6. Article

Privatizācijas likuma mērķis ir attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un veicināt dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses (2.pants). Iedzīvotāju tiesības piedalīties dzīvokļu privatizācijas procesā ierobežojamas tikai un vienīgi likumā paredzētā kārtībā. Tādējādi Privatizācijas likums par pamatmērķi atzīst īrnieka tiesības privatizēt savu īrēto dzīvokli. Saskaņā ar Privatizācijas likumu valsts daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir valstij piederoša ēka, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vismaz divi dzīvokļi. No tā nepārprotami izriet likumdevēja mērķis atzīt ikvienu izīrētu dzīvokli valstij piederošā daudzdzīvokļu mājā par privatizācijas objektu. Tādējādi, ņemot vērā ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, jaukto izmantošanu un Privatizācijas likuma mērķi - aizsargāt iedzīvotāju intereses, ēkas statuss būtu nodalāms atsevišķi dzīvojamai un nedzīvojamai daļai. Šobrīd spēkā esošā Privatizācijas likuma 74.panta devītā daļa nostiprina šo kārtību, paredzot, ka Ministru kabinets pēc Ekonomikas ministrijas ierosinājuma atjauno dzīvojamās mājas statusu valstij piederošām ēkām, ja inventarizācijas lietā Privatizācijas likuma spēkā stāšanās dienā tām bija fiksēts dzīvojamās mājas statuss. Privatizācijai tiek nodoti tikai tie dzīvokļi un mākslinieku darbnīcas, attiecībā uz kuriem īres vai nomas līgumi noslēgti laika posmā līdz 1995.gada 25.jūlijam. Savukārt pārējie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas netiek nodotas privatizācijai un saglabājamas valsts īpašumā. Nolēmumu daļa Pamatojoties uz Satversmes tiesas likuma 30.-32. pantu, Satversmes tiesa nosprieda: Atzīt Ministru kabineta 1999.gada 7.jūlija rīkojumu Nr.321 "Par valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitāla grozīšanu" daļā par ēkas Rīgā, Kaļķu ielā 24, iekļaušanu valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" pamatkapitālā par neatbilstošu likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 74.panta pirmajai, trešajai un ceturtajai daļai un pārejas noteikumu 3.punktam un par spēkā neesošu no rīkojuma izdošanas brīža. Spriedums stājas spēkā tā publicēšanas dienā. Spriedums ir galīgs un nepārsūdzams. Tiesas sēdes priekšsēdētājs R.Apsītis