2. Article

Ik dienas dažādojiet savu uzturu Bez tādām uztura pamatvielām kā olbaltumi, taukskābes un ogļhidrāti pārtikas produkti satur arī daudzas citas organismam nepieciešamas vielas, ar kurām īpaši bagāti ir augu izcelsmes produkti. Tie ir mikroelementi, vitamīni, flavonoīdi, ēteriskās eļļas, balastvielas (sauktas arī par šķiedrvielām) u.c. Lai uzņemtu visas šīs vērtīgās vielas, ieteicams lietot dažādus produktus, jo neviens no tiem atsevišķi nesatur visus nepieciešamos komponentus. Piemēram, kartupeļos un apelsīnos ir C vitamīns, bet nav dzelzs un B12 vitamīna, savukārt siers nodrošina kalciju un B12 vitamīnu, bet tajā nav C vitamīna. Pilngraudu sausās brokastis satur dzelzi, bet tajās nav C vitamīna. Lai nodrošinātu organismu ar visām uzturvielām un citām veselībai nepieciešamām vielām, jāveido veselīga ēdienkarte, izmantojot uztura piramīdu. Ikdienā ieteicams izvēlēties produktus no visām piecām galvenajām uzturvielu grupām. Ignorējot visus kādas grupas produktus, būtu jāpārliecinās, vai ar citiem tiek uzņemtas visas nepieciešamās uzturvielas. Ir daudz paņēmienu veselīgas ēdienkartes veidošanā, taču pamatā allaž ir tās trīs produktu grupas, kas atrodas uztura piramīdas apakšējās daļās: graudaugu produkti, augļi un dārzeņi. Veselīga ēdienkarte sākas ar daudzveidīgu graudaugu izmantošanu (īpaši pilngraudu produktu), pievienojot daudz dārzeņu, pākšaugu un augļu, kā arī samērīgā daudzumā pārtikas produktus ar zemu tauku saturu no piena un gaļas grupas, pārlieku neaizraujoties ar produktiem, kuros ir daudz taukvielu un cukura. Daudz lielāku vietu mūsu ēdienkartē vajadzētu ierādīt tieši augu valsts produktiem, jo tie satur tādus antioksidantus kā flavonoīdus un karotīnus, gremošanas stimulatorus - rūgtvielas un ēteriskās eļļas, piemēram, sīpolos un ķiplokos esošos allilsavienojumus, fitosteroīdus. Flavonoīdus (flavus - lat. dzeltens) sauc arī par augu pigmentiem jeb krāsvielām, un kopumā augos ir atrodami ap 4000 dažādu flavonoīdu. Uzturzinātnē ir virkne pētījumu, kuri pierāda, ka šīm bioloģiski aktīvajām vielām piemīt potenciālas spējas pasargāt no sirds un asinsvadu un onkoloģiskajām saslimšanām. Pēc savas nozīmības īpaši izdalāmas balastvielas. Izšķir ūdenī šķīstošās (pektīni, oligosaharīdi un rezistentā ciete) un ūdenī nešķīstošās balastvielas (celuloze, hemiceluloze, lignīns). Ieteicamais balastvielu daudzums ir 30-35 g dienā un nešķīstošo un šķīstošo balastvielu vēlamā attiecība ir 3 : 1.