13. Article

Pieteikuma iesniedzējs - 24 Saeimas deputāti - (turpmāk - iesniedzējs) apstrīd Ministru kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojuma Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu aģentūras pamatkapitālā (turpmāk - apstrīdētais akts) atbilstību Privatizācijas likuma 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3. un 13.punktam. Pieteikumā iesniedzējs norāda, ka līdz 1998.gada 18.septembrim ēkai Rīgā, Kaļķu ielā 24, noteiktais statuss bija valsts dzīvojamā māja un saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo daļu visas valsts dzīvojamās mājas, kuras līdz 1995.gada 25.jūlijam nodotas ekspluatācijā, bija jānodod privatizācijai. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas likuma 74.panta ceturto daļu Ministru kabinets lēmumu par kādas dzīvojamās mājas neprivatizēšanu varēja pieņemt tikai pēc Privatizācijas likuma spēkā stāšanās, tas ir, pēc 1995.gada 25.jūlija. Tā kā šāds lēmums netika pieņemts, šī ēka bija privatizējama. Saskaņā ar Privatizācijas likuma 58.panta pirmo daļu valsts dzīvojamo māju privatizācija bija jāveic Centrālajai privatizācijas komisijai, kura to neveica attiecībā uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24. Iesniedzējs uzskata, ka šī ēka līdz 1998.gada 18.septembrim, tas ir, līdz laikam, kad aģentūra pieņēma lēmumu par ēkas statusa maiņu, kaut arī ēka tobrīd bija valsts īpašums un bija nododama privatizācijai, tika saglabāta valsts īpašumā bez jebkāda juridiska pamata. Iesniedzējs uzskata, ka nav ņemta vērā Būvniecības likuma 17.panta norma, kura noteic, ka būvi drīkst izmantot tikai atbilstoši tās projektētajām funkcijām. No Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes 2002.gada 11.marta izziņas Nr.1205-12/2 izriet, ka ēkai ir saglabājies jaukts izmantojums: tajā atrodas veikali, biroji un dzīvokļi. Arī no ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, tehniskās inventarizācijas lietas izriet, ka tajā ir četri dzīvokļi, turklāt šo telpu izmantošanas veids saskaņā ar ēkas tehniskās inventarizācijas lietu ir "triju un vairāku dzīvokļu mājas dzīvojamo telpu grupa" (kods Nr.1122). Tādējādi tā uzskatāma par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju. Iesniedzējs norāda, ka saskaņā ar Privatizācijas likumu kopš 1995.gada 25.jūlija aizliegts atsavināt valsts dzīvojamās mājas, ja tajās esošie dzīvokļi tiek izīrēti un neapdzīvojamās telpas tiek iznomātas. Tomēr ēka tika atsavināta, ar apstrīdēto aktu veicot tās ieguldīšanu aģentūras pamatkapitālā. Iesniedzējs uzskata, ka saskaņā ar Privatizācijas likumu ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, izslēdzama no aģentūras pamatkapitāla un nododama Centrālajai privatizācijas komisijai privatizācijai. Iesniedzējs norāda, ka Privatizācijas likuma mērķis ir maksimāla dzīvojamo māju privatizācija un personu tiesības uz privatizāciju ir svarīgākas par valsts interesēm saglabāt savā īpašumā atsevišķus tās īpašuma objektus vai to daļas. Iesniedzējs uzskata, ka aģentūra lēmumu par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņu ir pieņēmusi tikai ar mērķi apiet likuma prasības un iekļaut šo ēku aģentūras pamatkapitālā. Savukārt Ministru kabinets, izdodot apstrīdēto aktu, nav ņēmis vērā ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņas patieso nolūku un norisi un tādējādi pārkāpis Privatizācijas likuma prasības.