128. Article — nosaka, ka jebkura valsts, kas kļūst par ES

dalībvalsti, pievienojas šim līgumam. 2002. gada Briselē notikušajā likumdošanas caurskatīšanas sanāksmē EK uzsvēra, ka, neskatoties uz EBTA dalībvalstu lielo spiedienu uz kandidātvalstīm par tūlītēju sarunu uzsākšanu, EK neatbalsta pievienošanās sarunu uzsākšanu, kamēr nav pabeigtas sarunas par kandidātvalstu pievienošanos ES. EK uzskata, ka jaunajām kandidātvalstīm jāpievienojas vienlaicīgi ES līgumam un EET līgumam. EK iesaka kandidātvalstīm uzsākt sarunas par pievienošanos EET līgumam vairākām valstīm kopā. EM priekšlikumi Iepriekš minētās darba grupas ietvaros atbildīgajām institūcijām izvērtēt iespējamās Latvijas intereses EET līguma ietvaros un izstrādāt Latvijas pozīciju šī līguma kontekstā. Latvijas pozīcija šajā jomā ir jāizstrādā līdz referendumam par iestāšanos ES un jāsāk sarunas par pievienošanos EET līgumam. 5. Tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu atbilstības ES tiesību un pienākumu kopumam (acquis communautaire) izvērtējums Latvija ir noslēgusi ar dažādām valstīm divpusējus līgumus par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, no kuriem vienā daļā līgumu ir paredzēts sekojošs nosacījums - lai nodrošinātu savstarpēji izdevīgus nosacījumus tirdzniecisko attiecību attīstībai, līgumslēdzējas puses piešķir viena otrai vislielākās labvēlības režīmu -, kas būtu pretrunā ES prasībām, Latvijai iestājoties ES. Piemēram, pašreiz starp noslēgtajiem tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem Latvijai ar Baltkrievijas Republiku, Tadžikistānas Republiku, Turkmenistānu tirdzniecībā ir noteikts vislielākais labvēlības režīms, bet, savukārt, ES ar šīm valstīm nav noslēgti ekonomiskās sadarbības līgumi. Ņemot vērā iepriekš minēto, šāda veida līgumi būtu pretrunā ar acquis communautaire. Ir valstis, piemēram, Armēnijas Republika, Azerbaidžānas Republika, Kirgiztānas Republika, Moldovas Republika, Uzbekistānas Republika, ar kurām Latvijai ir noslēgts tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgums, kas paredz vislielākās labvēlības režīmu, bet ES ar šīm valstīm ir noslēgti līgumi par ekonomisko sadarbību un partnerību (PCA). Visi starptautiskie līgumi, kas neatbilst acquis communautaire, ir jādenonsē vai jāuzsāk sarunas par izmaiņām tajos pirms iestāšanās ES, kā to paredz Konsolidētais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums. Ņemot vērā to, ir nepieciešams izvērtēt noslēgto tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu atbilstību acquis communautaire. EM priekšlikumi Iepriekš minētās darba grupas ietvaros atbildīgajām institūcijām izvērtēt Latvijas Republikas tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumu atbilstību acquis communautaire un izstrādāt Latvijas Republikas pozīciju šajā jomā, izlemjot, ko darīt ar tiem tirdzniecības un ekonomiskās sadarbības līgumiem, kas ir pretrunā ar acquis communautaire. 6. Vispārējā situācija Latvijas un Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) attiecībās Latvijas pozīcija sarunām PTO tiek apstiprināta Latvijas Republikas dalības Pasaules tirdzniecības organizācijā Konsultatīvā padomē, kas tika izveidota 1999. gada 31. martā saskaņā ar Ministru kabineta noteikumu Nr. 45 "Kārtība, kādā tiek īstenota Latvijas dalība Pasaules tirdzniecības organizācijā" 2. punktu. Tās sastāvā ietilpst pārstāvji no Ārlietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Labklājības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Tieslietu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Bankas un Finansu un kapitāla tirgus komisijas. 2001.gada 9.