Publiskas personas mantas atsavināšanas likums
In force· 48 articles· Issued by: Saeima· In force from: Tue Dec 03
Verify on the source (likumi.lv) ↗Vispārīgie noteikumi
- 1.Likumā ir lietoti šādi termini:
- 2.(1) Likums nosaka publiskas personas mantas atsavināšanas kārtību. Likumā noteiktajā kārtībā atsavināma arī publiskas personas manta, kas nodota iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā.
- 3.(1) Publiskas personas nekustamo un kustamo mantu var atsavināt:
- 4.(1) Valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai. Atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgai atvasinātai publiskai personai vai tās iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
- 5.(1) Atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija.
- 6.(1) Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu, kas atrodas ministrijas, tās pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā esošas iestādes vai kapitālsabiedrības valdījumā vai turējumā, dod attiecīgais ministrs. Atļauju atsavināt valsts kustamo mantu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un gadījumos, ņemot vērā mantas veidu un vērtību, dod attiecīgā ministrija. Ja valsts iestāde neatrodas ministrijas pakļautībā, pārraudzībā vai pārziņā, atļauju kustamās mantas atsavināšanai dod iestādes vadītājs.
- 7.Ja lēmumā par publiskas personas mantas atsavināšanu noteiktais atsavināšanas veids nav bijis sekmīgs, institūcija (amatpersona), kura devusi atļauju atsavināšanai, var noteikt citu atsavināšanas veidu.
- 8.(1) Atsavināšanai paredzētā valsts nekustamā īpašuma novērtēšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
- 9.(1) Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanu organizē valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi", izņemot šā panta 1.1, 1.2 un 1.3 daļā minētos gadījumus.
Pārdošana izsolē
- 10.(1) Izsoles noteikumus apstiprina šā likuma 9.pantā minētā institūcija. Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos var iekļaut tikai likumā un Ministru kabineta, atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcijas vai šā likuma 5. pantā minētās institūcijas (amatpersonas) lēmumā paredzētos nosacījumus. Izsoles noteikumos norāda institūciju (amatpersonu), kura apstiprina izsoles rezultātus un kurai var iesniegt sūdzības par izsoles rīkotāja darbībām.
- 11.(1) Sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un tās institūcijas mājaslapā internetā, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu (9. pants). Informācija par izsoli, norādot izsoles organizētāja nosaukumu, tā adresi un tālruņa numuru, izliekama labi redzamā vietā pie attiecīgā nekustamā īpašuma. Rīkojot elektronisko izsoli, sludinājumu ievieto arī elektronisko izsoļu vietnē. Informācijas izvietošanai var izmantot arī citus tās paziņošanas veidus, lai informācija sasniegtu pēc iespējas plašāku pretendentu loku.
- 12.Sludinājumā un paziņojumā norāda:
- 13.Izsoles termiņu nedrīkst noteikt īsāku par četrām nedēļām, bet kustamās mantas izsolei — īsāku par divām nedēļām no pirmā sludinājuma publicēšanas dienas.
- 14.(1) Ja izsludinātajā termiņā ir saņemts pirmpirkuma tiesību izmantošanas pieteikums no personas, kurai ir pirmpirkuma tiesības un kura nav minēta šā likuma 4.panta ceturtajā un 4.1 daļā, tā var iegūt publiskas personas mantu par izsolē nosolīto augstāko cenu. Šai personai 10 dienu laikā no izsoles rezultātu apstiprināšanas jāpaziņo izsoles rīkotājam par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, jānoslēdz pirkuma līgums un jāsamaksā augstākā nosolītā cena, ja izsoles noteikumos nav paredzēta citāda samaksas kārtība.
- 15.(1) Izsole var būt mutiska, rakstiska, jaukta (mutiska un rakstiska) vai elektroniska.
- 16.(1) Izsoles dalībnieki pirms izsoles iesniedz nodrošinājumu 10 procentu apmērā no izsolāmās mantas nosacītās cenas (8.pants), bet atkārtotas izsoles gadījumā - no izsoles sākumcenas. Nodrošinājums uzskatāms par iesniegtu, ja attiecīgā naudas summa ir ieskaitīta izsoles noteikumos norādītajā bankas kontā.
- 17.(1) Izsolē ar augšupejošu soli, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus, mantu nedrīkst pārdot lētāk par nosacīto cenu (8.pants), bet izsolē ar lejupejošu soli — lētāk par slepeno cenu.
- 18.(1) Izsolē var piedalīties, ja pieteikums iesniegts sludinājumā noteiktajā termiņā un izpildīti izsoles priekšnoteikumi.
- 19.(1) Ja tiek rīkota mutiska izsole, tās dalībnieki pirms izsoles sākšanas paraksta izsoles noteikumus. Ja kāda persona izsolē vēlas izmantot pirmpirkuma tiesības, tas jāpaziņo līdz ar pārējiem izsoles noteikumiem. Izsoles rīkotājs, atklājot kustamās mantas izsoli, sastāda dalībnieku sarakstu, bet, ja tiek izsolīts nekustamais īpašums, — pārliecinās par solītāju ierašanos pēc iepriekš sastādītā saraksta.
