2. Article

Var piekrist iesniedzēja viedoklim, ka ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, saskaņā ar Privatizācijas likuma mērķi un ar tā 74.panta trešo daļu no valsts akciju sabiedrības "Rosme" valdījuma bija jānodod nevis aģentūras valdījumā, bet gan Centrālajai privatizācijas komisijai, tātad - privatizācijai. Tomēr nodot ēku aģentūras valdījumā Privatizācijas likums neliedza, jo tobrīd spēkā bijušais Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punkts aizliedza tikai ēku atsavināt. Nav pamatots iesniedzēja viedoklis, ka līdz 1998.gada 18.septembrim ēka tika saglabāta valsts īpašumā bez jebkāda juridiska pamata. Ministru kabinets pareizi norāda, ka likumdevējs termiņus dzīvojamo māju privatizācijai vairākkārt mainījis. Proti, Privatizācijas likuma 74.panta pirmās daļas sākotnējā redakcija neparedzēja konkrētu termiņu valsts dzīvojamo māju nodošanai privatizācijai. 1998.gada 7.maija redakcija noteica termiņu - ne vēlāk kā līdz 1999.gada 1.jūlijam, 1999.gada 16.decembra redakcija - līdz 2000.gada 1.jūlijam. Savukārt 2000.gada 3.augusta redakcija atkal atgriezās pie sākotnējā varianta un konkrētu termiņu vairs neparedzēja. Tādējādi Privatizācijas likuma 74.panta pirmās daļas norma līdz apstrīdētā akta izdošanas brīdim netika pārkāpta. Kaut arī noteiktie termiņi par ēkas nodošanu privatizācijai netika pārkāpti, ēka Rīgā, Kaļķu ielā 24, bija pakļauta privatizācijai, un saskaņā ar Privatizācijas likuma pārejas noteikumu 3.punktu īpašuma atsavināšanu nedrīkstēja veikt. Līdz ar to apstrīdētais akts ir pretrunā ar Privatizācijas likuma 74.panta pirmo un trešo daļu un pārejas noteikumu 3.punktu.