44. Article — Valsts kontrole vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā

Valsts kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu izmantošanā vides jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic Valsts vides dienesta un tā struktūrvienību reģionālo vides pārvalžu un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes vides valsts inspektori, kā arī īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrāciju vides valsts inspektori. Lai nodrošinātu vienotu kontroli vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā izmantošanā, vides valsts inspektoru darbību uzrauga Valsts vides dienests. Vides valsts inspektoru formas tērpu, žetonu un apliecību paraugus apstiprina vides ministrs. Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, mēneša laikā no lēmuma spēkā stāšanās dienas var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Vides valsts inspektoru izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt Valsts vides dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā. 47 (03.02.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.03.2005.) 44.1 pants. Vides valsts inspektoru pienākumi Vides valsts inspektori normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic valsts kontroli pār: 1) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus; 2) dabas resursu uzskaiti, piesārņojošo vielu emisiju vidē; 3) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu; 4) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu; 5) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā: a) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu, b) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu, c) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, d) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus; 6) dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu; 7) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās; 8) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības; 9) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā un jaunceļamo objektu vietas izvēlē, esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā, bet attiecībā uz paredzēto darbību, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, tehnisko noteikumu prasību ievērošanu un vides valsts institūcijas izsniegto īpašo būvprojektēšanas noteikumu prasību ievērošanu; 10) piesārņojošas darbības atbilstību likumā "Par piesārņojumu" noteiktajām prasībām; 11) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi; 12) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi. Vides valsts inspektoriem ir arī citi likumos un normatīvajos aktos noteiktie pienākumi. Vides valsts inspektori: 1) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves tiek celtas krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos; 2) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves tiek celtas krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. 48 (22.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 15.05.2003. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 44.2 pants. Vides valsts inspektoru tiesības Vides valsts inspektoriem ir tiesības: 1) iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija; 2) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās; 3) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās; 4) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā; 5) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem; 6) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības; 7) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences); 8) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību; 9) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos; 10) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus; 11) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu; 12) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi; 13) ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības par mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādīt protokolu paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Protokola paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, kārtību, kādā tas noformējams un nosūtāms transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas). Vides valsts inspektoriem ir arī citas likumos un normatīvajos aktos noteiktās tiesības. Transportlīdzekļus un kuģus, kurus, veicot valsts kontroli vides aizsardzībā, izmanto vides valsts inspektori, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var aprīkot ar speciālām gaismas un skaņas signālierīcēm, krāsu un grafisko noformējumu. 49 (22.05.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2001., 15.05.2003. un 03.02.2005. likumu, kas stājas spēkā 04.03.2005. 13.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgu Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu spēkā stāšanos. Sk. pārejas noteikumus.)
  1. 1)) to, lai Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā fiziskās un juridiskās personas ievērotu vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvos aktus, standartu, normatīvu un noteikumu prasības, kā arī izpildītu vides aizsardzības un dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas valsts programmas, plānus, projektus un citus pasākumus;
  2. 2)) dabas resursu uzskaiti, piesārņojošo vielu emisiju vidē;
  3. 3)) visu veidu bīstamo kravu transportēšanas noteikumu ievērošanu;
  4. 4)) atkritumu apsaimniekošanas un iepakojuma normatīvo aktu ievērošanu;
  5. 5)) normatīvo aktu ievērošanu, veicot darbības ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem, to skaitā:
  6. a)) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas normatīvo aktu ievērošanu,
  7. b)) ķīmisko vielu un ķīmisko produktu drošības datu lapu aizpildīšanas un nosūtīšanas kārtības ievērošanu,
  8. c)) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē nepieciešamo izglītības līmeni personām, kas veic uzņēmējdarbību ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem,
  9. d)) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri reglamentē rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un nosaka riska samazināšanas pasākumus;
  10. 6)) dabas resursu izmantošanas nosacījumu un ieguves limitu (kvotu) ievērošanu;
  11. 7)) noteiktā režīma ievērošanu īpaši aizsargājamās dabas teritorijās;
  12. 8)) to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē dabas aizsardzības prasības;
  13. 9)) vides aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu būvniecībā un jaunceļamo objektu vietas izvēlē, esošo objektu paplašināšanā, rekonstruēšanā, ražošanas jaudas palielināšanā un pārprofilēšanā, bet attiecībā uz paredzēto darbību, kurai nav nepieciešams ietekmes uz vidi novērtējums, — tehnisko noteikumu prasību ievērošanu un vides valsts institūcijas izsniegto īpašo būvprojektēšanas noteikumu prasību ievērošanu;
  14. 10)) piesārņojošas darbības atbilstību likumā "Par piesārņojumu" noteiktajām prasībām;
  15. 11)) to, vai ir saņemta atļauja piesārņojošas darbības veikšanai un vai tiek ievēroti šajā atļaujā ietvertie nosacījumi;
  16. 12)) piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu izpētes uzdevumu, piesārņotu vietu sanācijas uzdevumu un programmu izpildi.
