10. Article

Ierobežojiet uzturā sāli, cukuru un tos saturošus produktus Ir zinātniski pierādīts, ka gan paaugstināts asinsspiediens, gan saslimstība ar smadzeņu asinsvadu slimībām un kuņģa vēzi ir saistīts ar pārmērīgu sāls patēriņu. Ikdienas sāls patēriņam nevajadzētu būt lielākam kā 5 g. Vairums cilvēku apēd daudz vairāk sāls, bieži to pat neapzinoties, jo sāli satur arī tādi produkti kā maize, siers, konservēti un citi rūpnieciski sagatavoti produkti. Cilvēki ir pieraduši pie sāls garšas un pievieno to ēdienam pat pirms ēdiena nogaršošanas. Šo paradumu var mainīt, ja pakāpeniski samazina sāls patēriņu, tajā vietā palielinot dažādu garšvielu un garšaugu lietošanu. Vēlēšanās baudīt sālītus ēdienus izzūd relatīvi ātri un pēc kāda laika sālīts ēdiens cilvēkiem jau liekas nepatīkams. Lai palīdzētu samazināt sāls patēriņu, ir izstrādāti šādi ieteikumi: • uz rūpnieciski sagatavotu ēdienu marķējuma noskaidrot sāls saturu tajos, • pārtikas produktus, kas satur lielu sāls daudzumu (žāvēti, konservēti, marinēti un sālīti produkti) vajadzētu lietot reti un mazos daudzumos, • palielināt to produktu patēriņu, kas satur maz sāls (dārzeņi un augļi), • sāls daudzumu, ko pievieno ēdienam gatavošanas laikā, vajadzētu samazināt, aizstājot to ar garšaugiem un garšvielām, • sāli ēdienam nevajadzētu pievienot pirms pagaršošanas. Ir pierādīts, ka Latvijā ir vidēji liels joda deficīts. Tas īpaši ietekmē bērnu veselību un var izpausties kā garīgās attīstības traucējumi. Joda deficīts var veicināt kākšļa attīstību, tāpēc uzturā nepieciešams izvēlēties sāli ar joda piedevu. Ciete ir galvenais ogļhidrātu veids, kas sastopams vairumā produktu. Visi cukura veidi dod vienādu enerģijas daudzumu, neatkarīgi no to salduma. Produkti var saturēt daudzus dažāda veida rafinētos cukurus, piemēram, balto un brūno cukuru, kukurūzas cukuru, saharozi. Ja kāds no cukura veidiem atrodas rūpnieciski ražotajā produktā, tam jābūt minētam uz iesaiņojuma. Ja cukurs minēts kā pirmais starp pārējām sastāvdaļām vai ja minēti vairāki cukura veidi, tad tas parasti ir produkts ar augstu cukura saturu. Neviens no šiem cukuriem nav nepieciešams veselīgā uzturā. Tā kā tie dod tikai enerģiju un dažas uzturvielas, tos droši var izslēgt no uztura, nenodarot nekādu ļaunumu veselībai. Cukura aizvietotāji, tādi kā saharīns, ciklamāts un aspartams ir mākslīgie saldinātāji un tos parasti pievieno ēdieniem, lai saldinātu garšu. Vairums no tiem nebojā zobus un tie satur maz enerģijas, tādējādi tie ir noderīgi gan diabēta slimniekiem, gan cilvēkiem ar paaugstinātu ķermeņa masu, bet nav uzskatāmi par veselīgiem produktiem. Tomēr pareizāk būtu saprast, ka katram produktam ir tikai tam vien piemītoša sava garša, un mēģināt vispār atradināties no saldinātu produktu lietošanas. Dažos produktos ar marķējumu ''zems cukura līmenis'', ir augsts tauku saturs, un tie ir enerģētiski bagāti. Cilvēki kļūdaini domā, ka pietiek lietot šādus produktus, lai samazinātu ķermeņa masu. Nesamazinot uzņemto uztura enerģētisko vērtību un nepalielinot fizisko slodzi, cukura aizstājēju lietošana veselības stāvokli neuzlabos. Vairumam cilvēku patīk salda garša. Bez tam cukuru lieto arī ēdienu gatavošanā kā konservējošu un biezinošu vielu, arī kā piedevu cepot. Šī iemesla dēļ rūpnieciski ražoti produkti satur tā saukto ''slēpto cukuru''. Piemēram, viena kūka var saturēt ap 30 g cukura, un 300 ml bezalkoholiskā dzērienā var būt ap 40 g cukura, kas sastāda attiecīgi 120 kcal/501 kJ un 160 kcal/668 kJ. Cukuram būtu jādod ne vairāk kā 10% no dienas enerģijas daudzuma.