- 20.Ja tiek rīkota rakstiska izsole, piedāvājumi iesniedzami slēgtās aploksnēs ar atzīmi, kurai izsolei tos iesniedz. Iesniegumā norāda iesniedzēja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu, adresi, norēķinu konta numuru kredītiestādē, piedāvājuma iesniegšanas laiku un piedāvāto summu, kā arī apliecina piekrišanu izsoles noteikumiem. Piedāvājumi, kas neatbilst šīm prasībām, uzskatāmi par nederīgiem.
- 21.Piedāvājumus rakstiskai izsolei var iesniegt līdz noteiktai dienai un stundai:
- 22.Personiski iesniegtie vai pa pastu atsūtītie piedāvājumi rakstiskai izsolei glabājami slēgtās aploksnēs līdz izsolei.
- 23.Norādītajā rakstiskas izsoles stundā izsoles rīkotājs pārbauda tās dienas pastu un noskaidro, vai reģistrētie dalībnieki ir iesnieguši piedāvājumus. Ja 15 minūšu laikā piedāvājumi netiek saņemti, klātesošajiem paziņo, ka piedāvājumu pieņemšana ir pabeigta. Pēc šā paziņojuma vairs netiek pieņemti ne personiski iesniegti, ne arī pa pastu atsūtīti piedāvājumi. Izsoles rīkotājs dalībnieku klātbūtnē atver slēgtās aploksnēs iesniegtos piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi). Mutiskie piedāvājumi rakstiskā izsolē ir aizliegti.
- 24.Pēc aplokšņu atvēršanas izsoles rīkotājs no iesniegtajiem piedāvājumiem sastāda piedāvāto cenu sarakstu, atraida nederīgos piedāvājumus, atzīmējot to izsoles protokolā, un, ja nav nekādu šaubu, paziņo, ka izsole pabeigta, kā arī nosauc visaugstāko cenu un personu, kas to nosolījusi. Par to tiek sastādīts protokols. Pārējiem izsoles dalībniekiem nodrošinājumu atmaksā izsoles noteikumos paredzētajā termiņā.
- 25.Ja pēc visu aplokšņu atvēršanas izrādās, ka vairāki izsoles dalībnieki piedāvājuši vienādu augstāko cenu, izsoles rīkotājs turpina izsoli, pieņemot rakstiskus piedāvājumus no personām, kuras piedāvājušas vienādu augstāko cenu.
- 26.Ja tiek rīkota jaukta izsole, rakstiskos piedāvājumus iesniedz pirms mutiskās izsoles sākuma. Izsoles dienā un stundā rakstiskos piedāvājumus slēgtās aploksnēs novieto izsoles telpā redzamā vietā uz galda, kur tie glabājas neatvērti līdz mutiskās izsoles beigām.
- 27.(1) Pēc mutiskās izsoles pabeigšanas izsoles rīkotājs izsoles dalībnieku klātbūtnē atver iesniegtās aploksnes, visiem dzirdami nolasa piedāvājumus un uz tiem parakstās (ja izsoli rīko izsoles komisija, parakstās visi komisijas locekļi).
- 28.(1) Izsoles dalībnieks, kurš laikā iesniedzis rakstisku piedāvājumu slēgtā aploksnē, var piedalīties mutiskā solīšanā tikai tad, ja viņš līdz izsoles atklāšanai no rakstiskā piedāvājuma atsakās.
- 29.Ja tiek rīkota jaukta izsole, piemēro šā likuma attiecīgos mutiskās un rakstiskās izsoles kārtību regulējošos noteikumus.
- 30.(1) Piedāvātā augstākā summa jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā, bet par kustamo mantu - nedēļas laikā no izsoles dienas, ja izsoles noteikumi neparedz citu termiņu. Iemaksātā nodrošinājuma (16.pants) summa tiek ieskaitīta pirkuma summā.
- 31.(1) Ja neviens pircējs nav pārsolījis izsoles sākumcenu, izsole ar augšupejošu soli atzīstama par nenotikušu.
- 32.(1) Ja nekustamā īpašuma pirmajā izsolē neviens nav pārsolījis izsoles sākumcenu, var:
- 33.(1) Rīkojot izsoli ar lejupejošu soli, institūcija, kas organizē mantas atsavināšanu (9.pants), nosaka slepeno cenu.
- 34.(1) Izsoles rīkotājs apstiprina izsoles protokolu septiņu dienu laikā pēc izsoles.
