39. Article — Izteikt 209. pantu šādā redakcijā:

«209. pants. Apsūdzības raksts Pēc lietas dalībnieku iepazīstināšanas ar krimināllietas materiāliem izmeklētājs sastāda apsūdzības rakstu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un noslēguma daļas. Ievaddaļā jānorāda šādas ziņas par apsūdzēto: vārds, uzvārds, tēvvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, vai apgādībā ir mazgadīgi bērni, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī jānorāda panti, pēc kuriem uzrādīta apsūdzība. Aprakstošajā daļā tiešā saskaņā ar apsūdzētajam uzrādītās apsūdzības tekstu jānorāda lietas būtība, nozieguma izdarīšanas laiks, vieta, motīvi, izdarīšanas veids, kvalificējošās pazīmes, sekas un citi būtiski apstākļi. Bez tam jānorāda apsūdzētā paskaidrojumi un apsvērumi, kurus viņš izvirza savai aizstāvībai, šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, to pierādījumu analīze, kuri apstiprina nozieguma izdarīšanas faktu un apsūdzētā vainu tā izdarīšanā, ievērojot šā kodeksa 85. panta sestās daļas prasības. Ja apsūdzētais izdarījis vairākus noziegumus vai arī apsūdzētie grupā izdarījuši vienu vai vairākus noziegumus, lietas būtības izklāstā kārtību un pierādījumu analīzes secību nosaka izmeklētājs. Noslēguma daļā jānorāda apsūdzētā atbildību pastiprinošie un mīkstinošie apstākļi, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību. Apsūdzības raksta tekstā jānorāda, kurās lietas lappusēs ir apstiprinājums apsūdzības rakstā izklāstītajiem lietas apstākļiem. Apsūdzības rakstu paraksta izmeklētājs, norādot tā sastādīšanas vietu un laiku.» 40. 210. pantā: papildināt pantu ar šāda satura jaunu otro daļu: «Lai nodrošinātu cietušo, liecinieku un citu lietas dalībnieku personisko drošību, uz tiesas sēdi aicināmo personu sarakstā netiek norādītas viņu adreses, bet nepieciešamības gadījumā - arī uzvārdi. Uzvārda vietā personu sarakstā var norādīt pseidonīmu. Uz tiesas sēdi aicināmo personu, kurām jānodrošina personiskā drošība, saraksta eksemplārs ar pilnām ziņām par šīm personām tiek nodots tiesai aizzīmogotā veidā kopā ar izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām. Ar tiem var iepazīties tikai prokurors, aizstāvis, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.»; uzskatīt panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu. 41. Izteikt 211. pantu šādā redakcijā: «211. pants. Krimināllietas nosūtīšana prokuroram Krimināllietu, kurā pabeigta izmeklēšana, kopā ar apsūdzības rakstu, apsūdzības raksta norakstiem, izmeklēšanas darbību protokolu ievaddaļām aizzīmogotā veidā, attiecīgi iesaiņotiem un aizzīmogotiem lietiskajiem pierādījumiem izmeklētājs nekavējoties nosūta prokuroram.» 42. Papildināt 215.1 panta pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem «tās izņemšanu» ar vārdiem «telefona sarunu noklausīšanos». 43. Papildināt kodeksu ar šāda satura 257.l pantu: «257.1 pants. Krimināllietu apvienošana Saņemot tiesā lietas vairāku personu apsūdzībā par līdzdalību viena vai vairāku noziegumu izdarīšanā vai lietas par vairākiem vienas personas izdarītiem noziegumiem, tiesai ir tiesības šīs lietas ar savu lēmumu apvienot vienā lietvedībā. Šajā gadījumā cietušajam, civilprasītājam un civilatbildētājam, viņu pārstāvjiem, kā arī apsūdzētajam un viņa aizstāvim jāizskaidro tiesības iepazīties ar apvienotās lietas materiāliem un jānodrošina iespēja šīs tiesības izlietot.» 44. Papildināt 268. pantu ar šāda satura trešo daļu: «Nolasot uz tiesas sēdi aicināto personu sarakstu, tiesas sēdes sekretārs nepieciešamības gadījumos nenosauc cietušos, lieciniekus, kā arī citus lietas dalībniekus, kuriem nepieciešams nodrošināt personisko drošību.» 45. 