-14.novembrī Dohā, Katarā notika PTO Ceturtā Ministru konference. Konferences laikā tika pieņemta Dohas deklarācija, kas paredz uzsākt jaunu tirdzniecības sarunu raundu un plašu un sabalansētu darba programmu tirdzniecības jautājumos. Saskaņā ar Dohas deklarāciju, sarunu raunds ir paredzēts 3 gadu garumā. Taču, ņemot vērā plašo sarunu apjomu, ļoti iespējams, ka sarunu garums varētu būt ilgāks, 5-7 gadi. Saskaņā ar Dohas deklarāciju ir izveidota tirdzniecības sarunu komiteja, kuras pakļautībā ir arī vairākas speciālās sarunu komitejas. Jaunās tirdzniecības sarunas notiek Lauksaimniecības komitejas, Pakalpojumu komitejas, Tirgus pieejamības komitejas, PTO noteikumu komitejas, Vides komitejas, tirdzniecības un attīstības komitejas, TRIPs padomes un Strīdu izšķiršanas padomes speciālās sesijās. Latvijas un Eiropas Komisijas pozīcijas par jautājumiem, kuri tiek apspriesti PTO daudzpusējo sarunu ietvaros, regulāri tiek saskaņotas starp Latvijas delegāciju un EK delegāciju Ženēvā. Starp Latviju un Eiropas Komisiju intensīvi notiek informācijas apmaiņa par divpusējo sarunu gaitu ar valstīm, kuras atrodas iestāšanās procesā PTO. Pielikumā: 1. Informācija par brīvajiem tirdzniecības līgumiem un brīvās tirdzniecības līgumu projektiem. 2. Latvijas kopējais eksports un imports tirdzniecības režīmu griezumā (procentos). 3. Latvijas eksports un imports uz valstīm, ar kurām ir noslēgti BTL (% no kopējā Latvijas eksporta). 4. Latvijas Republikas un valsts "x" brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas shēma. 5. Brīvās tirdzniecības līgumos un brīvās tirdzniecības līgumu projektos noteiktā denonsēšanas kārtība. Ekonomikas ministrs A.Kalvītis 1.pielikums Informācija par brīvajiem tirdzniecības līgumiem un brīvās tirdzniecības līgumu projektiem 1. Informācija par brīvajiem tirdzniecības līgumiem Latvija ir noslēgusi 11 brīvās tirdzniecības līgumus ar 28 valstīm: ar Eiropas Savienības (ES) valstīm, ar Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm (Islandi, Lihtenšteinu, Norvēģiju, Šveici), kā arī ar Lietuvas Republiku, Igaunijas Republiku, Čehijas Republiku, Slovākijas Republiku, Slovēnijas Republiku, Polijas Republiku, Ungārijas Republiku, Turcijas Republiku un Ukrainu. (Situācija uz 22.08.2002.) 2001. gadā 82 % no Latvijas kopējā eksporta un 81% no Latvijas kopējā importa sedz brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) valstis. 1996. gada 1. jūnijā stājās spēkā LR un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstu līgums. 2001. gada 29. novembrī Rīgā notika piektā Latvijas un EBTA valstu AK sēde, kuras laikā tika izskatīti jautājumi par tirdzniecības attīstību starp Latviju un EBTA valstīm, attiecībām ar ES, pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, zivīm un citiem jūras produktiem, preču izcelsmi un sadarbību muitas jomā, valsts monopolu. AK pieņemto lēmumu rezultātā līgumā un tā pielikumos tiks veikti grozījumi. 2000. gada 27. aprīlī Rīgā notika LR un Čehijas Republikas BTL ietvaros izveidotās Apvienotās Komitejas (AK) otrā sesija. Tās laikā puses pārrunāja tālāko tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm liberalizāciju. Sarunas par šo jautājumu joprojām turpinās. Pēc tam, kad puses būs vienojušās par lauksaimniecības preču tirdzniecības liberalizāciju konkrētām preču grupām, tiks plānota kārtējā LR un Čehijas BTL AK sesija Prāgā. 2000. gada 26. septembrī LR un Slovākijas Republikas BTL AK otrās sēdes laikā Puses apstiprināja lauksaimniecības preču sarakstu, kurām muitas nodokļi tiks abpusēji samazināti noteikto tarifu kvotu ietvaros. Latvijas un Slovākijas savstarpējā tirdzniecība ar lauksaimniecības precēm notiek, pamatojoties uz spēkā esošā LR un Slovākijas Republikas BTL 2. protokolu "Muitas nodokļu atcelšana un koncesiju lauksaimniecībā apmaiņa starp LR un Slovākijas Republiku". 2001. gada 23. jūlijā Puses parakstīja šo AK lēmumu. 2001. gada 26. novembrī Budapeštā un 2002. gada 9.