  17. 1)) piedalās būvniecības kontrolē, ja būves tiek celtas krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā, akvatorijā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, un to komisiju darbā, kuras veic attiecīgo būvju pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī piedalās kontrolē citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos;
  18. 2)) atbilstoši veikto pārbaužu rezultātiem sniedz atzinumus un attiecīgajiem būvniecības dalībniekiem saistošus norādījumus par normatīvo aktu pārkāpumu novēršanu, ja būves tiek celtas krasta kāpu, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
  19. 1)) iebraukt vai ieiet un netraucēti pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu vai starptautisko tiesību normu ievērošanu jebkurā objektā visā Latvijas Republikas teritorijā, izņemot režīma un militāras nozīmes objektus, kuru apskatei nepieciešama to komandieru (priekšnieku) sankcija;
  20. 2)) aizturēt noteiktā kārtībā vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpējus un, ja nepieciešams (personas noskaidrošanai), nogādāt tos policijas telpās;
  21. 3)) apskatīt un pārbaudīt vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpēju personisko mantu un transportlīdzekļus, konfiscēt nelikumīgi iegūtos dabas resursus un produkciju, tās ieguves rīkus un citus lietiskos pierādījumus to ieguves, glabāšanas, pārstrādāšanas un realizācijas vietās;
  22. 4)) apturēt vai aizliegt īpaši aizsargājamās dabas teritorijās darbības, kuras neatbilst vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, kā arī apturēt mehāniskos transportlīdzekļus ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē, virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, ja tiek pārkāptas vides normatīvo aktu prasības. Inspektoriem, kuri aptur transportlīdzekļus, jābūt formas tērpā;
  23. 5)) pārtraukt patvaļīgu vai ar izmantošanas noteikumu, normu, termiņu un citu prasību neievērošanu saistītu dabas resursu izmantošanu un cita veida darbību, kas ir pretrunā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem;
  24. 6)) pieņemt lēmumus, dot atzinumus un izdot rīkojumus un priekšrakstus, sastādīt protokolus (aktus), izskatīt materiālus par vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem un, ja nepieciešams, saukt vainīgās personas pie administratīvās atbildības vai veikt citas likumos un normatīvajos aktos paredzētās darbības;
  25. 7)) gadījumos, kad netiek ievēroti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvie akti, apturēt, pārtraukt vai aizliegt vainīgo fizisko vai juridisko personu darbību, anulēt vai ierosināt anulēt nelikumīgi iegūtās vai izmantotās atļaujas (licences);
  26. 8)) celt prasības pret vainīgajām personām par videi nodarītā kaitējuma rezultātā radīto zaudējumu atlīdzību;
  27. 9)) savu funkciju veikšanai pieprasīt un saņemt bez maksas no fiziskajām un juridiskajām personām informāciju vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jautājumos;
  28. 10)) likumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā iegādāties, glabāt, nēsāt, pielietot šaujamieročus un speciālos līdzekļus;
  29. 11)) pieņemt operatoram saistošus lēmumus un administratīvos aktus par piesārņojošas darbības veikšanu;
  30. 12)) kontrolējot vides aizsardzības prasību ievērošanu būvniecībā, apsekot būvlaukumu un būvi;
  31. 13)) ja tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības par mehānisko transportlīdzekļu stāvēšanu vai apstāšanos ārpus autoceļiem Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, pludmalē vai īpaši aizsargājamā dabas teritorijā un transportlīdzekļa vadītājs neatrodas pārkāpuma izdarīšanas vietā, sastādīt protokolu— paziņojumu par uzlikto naudas sodu. Protokola — paziņojuma par uzlikto naudas sodu formu un saturu, kārtību, kādā tas noformējams un nosūtāms transportlīdzekļa īpašniekam (valdītājam, turētājam), kā arī naudas soda iekasēšanas un kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets. Pārkāpumus var fiksēt, izmantojot tehniskus līdzekļus (fotoiekārtas vai videoiekārtas).
asfinejoint-stockpenaltyremunerationsalarytax-authorityvid

Cited by (3)