt par kapitāla daļām mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītajā vērtībā vienu īrnieku neaizņemtu viendzīvokļa dzīvojamo māju vai dzīvokli kopā ar saimniecības ēkām un būvēm. Ja sabiedrība tās statūtos noteiktajā kārtībā piekrīt, var izmantot arī citus norēķinu līdzekļus, par cenu vienojoties ar sabiedrību. Citos gadījumos īrnieku neaizņemtu apdzīvojamo platību kopā ar saimniecības ēkām un būvēm nošķir, neievērojot šajā panta daļā minētās īpatnības. Veterinārmedicīnas materiālo bāzi (ambulanču, klīniku, aptieku telpas, ja tās ir atsevišķas ēkas, medikamentus, dezinfekcijas līdzekļus, instrumentus, aparatūru, iekārtas, kā arī speciāli aprīkotus un kā tādus reģistrētus dezinfekcijas un veterināros transportlīdzekļus) ir tiesības nošķirt tikai licencētiem veterinārajiem speciālistiem neatkarīgi no tā, vai minētā manta ir iekļauta mantas inventarizācijas saraksta objektos, vai katra manta ir atsevišķs objekts. Mantas vai objekta nošķiršana tikai par kapitāla daļām nav uzskatāma par pirkšanu, tāpēc šajos gadījumos nav piemērojamas pirmpirkuma tiesības. Ja vienīgā pretendenta kapitāla daļas nesedz pilnu nošķiramā objekta vērtību, sabiedrībai pašai ir tiesības noteikt cenu tai objekta vērtības daļai, kuru pretendents sedz ar citiem norēķinu līdzekļiem, taču tā nedrīkst būt zemāka par mantas inventarizācijas sarakstā uzrādītās vērtības un ar kapitāla daļām nosegtās vērtības starpību. Ja, nošķirot objektu par kapitāla daļām, viens no pretendentiem ir tās zemes īpašnieks, uz kuras atrodas nošķiramais objekts, tad vienādas izsolītās summas gadījumā zemes īpašniekam ir priekšrocības tiesības nošķirt minēto objektu. Sabiedrības īpašumā nonākušās sabiedrības pašas kapitāla daļas ir jāizņem no apgrozības, to apliecības jāanulē, bet kārtējā sabiedrības pilnsapulcē atbilstoši jāsamazina pamatkapitāls. Lēmumu par to pieņem atlikušie dalībnieki. Pārcenot sabiedrības mantu un atbilstoši grozīt kapitāla daļu apjomu drīkst tikai ar pilnsapulces lēmumu pēc pilnas sabiedrības gada bilances sastādīšanas, ja līdz šāda lēmuma pieņemšanas brīdim nav saņemts neviens pieteikums mantas nošķiršanai. Mantas novērtēšana, to pārcenojot, jāveic ar tehniskās inventarizācijas biroja starpniecību. Strīdus par šā likuma 16. pantā noteiktajām sabiedrības dalībnieku tiesībām, kā arī strīdus par kapitāla daļu atsavināšanu, par mantas inventarizācijas sarakstu un par sabiedrības mantas nošķiršanu pēc ieinteresētās personas prasības izskata tiesa. Ja sabiedrība labprātīgi nenodod mantu tās pretendentam saskaņā ar šā panta nosacījumiem, tad pretendenta īpašuma tiesības uz šo mantu pēc viņa prasības var atzīt tiesa. Pēc tiesas lēmuma tiesu izpildītāji var rīkot izsoli par kapitāla daļām, lai noteiktu to pretendentu, kurš iegūs nošķiramo objektu, ja uz šo objektu pretendē vairākas personas. Tās kapitāla daļas, par kurām tiek nošķirts objekts ar tiesas spriedumu, tiek anulētas, un sabiedrības pilnsapulcei atbilstoši jāsamazina sabiedrības pamatkapitāls. Ja sabiedrība uzskata par lietderīgu saglabāt kādu no saviem ražošanas vai apkalpojošās sfēras objektiem saimnieciskās darbības veikšanai, jautājumu par šādu objektu nošķiršanu izlemj ar balsojumu sabiedrības dalībnieku kopsapulcē saskaņā ar šā likuma 18.panta nosacījumiem. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1992. un 31.05.1995. likumu, kas stājas spēkā 27.06.1995.)