-10. aprīlī Rīgā LR un Ungārijas Republikas BTL ietvaros notika Pušu tikšanās par tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm turpmāko liberalizāciju. Tā kā Puses lauksaimniecības ekspertu tikšanās laikā Rīgā nevienojās par lauksaimniecības preču sarakstu, kurām muitas nodokļi tiks abpusēji samazināti noteikto tarifu kvotu ietvaros, sarunas tiks turpinātas. 2001. gada 10. decembrī Ļubļanā notika LR un Slovēnijas Republikas BTL AK pirmā sēde, kuras laikā tika apspriesti jautājumi par līguma izpildes gaitu un iespējas, kā aktivizēt Pušu tirdzniecību šī līguma ietvaros. 2002. gada 31. janvārī Viļņā notika kārtējā Latvijas, Lietuvas, Igaunijas BTL AK tikšanās. Puses pārrunāja grozījumus BTL A protokolā, kā arī tika apspriests jautājums par Latvijas pieaugošo presētā rauga importu Lietuvā. LR un Polijas Republikas BTL AK otrā sanāksme notika Varšavā 2002. gada 31. janvārī. Puses apmainījās ar informāciju par tirdzniecības attīstību starp abām valstīm, kā arī par katras Puses likumdošanu valsts pasūtījuma jomā. Tikšanās laikā Latvijas puse iepazīstināja Polijas pusi ar priekšlikumiem par savstarpējās tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm tālāku liberalizāciju. 2002. gada 2. augustā Polijā notika sarunas par tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm tālāku liberalizāciju, kuras laikā puses vienojās par preču sarakstu, kurām noteiktu kvotu ietvaros tiks samazināts tarifs. Šis preču saraksts Zemkopības ministrijai ir jāsaskaņo ar Lauksaimnieku organizāciju Sadarbības padomi. Pozitīva saskaņojuma rezultātā par šī saraksta apstiprināšanu ir jāinformē Polijas puse. Tālākā dokumenta virzība atbildoši LR normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. 2002. gada 13. martā Rīgā notika LR un Ukrainas brīvās tirdzniecības ar lauksaimniecības precēm līguma AK sanāksme. Puses apmainījās ar informāciju par izmaiņām muitas nodokļu un preču klasifikācijas sfērā. Latvijas puse informēja, ka Latvijai ir jāievēro saistības ar ES un tās ārējās tirdzniecības politika jāsaskaņo ar ES kopējo tirdzniecības politiku. Līdz ar to, Latvijai ir jādenonsē BTL ar Ukrainu līdz ar iestāšanos ES. BTL 31. pants nosaka, ka līgumslēdzēja puse var anulēt līgumu rakstiski, iesniedzot notu otrai pusei. Līgums tiek anulēts sešus mēnešus pēc notas saņemšanas. LR un Turcijas Republikas BTL parakstīts 1998. gada 16. jūnijā, LR Saeimā ratificēts 1999. gada 4. martā, spēkā stājies 2000. gada 1. jūlijā. Saskaņā ar LR un Turcijas BTL 29. un 30.pantu, līguma administrēšanai ir paredzēts izveidot AK. Plānots, ka AK pirmā sēde varētu notikt līdz 2002.gada beigām. 2. Informācija par brīvās tirdzniecības līgumu projektiem LR un Rumānijas BTL sagatavošanas gaitā, 1998. gada 28.-29. maijā Rīgā notika konsultācijas sarunu uzsākšanai par BTL noslēgšanu. Sākot ar 1999. gadu, Ekonomikas ministrija (EM) ir vairākkārtīgi nosūtījusi vēstules Rumānijas Tirdzniecības un rūpniecības ministrijai ar lūgumu turpināt sarunas, taču tās ir palikušas bez atbildes. EM veica grozījumus BTL projektā un 2001. gada novembrī iesniedza atkārtotai izskatīšanai Rumānijas pusei. 2002. gada aprīlī no Rumānijas Ārlietu ministrijas ir saņemta nota, ar kuru Rumānijas puse paziņo, ka uzskata BTL noslēgšanu ar Latviju par nelietderīgu, ņemot vērā Latvijas drīzu iestāšanos ES. BTL starp LR un Dānijas Karalistes Farēru salām projekta sagatavošanas gaitā 2001. gada 16. novembrī Rīgā notika otrais sarunu raunds. Puses vienojās par BTL projekta tekstu un lielāko daļu tā pielikumu, kā arī vienojās turpināt konsultācijas, lai izvērtētu šī līguma slēgšanas lietderību. Šajā sarunu raundā puses nevienojās par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm un zivīm, tāpēc tika izstrādāts jauns pielikuma projekts protokolam "Par tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm", ņemot vērā ES un Latvijas, kā arī ES un Farēru salu saistības. 