1. Article

Termini komersants un uzņēmējs nav sinonīmi. Tie izsaka katrs savu atšķirīgu jēdzienu, tāpēc termins komersants nav lietojams uzņēmēja vietā un ar terminu uzņēmējs nevar aizstāt terminu komersants. Uzņēmējs ietver plašāku jēdzienu: tā ir 'fiziska vai juridiska persona, kas iegulda kapitālu ilgstošā vai sistemātiskā saimnieciskā darbībā'. Uzņēmēja tiešais nolūks var nebūt peļņas gūšana. Uzņēmējs var būt: rīcībspējīga fiziska persona, ģimene, uzņēmējsabiedrība, valsts, pašvaldība, sabiedriska organizācija, reliģiska organizācija u.tml. Savukārt komersants ir 'fiziska vai juridiska persona, kuras saimnieciskā darbība orientēta uz peļņas gūšanu, tirdzniecību'. Komersanti ir daļa no uzņēmējiem (minimālais gada apgrozījuma apmērs un citi noteikumi, kas attiecināti uz komersantiem, minēti Komerclikuma B daļā). Ja Komerclikums orientēts uz komersantiem, termina komersants lietošana tajā ir pamatota. Katrā ziņā jau Komerclikuma sākumdaļā ir nepieciešama termina komersants definīcija. Atbilstoša jēdzieniskā atšķirība ir arī starp terminiem komercdarbība un uzņēmējdarbība: tie nav sinonīmi , tāpēc termins komercdarbība nav automātiski aizstājams ar uzņēmējdarbība. Uzņēmējdarbība ir 'fiziskas vai juridiskas personas ilgstoša vai sistemātiska saimnieciskā darbība, kas saistīta ar kapitāla ieguldīšanu un vērsta uz preču ražošanu, realizāciju, dažādu darbu izpildi, pakalpojumu sniegšanu, tirdzniecību u.c.' (Likumu terminu vārdnīca. R., 1999, 226.lpp.). Uzņēmējdarbības tiešais nolūks var nebūt peļņas gūšana. Savukārt komercdarbība ir 'atklāta ar preču un pakalpojumu tirdzniecību (pirkšanu un pārdošanu) saistīta saimnieciskā darbība, ko peļņas gūšanas nolūkā veic komersants vai komercsabiedrība'. Ja Komerclikums regulē komercdarbību, nevis vispār uzņēmējdarbību, termina komercdarbība lietošana ir pamatota.