17. Article — To personu tiesības un pienākumi, kuras nav Latvijas Republikas iedzīvotāji

Personas, kuras nav Latvijas Republikas iedzīvotāji, Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā pilda visus šajā likumā noteiktos pienākumus, ka arī izmanto visas tiesības, kuras ar šo likumu noteiktas Latvijas Republikas iedzīvotājiem, izņemot ierobežojumus, kas noteikti ar atsevišķiem normatīvajiem aktiem. 21 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.05.1997. likumu, kas stājas spēkā 25.06.1997.) 3.1 nodaļa SABIEDRĪBAS TIESĪBAS SAŅEMT VIDES INFORMĀCIJU UN LĪDZDALĪBA AR VIDES AIZSARDZĪBU SAISTĪTU LĒMUMU PIEŅEMŠANĀ(Nodaļa 20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.) 17.1 pants. Sabiedrības tiesības uz vides informāciju un šīs informācijas pieejamība Sabiedrībai ir tiesības saņemt no valsts institūcijām un pašvaldībām vides informāciju jebkuru informāciju rakstiskā, vizuālā, audio, elektroniskā vai citā formātā par: 1) vides stāvokli, arī informāciju par ūdeni, gaisu, augsni, zemes dzīlēm, floru, faunu, dabas teritorijām un ainavām, bioloģisko daudzveidību, sugām un biotopiem un šo komponentu mijiedarbību, kā arī informāciju par ģenētiski modificētajiem organismiem; 2) antropogēno slodzi un darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus vai vidi kopumā; 3) vides aizsardzības pasākumiem, arī par administratīvajiem pasākumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minētos vides komponentus, par pasākumiem, kuru mērķis ir aizsargāt šos komponentus, arī informāciju par vides politikas plāniem, programmām, stratēģijām un normatīvajiem aktiem un informāciju par pieteikumiem licenču un atļauju saņemšanai (arī par atļauju nosacījumiem) darbībām, kuras var ietekmēt vides kvalitāti; 4) pārskatiem un ziņojumiem par vides aizsardzību; 5) cilvēku veselības stāvokli un drošību, cilvēku dzīves apstākļiem, kultūras vidi, būvēm un būvniecību, ciktāl to ietekmē vai var ietekmēt šā panta 1.punktā minēto vides komponentu stāvoklis vai 2. un 3.punktā minētie pasākumi. Sabiedrībai ir tiesības saņemt vides informāciju arī no tādām personām, kuras saskaņā ar normatīvajiem aktiem īsteno valsts pārvaldes funkcijas, pildot ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veicot darbības vai sniedzot pakalpojumus, vai kuru pārraudzībā atrodas minētā informācija. Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie vides informācijas turētāji nodrošina sabiedrībai iespēju saņemt to rīcībā esošo (institūcijas sagatavoto vai tās saņemto) un tiem pieejamo vides informāciju, arī informāciju par valsts vai pašvaldības institūcijas kontrolētajām darbībām vides aizsardzībā, par izsniegtajām atļaujām veikt piesārņojošu darbību un šo atļauju saturu, informāciju par drošības pasākumiem un rīcību avāriju gadījumos. Valsts institūcijas un pašvaldības nodrošina sabiedrībai arī tādas vides informācijas pieejamību, kuru to uzdevumā glabā fiziskās vai juridiskās personas. Pieprasītājam nav jāpamato, kādam nolūkam šī informācija nepieciešama. Ierobežojumi vides informācijas saņemšanai var būt tikai normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, kā arī attiecībā uz informāciju par vides objektiem vai sugām un biotopiem, kuras atklāšana varētu palielināt iespēju nodarīt kaitējumu videi. Ierobežojumu gadījumos ir jāsniedz atklātā informācijas daļa, to nošķirot no ierobežotās informācijas. Vides informācijas saņemšanas ierobežojumi katrā atsevišķā gadījumā jāsamēro ar sabiedrības interesēm informācijas atklāšanā. Sabiedrība ir jānodrošina ar informāciju par emisiju vidē. Informācija par emisiju vidē nevar būt ierobežotas pieejamības informācija. Informācijas pieprasītājam, kā arī trešajai personai, kuras tiesības un likumiskās intereses tiek vai var tikt aizskartas, ir tiesības pārsūdzēt informācijas turētāja darbību vai bezdarbību attiecībā uz pieprasīto vides informāciju, vispirms iesniedzot iesniegumu augstākai iestādei un pēc tam vēršoties ar sūdzību tiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. 22 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2003.) 