2002. gada 5. martā Latvija nosūtīja saskaņošanai iepriekš minēto protokola projektu Farēru salām, bet vēl līdz 2002. gada 22. augustam nav saņemta atbilde. 2001. gada 20.-21. septembrī Sofijā notika trešais sarunu raunds par Latvijas Republikas (LR) un Bulgārijas Republikas BTL noslēgšanu, kura laikā tika parafēts šī līguma projekts. 2002. gada 26. februārī LR un Bulgārijas BTL tika apstiprināts LR Ministru kabinetā. Šobrīd līgums tiek gatavots parakstīšanai un notiek parakstīšanas laiku saskaņošana ar Bulgārijas pusi. Plānots, ka līgums stāsies spēkā līdz 2002. gada beigām. 2001. gada beigās Izraēlas Valsts ir izteikusi vēlēšanos uzsākt konsultācijas ar LR par BTL noslēgšanu. Latvijas puse, izvērtējot šī līguma lietderību no ekonomiskā viedokļa, atbalstīja tā slēgšanu. Lai sagatavotu LR un Izraēlas BTL, ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa Latvijas un Izraēlas sarunām par šī līguma sagatavošanu. Latvijas puse ir sagatavojusi līguma projektu. Tas nosūtīts Izraēlas vēstniecībai Latvijā. 2002. gada 6.-7. jūnijā Rīgā notika LR un Horvātijas Republikas ekspertu tikšanās par savstarpējās tirdzniecības aktivizēšanas iespējām. Puses apmainījās ar informāciju par pušu nostāju BTL slēgšanā, galvenajiem tirdzniecības liberalizācijas principiem noslēgto BTL ietvaros, kā arī par muitas likumdošanu. 2.pielikums 3.pielikums 4.pielikums Latvijas Republikas un valsts "x" brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas shēma 2002. gads septembris oktobris - novembris decembris - 2003. gada janvāris Latvijas Republikas un valsts "x" ekspertu konsultācijas Ministru kabineta rīkojums par darba grupas izveidošanu Latvijas Republikas un valsts "x" brīvās tirdzniecības līguma projekta sagatavošanai (pārstāvju deleģēšana, uzsaukšana Valsts sekretāra sanāksmē, saskaņošana ar ministrijām utt.) Datumu saskaņošana 1.sarunu raundam, 1.sarunu raunds (pozīciju saskaņošana) 2003. gads februāris marts aprīlis - jūnijs jūlijs - septembris oktobris Atklāto jautājumu saskaņošana 2.sarunu raunds, parafēšana Likumprojekta paketes sagatavošana, (līguma tulkošana, noformēšana atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, uzsaukšana Valsts sekretāru sanāksmē, saskaņošana ar ministrijām, akceptēšana Ministru kabinetā) Līguma iesniegšana Eiropas Komisijai akceptēšanai, Eiropas Komisijas atzinuma saņemšana Līguma parakstīšana 2004. gads 2003. gada novembris - janvāris februāris - marts Līguma iesniegšana Saeimā, izskatīšana Saeimas komisijās (Ārlietu, Tautsaimniecības, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijās), apstiprināšana Saeimā Līguma ratifikācija, spēkā stāšanās 5.pielikums Brīvās tirdzniecības līgumos un brīvās tirdzniecības līgumu projektos noteiktā denonsēšanas kārtība 1. Brīvās tirdzniecības līgumos noteiktā denonsēšanas kārtība Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas nolīgums par brīvo tirdzniecību (parakstīts 13.09.1993., spēkā no 01.04.1994.) Līguma 32. pants nosaka denonsēšanu - katra puse var pārtraukt šī nolīguma darbību, rakstiski paziņojot par to Depozitārijam. Nolīgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tam, kad Depozitārijs ir informējis visas līgumslēdzējas puses par šāda paziņojuma saņemšanu. Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 12.06.1995., spēkā no 01.02.1998.) Līguma 37. pants paredz denonsēšanu un darbības izbeigšanos: 1. Katra līgumslēdzēja puse var šo līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu Depozitārijam. Līgums zaudē spēku sešus mēnešus pēc datuma, kad Depozitārijs ir saņēmis šo paziņojumu. Latvijas Republikas un Ukrainas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 21.11.1995., spēkā no 15.01.1997.) Līguma 31. