14. Article

Ministru kabinets atbildes rakstā norāda, ka apstrīdēto aktu Ministru kabinets izdeva saskaņā ar aģentūras statūtu 24. un 25.punktu. Turklāt ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar ēkas tehniskās inventarizācijas lietas arhīva materiāliem apstrīdētā akta izdošanas brīdī bija nedzīvojamā ēka, tas ir, tai bija noteikts administratīvās ēkas statuss. Ministru kabinets uzskata, ka šajā gadījumā bija piemērojama Privatizācijas likuma 74.panta septītā daļa, kas bija spēkā apstrīdētā akta izdošanas brīdī (1997.gada 11.jūnija likuma "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju"" redakcijā). Tā noteic: "Neapdzīvojamās ēkās (skolās, stacijās un citās tamlīdzīgās ēkās) esošie dzīvokļi tiek privatizēti saskaņā ar citiem likumiem." Tādējādi ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, dzīvokļi nav privatizējami saskaņā ar Privatizācijas likumu. Tā kā šai ēkai bija nedzīvojamas mājas statuss, arī Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts nebija piemērojams un ēka nebija jānodod Centrālajai privatizācijas komisijai privatizācijai. Ministru kabinets uzskata, ka Privatizācijas likuma 74.panta ceturtā daļa attiecas tikai uz dzīvojamām, nevis nedzīvojamām ēkām un attiecībā uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, nav piemērojama. Rīkojums Nr.113 tika pieņemts saskaņā ar lēmuma Nr.171 nosacījumu, ka atsevišķos gadījumos, ja konkrētais īpašums nepieciešams valsts interešu nodrošināšanai, tas saglabājams valsts īpašumā. Atbildes rakstā Ministru kabinets norāda, ka laika posmā no 1995.gada 25.jūlija līdz 1998.gada 18.septembrim nebija ne likumīga pamata, ne pienākuma nodot ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, privatizācijai, jo tā ir nedzīvojamā ēka. Laika gaitā ar grozījumiem Privatizācijas likumā vairākkārt mainīti termiņi valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā, tādējādi likumdevējs noteica ilgāku laika posmu visu valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijā, nevis noteica, ka tās nododamas privatizācijā nekavējoties pēc Privatizācijas likuma spēkā stāšanās. Atbildes rakstā norādīts, ka aģentūras lēmums par ēkas statusa maiņu tika pieņemts, ievērojot vēl joprojām spēkā esošo 1961.gada 11.jūlijā ar LPSR Ministru padomes Komunālās saimniecības valsts komitejas priekšsēdētāja pavēli Nr.185 apstiprināto instrukciju "LPSR pilsētu un strādnieku ciematu zemju, ēku, celtņu un labierīcības objektu tehniskās inventarizācijas instrukcija" (turpmāk - 1961.gada tehniskās inventarizācijas instrukcija). Tā noteica, ka, klasificējot celtņu tipu, jāņem vērā celtnes telpu platības uzdevums. Ja ēkā pārsvarā ir tirdzniecības telpu platība, tā pieskaitāma tirdzniecības ēku tipam. Ar 1998.gada 13.maija LR Centrālās statistikas pārvaldes priekšsēdētāja rīkojumu Nr.20 apstiprinātā "Būvju klasifikācija CC" lietošanai Latvijā (turpmāk - 1998.gada būvju klasifikācija) dod līdzīgu skaidrojumu: ja dzīvošanai tiek izmantots mazāk par pusi ēkas kopējās izmantojamās platības, tā tiek klasificēta kā nedzīvojamā ēka saskaņā ar tās projektā noteikto lietošanas mērķi, turklāt tiek definēts, ka nedzīvojamās ēkas ir būves, kuras pamatā netiek izmantotas vai nav paredzētas dzīvošanai. Saskaņā ar šīm definīcijām ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, uzskatāma par nedzīvojamo ēku. Ministru kabinets uzskata, ka jau šīs ēkas projektā paredzēta tās jaukta izmantošana un tikai divi tās stāvi paredzēti dzīvošanai, līdz ar to ēkas statusa maiņa ir likumīga un atbilstoša Būvniecības likuma 17.panta noteikumiem. Tāpat ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, statusa maiņa atbilst arī Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumu Nr.409 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 211-98 "Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami"" (turpmāk - noteikumi Nr.409) 3.punktam, kas ēku par daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo namu atzīst tad, ja visu dzīvokļu kopējā platība ir vismaz 50% no ēkas virszemes stāvu kopējās lietderīgās platības. Ēkā Rīgā, Kaļķu ielā 24, dzīvokļu kopējā platība ir tikai 597,2 m2, bet visas ēkas kopējā platība ir 3682,17 m2, proti, dzīvošanai paredzēta tikai viena sestā daļa no ēkas kopējās izmantojamās platības. Ministru kabinets, atsaucoties uz Satversmes tiesas spriedumu lietā Nr.2000-06-04, uzskata, ka Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 13.punkta noteikums par dzīvojamo māju izslēgšanu no pamatkapitāla un nodošanu privatizācijai ir attiecināms tikai uz tām dzīvojamām mājām, kuras bija iekļautas valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Tādējādi uz ēku Rīgā, Kaļķu ielā 24, šis punkts neattiecas.