7. Article — Kompensējamās subsīdijas apmēra aprēķināšanas principi

(1) Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts kā saņēmēja gūtais mantiskais labums atbilstoši šādiem principiem: 1) valsts sniegtais kapitāls akciju veidā nepiešķir mantisku labumu, izņemot gadījumu, kad var uzskatīt, ka ieguldījums neatbilst privāto ieguldītāju parastajai investīciju praksei (ieskaitot noteikumu par riska kapitālu) eksportētājvalsts teritorijā; 2) valsts aizdevums nepiešķir mantisku labumu, ja vien nav starpības starp summu, ko aizdevuma saņēmējs maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par tirgū saņemtu līdzvērtīgu aizdevumu. Šajā gadījumā mantiskais labums ir starpība starp šīm abām summām; 3) valsts sniegtais galvojums nepiešķir mantisku labumu, ja vien nav starpības starp summu, ko uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņem galvojumu, maksā par valsts nodrošinātu aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības galvojuma. Šajā gadījumā gūtais mantiskais labums ir starpība starp šīm abām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām; 4) valsts īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem vai preču iepirkšana nepiešķir mantisku labumu, ja vien tas nav veikts par atlīdzību, kas ir mazāka nekā atbilstošā preču vai pakalpojumu vērtība vai lielāka nekā atbilstošā atlīdzība. Atlīdzības atbilstību noteic attiecībā uz galvenajiem tirgus nosacījumiem attiecīgajai precei vai pakalpojumam (cenu, kvalitāti, preces vai pakalpojuma pieejamību, tirgus pieejamību, transportēšanu un citiem pirkšanas un pārdošanas nosacījumiem) valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu. (2) Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts uz vienu subsidētās preces vienību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. 8
  1. (1)) Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts kā saņēmēja gūtais mantiskais labums atbilstoši šādiem principiem:
  2. 1)) valsts sniegtais kapitāls akciju veidā nepiešķir mantisku labumu, izņemot gadījumu, kad var uzskatīt, ka ieguldījums neatbilst privāto ieguldītāju parastajai investīciju praksei (ieskaitot noteikumu par riska kapitālu) eksportētājvalsts teritorijā;
  3. 2)) valsts aizdevums nepiešķir mantisku labumu, ja vien nav starpības starp summu, ko aizdevuma saņēmējs maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par tirgū saņemtu līdzvērtīgu aizdevumu. Šajā gadījumā mantiskais labums ir starpība starp šīm abām summām;
  4. 3)) valsts sniegtais galvojums nepiešķir mantisku labumu, ja vien nav starpības starp summu, ko uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņem galvojumu, maksā par valsts nodrošinātu aizdevumu, un summu, ko tas maksātu par līdzvērtīgu komerciālu aizdevumu bez valdības galvojuma. Šajā gadījumā gūtais mantiskais labums ir starpība starp šīm abām summām, kas pielāgotas jebkurām likmju starpībām;
  5. 4)) valsts īstenotais nodrošinājums ar precēm vai pakalpojumiem vai preču iepirkšana nepiešķir mantisku labumu, ja vien tas nav veikts par atlīdzību, kas ir mazāka nekā atbilstošā preču vai pakalpojumu vērtība vai lielāka nekā atbilstošā atlīdzība. Atlīdzības atbilstību noteic attiecībā uz galvenajiem tirgus nosacījumiem attiecīgajai precei vai pakalpojumam (cenu, kvalitāti, preces vai pakalpojuma pieejamību, tirgus pieejamību, transportēšanu un citiem pirkšanas un pārdošanas nosacījumiem) valstī, kas veic minēto nodrošinājumu vai iepirkšanu.
  6. (2)) Kompensējamās subsīdijas apmērs tiek aprēķināts uz vienu subsidētās preces vienību Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.
ascustomsgovernmentimport-exportjoint-stockmkremunerationsalary

Cited by (1)