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu - Abas puses ir tiesīgas šo līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu otrai pusei. Šis līgums zaudē spēku 6 mēnešus pēc tās dienas, kad otra līgumslēdzēja puse šo paziņojumu saņēmusi. Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 15.04.1996., spēkā no 01.09.1997.) Līguma 42. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu: 1. Šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. 2. Jebkura puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida notu otrai pusei. Šī līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā otra puse saņēma šo notu. Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 19.04.1996., spēkā no 05.06.1996.) Līguma 42. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu: 1. Šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. 2. Jebkura puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida notu otrai pusei. Šī līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā otra puse saņēma šo notu. Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 22.04.1996., spēkā no 01.08.2000.) Līguma 36. pants nosaka denonsēšanu - abas puses ir tiesīgas šo līgumu denonsēt, iesniedzot par to rakstveida paziņojumu otrai pusei. Līgums zaudē spēku 6 mēnešus pēc tās dienas, kad otra līgumslēdzēja puse šo paziņojumu saņēmusi. Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm (parakstīts 16.06.1996., spēkā no 03.10.1996.) Līguma 25. pants nosaka denonsēšanu - jebkura no pusēm drīkst šo līgumu denonsēt, iesniedzot Depozitārijam rakstveida paziņojumu. Šai pusei līguma darbība izbeidzas, kad pagājuši seši mēneši kopš datuma, kurā Depozitārijs ir saņēmis šādu paziņojumu. Līgums paliek spēkā pārējām pusēm un tā darbība izbeidzas, kad pagājuši seši mēneši kopš datuma, kurā kāda no šīm pusēm ir paziņojusi par to rakstveidā. Latvijas Republikas un Polijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 28.04.1997., spēkā no 01.06.1999.) Līguma 40. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu - šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. Jebkura puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida notu otrai pusei. Līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kurā otra puse saņēma šo notu. Latvijas Republikas un Turcijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 16.06.1998., spēkā no 01.07.2000.) Līguma 36. pants nosaka darbības laiku, t.i., jebkura puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai pusei. Šajā gadījumā līguma darbība izbeidzas sešus mēnešus pēc šāda rakstveida paziņojuma saņemšanas dienas. Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līgums (parakstīts 10.06.1999., spēkā no 01.01.2000.) Līguma 39. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu - 1. Šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. 2. Jebkura puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai pusei. Šajā gadījumā līguma darbība izbeidzas tā septītā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, kad otra puse saņēma šādu rakstveida paziņojumu. 2. Brīvās tirdzniecības līgumu projektos noteiktā denonsēšanas kārtība Latvijas Republikas un Rumānijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma projekts Latvijas puses sagatavotajā līguma projektā 41.pants nosaka, ka līgums tiek noslēgts uz neierobežotu laiku. Katra līgumslēdzēja puse drīkst izbeigt līguma darbību, iesniedzot otrai pusei rakstveida notifikāciju. Līguma darbība izbeidzas sestā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad otra puse ir saņēmusi notifikāciju. Līgumslēdzējas puses vienojas, kad kādai no tām, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, līgumslēdzēja puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai līgumslēdzējai pusei. Latvijas Republikas un Farēru salu brīvās tirdzniecības līguma projekts Līguma 44. pants paredz līguma darbības laiku un denonsēšanu - 1. Katra līgumslēdzēja puse drīkst izbeigt līguma darbību, iesniedzot otrai pusei rakstveida notifikāciju. Līguma darbība izbeidzas sestajā mēnesī pēc tam, kad otra puse ir saņēmusi notifikāciju. 