17.2 pants. Sabiedrības, valsts institūciju un pašvaldību sadarbība vides aizsardzības jomā Šīs nodaļas noteikumi attiecas uz jebkuru nacionāla, reģionāla vai cita līmeņa valsts pārvaldes vai pašvaldību institūciju, arī uz tām institūcijām, kuras nodrošina vides aizsardzību vai pilda ar vidi saistītus īpašus pienākumus, veic darbības vai sniedz pakalpojumus vai kuru rīcībā ir vides informācija, bet neattiecas uz institūcijām, kuras realizē likumdošanas un tiesu varu. Sabiedrībai, atbalstot vides aizsardzības pasākumus, ir tiesības sadarboties ar valsts institūcijām un pašvaldībām, lai nepieļautu tādas darbības (vai bezdarbību), kas pasliktina vides kvalitāti vai ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvo aktu prasībām. Sabiedrība var sniegt informāciju valsts institūcijām un pašvaldībām par darbībām un pasākumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt vides kvalitāti, kā arī ziņas par vidē novērotajām pārmaiņām šādu darbību vai pasākumu rezultātā. Valsts institūcijai un pašvaldībai ir pienākums izvērtēt iesniegtās informācijas pamatotību. Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedrība, savstarpēji sadarbojoties (informēšana, konsultācijas un aktīva līdzdalība), nodrošina vides lēmumu pieņemšanu, samērojot indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības tiesībām un interesēm vides aizsardzības jomā. Sabiedrībai pieejamās datu bāzēs iekļauj vismaz šādu informāciju: vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, kā arī starptautiskos līgumus, konvencijas un Eiropas Savienības normatīvos aktus; vides politikas plānus, programmas, stratēģijas un plānus saistībā ar vidi; ziņojumus par pirmajos divos punktos minēto dokumentu ieviešanu, ja tādi ir sagatavoti, un pārskatus par vides stāvokli; datus vai datu kopsavilkumus par to darbību uzraudzību, kuras ietekmē vai var ietekmēt vidi; informāciju par atļaujām, kuras izsniegtas saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu", un šo atļauju nosacījumiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast; pētījumus par ietekmi uz vidi un riska novērtējumus attiecībā uz šā likuma 17.1 panta 1.punktā minētajiem vides komponentiem vai norādi, kur šo informāciju var pieprasīt vai atrast. Vides informāciju iekļaujot publiski pieejamās datu bāzēs, ievēro normatīvajos aktos noteiktās prasības attiecībā uz ierobežotas pieejamības informāciju. 23 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2003. Piektā daļa stājas spēkā 14.02.2005. Sk. pārejas noteikumus.) 17.3 pants. Valsts institūciju un pašvaldību uzdevumi sabiedrības informēšanā par vides aizsardzību Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei un funkcijām apkopo un atjauno to rīcībā esošo vides informāciju. Valsts institūcijas un pašvaldības sniedz sabiedrībai vides informāciju, kas ir to rīcībā, kā arī norīko atbildīgos koordinatorus vai amatpersonas, kas nodrošina sabiedrības informēšanu. Publiski pieejamā vides informācija noformējama tā, lai būtu uztverama un saprotama. Valsts institūcijas un pašvaldības atbilstoši savai kompetencei: 1) informē sabiedrību par tās tiesībām un iespējām saņemt vides informāciju un līdzdarboties ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā; 2) izveido un aktualizē publiski pieejamas bezmaksas datu bāzes, reģistrus un interneta mājas lapas; 3) sagatavo un publicē ziņojumus par vides stāvokli, vides politikas plānus un programmas. 24 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 23.01.2002.) 17.4 pants. Vides informācijas sniegšanas kārtība, termiņi un maksa par tās sniegšanu Vides informācijas sniegšanu nodrošina, ņemot vērā šā likuma īpašos nosacījumus, kā arī saskaņā ar Informācijas atklātības likuma prasībām un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ierobežotas informācijas pieejamību, informācijas izsniegšanas kārtību un termiņiem. Ja informāciju nav nepieciešams īpaši apstrādāt vai sagatavot, atbilde uz pieprasījumu sniedzama iespējami īsā laikā. Termiņš vides informācijas sniegšanai nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Valsts statistikas likumā noteiktie ierobežojumi un konfidencialitāte neattiecas uz vides informācijas sniegšanu un izmantošanu. Valsts institūciju