4. Article

Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu vadītājam nodrošināt sarunu oficiālās nostājas papildinājuma tulkojumu angļu valodā un sarunu procedūrā noteiktajā kārtībā iesniegt to Eiropas Savienības sarunu delegācijai. Ministru prezidents A.Bērziņš Ārlietu ministrs I.Bērziņš Apstiprināts ar Ministru kabineta 2002.gada 7.novembra rīkojumu Nr.647 Informatīvais ziņojums "Par Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu oficiālās nostājas papildinājumu sadaļā "Zivsaimniecība"" Pēc iestāšanās ES sarunu sadaļas "Zivsaimniecība" slēgšanas 2001. gada 26. oktobrī, turpinot darbu pie ES likumdošanas aktu ieviešanas, Valsts Zivsaimniecības pārvalde konstatēja, ka Eiropas Padomes regulas 2406/96/EC (grozīta ar Eiropas Komisijas regulu 2495/2001/EC), kas nosaka kopējos mārketinga standartus konkrētiem zivju produktiem, ieviešana Latvijā radīs problēmas Latvijas zivsaimniecības nozarei. Minētā regula nosaka mārketinga standartus Baltijas reņģēm, un zivis, kuras neatbilst noteiktajiem marketinga standartiem, nevar tikt piedāvātas tirgū cilvēku patēriņam. Liela daļa nozvejoto reņģu, kuras Latvijai pieejamajos ūdeņos Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī zvejo Latvijas zvejnieki, neatbilst regulas noteiktajiem standartiem. Baltijas jūras ziemeļu daļā un Rīgas jūras līcī reņģes ir mazāka izmēra nekā noteikts regulā, kas saistīts ar atšķirīgiem dabiskajiem apstākļiem šajā teritorijā (jūras ūdens sāļumu, temperatūru un reņģu barošanās iespējām). Tādējādi pēc Latvijas iestāšanās ES rastos problēmas ar Latvijas kvotas ietvaros nozvejoto reņģu realizāciju, izejvielu nodrošināšanu pārstrādes rūpniecībai un tirgus regulēšanas intervences shēmas piemērošanu. Lai atrisinātu Latvijai pieejamajos ūdeņos zvejoto reņģu neatbilstību ES noteiktajiem standartiem, nepieciešams papildināt Eiropas Padomes regulas 2406/96/EC (grozīta ar Eiropas Komisijas regulu 2495/2001/EC) 2. pielikumā minētās izmēru kategorijas attiecībā uz Baltijas reņģēm, kas zvejotas un izkrautas uz dienvidiem no 59°30'. Sākotnēji bija plānots šo jautājumu risināt pēc Latvijas iestāšanās ES regulā paredzētajā kārtībā, taču konsultācijās ar Eiropas Savienības pusi ir noskaidrots, ka šī prasība varētu tikt apmierināta iestāšanās sarunās. Tādēļ Latvijai prasība jānoformulē oficiāli un jāiesniedz Iestāšanās konferencei iespējami drīzā laikā. Ārlietu ministrs I.Bērziņš