2. Abas līgumslēdzējas puses vienojas, gadījumā, ja kāda no pusēm kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, līgumslēdzēja puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai līgumslēdzējai pusei. Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma projekts Līguma projekta 37. pants nosaka darbības laiku un denonsēšanu: 1. Šis līgums ir noslēgts uz neierobežotu laiku. 2. Jebkura līgumslēdzēja puse drīkst denonsēt šo līgumu, iesniedzot attiecīgu rakstveida paziņojumu otrai līgumslēdzējai pusei. Līguma darbība izbeidzas tā sestā mēneša pirmajā dienā, kas seko datumam, ka otra līgumslēdzēja puse saņēmusi šādu rakstveida paziņojumu. 3. Abas līgumslēdzējas puses vienojas, ka gadījumā, ja līgumslēdzēja puse kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti, attiecīgā līgumslēdzēja puse denonsē līgumu pēdējā dienā pirms stājas spēkā dalībvalsts statuss, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei. Latvijas Republikas un Izraēlas valsts brīvās tirdzniecības līguma projekts Latvijas puses sagatavotajā līguma projektā 40.pants nosaka līguma darbības laiku - līgums tiek noslēgts uz neierobežotu laiku. Katra līgumslēdzēja puse drīkst izbeigt līguma darbību, iesniedzot otrai pusei rakstveida notifikāciju. Līguma darbība izbeidzas sestā mēneša pirmajā dienā pēc tam, kad otra puse ir saņēmusi notifikāciju. Puses vienojas, kad kādai no tām, kļūstot par Eiropas Savienības dalībvalsti, puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei. Kopsavilkums BTL BTL zaudē spēku Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nolīgums par brīvo tirdzniecību 6 mēnešus pēc datuma, kad Depozitārijs ir informējis visas līgumslēdzējas puses Latvijas un EBTA valstu BTL 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Ukrainas BTL 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Slovēnijas BTL 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums Igaunijas, Latvijas un Lietuvas līgums par brīvo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Turcijas BTL 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Čehijas BTL 7. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Slovākijas BTL 7. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Polijas BTL 7. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums Latvijas un Ungārijas BTL 7. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums BTL projekti BTL projektā noteikts, ka līgums zaudē spēku Latvijas un Rumānijas BTL 6. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums. Kādai no pusēm kļūstot par ES dalībvalsti, puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei. Latvijas un Farēru salu BTL 6 mēnešus pēc datuma, kad saņemts paziņojums. Ja kāda no pusēm kļūst par ES dalībvalsti, puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei. Latvijas un Bulgārijas BTL 6. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums. Ja puse kļūst par ES dalībvalsti, attiecīgā puse denonsē līgumu pēdējā dienā, pirms stājas spēkā dalībvalsts statuss, un neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei. Latvijas un Izraēlas BTL 6. mēneša 1. dienā pēc datuma, kad saņemts paziņojums. Kādai no pusēm kļūstot par ES dalībvalsti, puse anulēs līgumu pēdējā dienā, pirms tā kļūst par ES dalībvalsti, neizmaksājot nekādu kompensāciju otrai pusei.