un pašvaldību atbildīgo amatpersonu pienākums ir sniegt vides informācijas pieprasītājam nepieciešamo palīdzību, formulējot, kā arī, ja nepieciešams, precizējot pieprasījumu. Maksa par informācijas sniegšanu nedrīkst pārsniegt saprātīgas izmaksas. Ja ir noteikta maksa, tarifus publicē, kā arī nodrošina to pieejamību pieprasītājam, norādot, kādos gadījumos pieprasītāju no maksas var atbrīvot. Par vides informācijas sniegšanu nedrīkst prasīt iepriekšēju samaksu. Par vides informāciju, kura tiek vākta un apkopota par valsts, pašvaldību vai Vides aizsardzības fonda līdzekļiem, var pieprasīt atlīdzību, kas atbilst informācijas apstrādes un izsniegšanas izmaksām. Vides informāciju sniedz informācijas pieprasījumā norādītajā veidā vai formātā, izņemot gadījumus, kad: pieprasītā informācija jau ir pieejama citādā veidā vai formātā un pieprasītājam sasniedzama; ir iemesls izsniegt informāciju citādā veidā vai formātā; šajā gadījumā pieprasītājs ir jāinformē par šo iemeslu. 25 (20.12.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004. Ceturtā daļa stājas spēkā 14.02.2005. Sk. pārejas noteikumus.) 17.5 pants. Sabiedrības līdzdalība ar vides aizsardzību saistītu lēmumu pieņemšanā Valsts institūcijas un pašvaldības veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrības daļai, kura vēlas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, savlaicīgi tiktu sniegta lēmumu pieņemšanai nepieciešamā informācija. Valsts institūcijas un pašvaldības, pieņemot lēmumu, kas skar apkārtējo vidi un dabas resursu izmantošanu, arī lēmumu par tādas paredzētas darbības akceptēšanu, kurai veikts ietekmes uz vidi novērtējums: izvērtē viedokli, kas izteikts sabiedrības līdzdalības procesā; samēro indivīda tiesības un intereses ar sabiedrības ieguvumiem un zaudējumiem, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principu. Valsts institūcijas un pašvaldības iesaista sabiedrību ar vidi saistītu stratēģiju, plānu un programmu (turpmāk plānošanas dokumenti), kā arī to grozījumu sagatavošanā un apspriešanā. Valsts vides institūcijas sadarbojas ar vides konsultatīvo padomi, kurai iesniedz attiecīgus projektus apspriešanai un priekšlikumu sniegšanai. Valsts institūcijas un pašvaldības plānošanas dokumentu sagatavošanas ietvaros nosaka termiņus, kuros paredz sabiedrības līdzdalības iespējas, un norāda institūciju, kurai iesniedzami priekšlikumi vai viedoklis, kā arī savlaicīgi nodrošina sabiedrībai attiecīgo projektu pieejamību. Termiņš sabiedrības priekšlikumu iesniegšanai pēc plānošanas dokumenta nodošanas apspriešanai ir ne mazāks par 30 dienām. Valsts institūcija vai pašvaldība informē sabiedrību par pieņemto plānošanas dokumentu, norādot izraudzītā risinājuma pamatojumu, kā arī vietu, kur var iepazīties ar pieņemto plānošanas dokumentu un lēmumu par tā pieņemšanu. Plānošanas dokumenta izstrādi nodrošinošās valsts institūcijas vai pašvaldības lēmumu par attiecīgā plānošanas dokumenta pieņemšanu var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, bet pēc apstrīdēšanas pieņemto lēmumu pārsūdzēt tiesā, ja plānošanas dokumenta izstrādes laikā nav ievērotas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības līdzdalības tiesības. Šā panta nosacījumi neattiecas uz plānošanas dokumentiem: 1) kuri saistīti tikai ar valsts aizsardzību vai ārkārtas situācijām; 2) kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība notikusi stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma procesa ietvaros; 3) kurus izstrādājot sabiedrības līdzdalība notikusi saskaņā ar ūdens apsaimniekošanas normatīvajiem aktiem. 26 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 17.6 pants. Sabiedrības līdzdalība normatīvo aktu sagatavošanā Valsts institūcijas, pašvaldības un sabiedriskās organizācijas, kā arī vides konsultatīvā padome veicina sabiedrības līdzdalību vides aizsardzības normatīvo aktu sagatavošanas procesā, paredzot iespēju tieši vai ar sabiedrības pārstāvju palīdzību izteikt komentārus, viedokli un iebildumus attiecībā uz normatīvā akta projektu. 27 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.05.2003. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2003.)