2. Article

Strīdīgs ir termina firma lietojums Komerclikumā un juridiskajā terminoloģijā salīdzinājumā ar vispārlietojamo literāro valodu. Latviešu literārajā valodā aizguvums firma vairāk nekā 50 gadus lietots vispārīgā 'ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma vai to apvienības' nozīmē (kaut arī tam nebija piešķirta konkrēta termina nozīme). Šajā nozīmē vārds firma skaidrots latviešu literārās valodas vārdnīcās un pazīstams plašākā Latvijas sabiedrībā. Turklāt vārds firma ir internacionālisms, un tam atbilstošais angļu valodas vārds firm līdzīgi skaidrots arī angļu valodā (sk. Oksfordas vārdnīcas 1996.gada izdevumu). Tā tas fiksēts arī speciālajā ekonomikas terminoloģijā (sk. Ekonomikas skaidrojošo vārdnīcu. R., "Zinātne", 2000) un pat jurisprudencē (sk. Latviešu-angļu-latviešu juridisko terminu vārdnīca. R., American Bar Association, 1993). Turpretī Komerclikumā termins firma lietots citā, t.i., 'komersanta nosaukuma', nozīmē, tāpēc, no vienas puses, iebildumiem pret šādu lietojumu ir pamats. No otras puses, Konversācijas vārdnīcā termins firma skaidrots kā tirdznieciskais "vārds, ar kādu tirgotājs ved savu veikalu un parakstās tirdzniecības lietās" (sk.8688. sleju). Vārdam firma otra, t.i., 'nosaukuma' nozīme minēta arī "Latvijas padomju enciklopēdijas" 3.sējumā (R., 1983) un jaunākajā "Svešvārdu vārdnīcā" (R., 1999). Bez tam, kā apgalvo juristi, 'nosaukuma' nozīme kā vienīgā termina firma nozīme oficiāli lietota juridiskās terminoloģijas praksē, tāpēc atteikties no tās praktiski neesot iespējams. Ievērojot raksturoto situācijas pretrunīgumu, LZA TK atzīst, ka: 1) termina firma lietošanu 'komersanta nosaukuma' nozīmē balsta (un pieļauj) juridiskās terminoloģijas prakse, un vārda firma divnozīmīguma dēļ tā aizstāšana ar vārdkopu firmas nosaukums Komerclikumā nav vēlama , jo tas jēdzienisko skaidrību nedotu; jēdzieniski skaidras būtu vārdkopas komersanta nosaukums, filiāles nosaukums u.tml. pašreiz Komerclikumā lietoto komersanta firma un filiāles firma vietā; 2) vārda firma divnozīmīgums un vispārlietojamās un juridiskās nozīmes nesaderība, turklāt vienā un tai pašā saimnieciskās darbības jomā, kas skar ne tikai tieslietas, bet arī ekonomiku, nenovēršami radīs valodas praksē neskaidrības un pārpratumus, tāpēc turpmāk terminu firma ieteicams paturēt tikai vienā no nozīmēm, turklāt: a) ja terminu firma patur 'nosaukuma' nozīmē, tad jāatsakās no firmas kā 'ražošanas vai tirdzniecības uzņēmuma vai to apvienības' izpratnes (un tad par nevēlamiem jāatzīst tādi lietojumi kā: šūšanas firma "Latvija", mēbeļu firma "Rīga", firmas veikals, firmas preces, firmas direktors, firmas veidlapas, firmas darbība, firma aicina darbā, kas nav tikai sarunvalodas līmeņa lietojums); b) ja atteiktos no termina firma 'nosaukuma' nozīmē, būtu iespēja firmu paturēt kā kopjēdziena nosaukumu (atbilstoši angļu vārdam company* ). Tā kā vārds firma ir internacionālisms, protams, būtiski ir saskaņot internacionālisma semantiku ar saskarvalodām (galvenokārt, ar angļu un franču valodu, kam ir galvenā loma ES).