280. pantā: papildināt pantu ar šāda satura jaunu otro daļu: «To lietas dalībnieku personības, par kurām ziņas krimināllietas materiālos ierakstītas saskaņā ar šā kodeksa 85. panta sestās daļas prasībām, tiesa pārbauda pēc pases vai citiem personības dokumentiem.»; uzskatīt panta otro daļu attiecīgi par trešo daļu, 46. Izslēgt 299. panta otrajā daļā vārdu «sociālistiskās». 47. Izteikt 310. panta otro daļu šādā redakcijā: «Ja advokāts piedalījies lietā pēc norīkojuma, tiesa, taisot spriedumu, pieņem lēmumu par advokāta darba samaksu no valsts līdzekļiem, šo izdevumu piedziņu valsts labā no notiesātā vai arī par notiesātā vai attaisnotā atbrīvošanu no šo izdevumu piedziņas.» 48. Izslēgt no 312. panta 1. punkta vārdus «Padomju Sociālistiskās». 49. Izslēgt 322. panta piekto daļu. 50. Izteikt 323. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Par rajona (pilsētas) tautas tiesas un Latvijas Republikas Augstākas Tiesas spriedumu, kas nav stājies likumīgā spēkā, sūdzību vai protestu var iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai. Spriedumu, kas taisīts, no jauna izskatot lietu, var pārsūdzēt un par to var iesniegt protestu vispārējā kārtībā.» 51. Izteikt 354. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Kasācijas instances tiesai ir tiesības, izskatot lietu kasācijas kārtībā, šā kodeksa 317. pantā paredzētajos gadījumos un paredzētajā kārtībā, kā arī gadījumos, kad, izskatot lietu pirmās instances tiesā, pieļauti likuma pārkāpumi, pieņemt blakuslēmumu.» 52. Izslēgt 357. panta otro daļu. 53. Aizstāt 369. panta pirmajā daļā vārdus «PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošanā» ar vārdiem «Latvijas Republikā spēkā esošajos likumdošanas aktos». 54. Izteikt 378. panta trešo daļu šādā redakcijā: «Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnums izskata protestus par Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Prezidija un plēnuma lēmumiem.» 55. Aizstāt 380. panta otrajā daļā vārdus «rajona (pilsētas) prokuroram» ar vārdiem «rajona, pilsētas un reģionālajam prokuroram». 56. Izteikt 391. pantu šādā redakcijā: «391. pants. Prokurora darbības pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas Ja rajona, pilsētas vai reģionālais prokurors pēc jaunatklāto apstākļu izmeklēšanas pabeigšanas lietā, kurā ir likumīgā spēkā stājies spriedums vai lēmums, atzinis, ka ir pamats atjaunot lietu, viņš iesniedz šo lietu un izmeklēšanas materiālus Latvijas Republikas ģenerālprokuroram. Latvijas Republikas ģenerālprokurors lietu un izmeklēšanas materiālus kopā ar savu atzinumu nosūta Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Krimināllietu tiesas kolēģijai. Ja Latvijas Republikas ģenerālprokurors nepiekrīt lietas atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš izbeidz lietvedību.» II. Izdarīt Latvijas PSR civilprocesa kodeksā šādus grozījumus un papildinājumus: 1. Izteikt 286. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Visu Latvijas Republikas pirmās instances tiesu spriedumus puses un citas personas, kas piedalījušās lietā, var pārsūdzēt šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, izņemot spriedumus, kuru pārsūdzēšanu likums neparedz.» 2. Izteikt 287. panta pirmo daļu šādā redakcijā: «Rajonu (pilsētu) tautas tiesu un Latvijas Republikas Augstākās Tiesas spriedumus, kas nav stājušies likumīgā spēkā, var pārsūdzēt vai par tiem var iesniegt protestu Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Civillietu tiesas kolēģijā.» 3. Izteikt 330. panta ceturto daļu šādā redakcijā: «Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnums izskata protestus par Latvijas Republikas Augstākās Tiesas Prezidija un plēnuma lēmumiem.» Latvijas Republikas Augstākas Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1991. gada 13. augustā