- 35.(1) Ja izsolē sasniegta pieņemama cena (17. un 32.pants), apstiprinājumu var liegt tikai tad, ja, rīkojot izsoli, pieļauta atkāpe no šajā likumā vai izsoles noteikumos paredzētās izsoles kārtības vai atklājas, ka nosolītājs ir tāda persona, kura nevar slēgt darījumus vai kurai nebija tiesību piedalīties izsolē (16. un 18.pants).
- 36.(1) Publiskas personas mantas nosolītājs trīsdesmit dienu laikā pēc izsoles rezultātu apstiprināšanas paraksta pirkuma līgumu. Nekustamā īpašuma pirkuma līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
Pārdošana par brīvu cenu, maiņa vai ieguldīšana kapitālsabiedrībā
- 37.(1) Pārdot publiskas personas mantu par brīvu cenu var, ja:
- 38.(1) Publiskas personas nekustamo īpašumu var mainīt pret līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, kas nepieciešams publiskas personas funkciju izpildes nodrošināšanai.
- 39.(1) Publiskas personas kustamo mantu var atsavināt, nododot to piegādātāja īpašumā un izdarot ieskaitu, ja šī kustamā manta tiek iepirkta atbilstoši Publisko iepirkumu likumam. Minēto atsavināšanas veidu var izmantot, neveicot pārdošanu izsolē vai pārdošanu par brīvu cenu.
- 40.(1) Lēmumu par publiskas personas mantas ieguldīšanu jaundibināmas kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgi Ministru kabinets vai atvasinātas publiskas personas lēmējinstitūcija, bet esošas kapitālsabiedrības pamatkapitālā — attiecīgi šā likuma 5. vai 6.pantā noteiktā institūcija (amatpersona).
- 41.(1) Nekustamā īpašuma pirkuma vai maiņas līgumu valsts vārdā paraksta finanšu ministrs vai viņa pilnvarota persona, atvasinātas publiskas personas vārdā — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona, bet kustamās mantas pirkuma vai maiņas līgumu — publiskas personas vai tās iestādes, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, vadītājs vai viņa pilnvarota persona vai kapitālsabiedrības, kuras valdījumā vai turējumā manta atrodas, pārvaldes institūcijas vadītājs vai viņa pilnvarota persona.
Publiskas personas mantas nodošana bez atlīdzības(Nodaļas nosaukums 21.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
- 42.(1) Valsts nekustamo īpašumu var nodot bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā. Ministru kabinets lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā nosaka, kādu atvasinātas publiskas personas funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai nekustamais īpašums tiek nodots. Nostiprinot atvasinātas publiskas personas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu, zemesgrāmatā izdarāma atzīme par Ministru kabineta lēmumā noteiktajiem tiesību aprobežojumiem. Ja nodotais nekustamais īpašums vairs netiek izmantots Ministru kabineta lēmumā par valsts nekustamā īpašuma nodošanu bez atlīdzības atvasinātas publiskas personas īpašumā norādīto funkciju vai deleģēta pārvaldes uzdevuma veikšanai, atvasināta publiska persona šo īpašumu bez atlīdzības nodod valstij.
- 43.Šā likuma 42. un 42.1 pantā minētajos gadījumos lēmumu par publiskas personas mantas nodošanu īpašumā bez atlīdzības pieņem šā likuma 5. un 6.pantā minētās institūcijas (amatpersonas).
Atsevišķa nekustamā īpašuma atsavināšanas īpašie noteikumi
- 44.(1) Publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kuras saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti.
- 45.(1) Palīdzības sniegšanai dzīvokļa jautājumu risināšanā likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" noteiktajos gadījumos valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu piedāvā nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgā valsts dzīvojamā māja vai dzīvokļa īpašums. Ja pašvaldības dome pieņem lēmumu par valsts dzīvojamās mājas vai dzīvokļa īpašuma pārņemšanu pašvaldības īpašumā, to nodod bez atlīdzības pašvaldības īpašumā saskaņā ar šā likuma 42. vai 42.1 panta nosacījumiem. Ja mēneša laikā attiecīgā pašvaldības dome nav pieņēmusi lēmumu vai atsakās pārņemt valsts dzīvojamo māju vai dzīvokļa īpašumu savā īpašumā, to atsavina šajā likumā noteiktajā kārtībā.
- 46.46. Article
Nobeiguma noteikumi
- 47.Valsts nekustamā īpašuma atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" un privatizāciju veicošā institūcija izlieto to pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai. Valsts kustamās mantas un atvasinātas publiskas personas mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaita attiecīgās publiskās personas budžetā. Atsavināšanas izdevumu apmēru un atsavināšanā iegūto līdzekļu izlietojumu nosaka Ministru kabinets.
- 48.Atsavinot kustamo mantu vai lietu kopumu, kurā ietilpst kustamā manta, sastāda mantas nodošanas aktu.
Reference only — not legal advice. The corpus mirrors statutory text (including repealed editions); a result may be superseded. Always verify against the current consolidated version on likumi.lv before relying on it.