1. Article

Problēma Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 1.pantu Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Tikai tiesa ir tiesīga spriest Latvijā tiesu. Saskaņā ar 1994.gada 19.maija "Prokuratūras likuma" 1.panta 1.punktu, prokuratūra ir tiesu varas institūcija. Neskatoties uz tiesu varas būtisko lomu demokrātiskas valsts principu nostiprināšanā un tālākā attīstībā, kopš 1990.gada 4.maija, kad tika pasludināta Latvijas valsts neatkarība, tiesu sistēmas attīstība un pilnveidošana nav bijusi prioritāte. Šobrīd stāvoklis tieslietās un iekšlietās jeb Eiropas Savienības Trešajā pīlārā tiek akcentēts kā nozīmīgs Eiropas Savienības kandidātvalstu novērtējuma kritērijs saskaņā ar Eiropas Parlamentā sniegto ziņojumu (2001.gada 4.septembrī) Latvijā nepieciešams īstenot konsekventas un progresīvas reformas administratīvajā un tiesu sistēmā, kā arī cīņā pret korupciju. Vienlaikus, atbilstoši Latvijas Nacionālajai programmai Integrācijai Eiropas Savienībā, tiesu sistēmas pārvaldē pastāvošo problēmu apzināšana un risināšana ir viena no prioritārajiem uzdevumiem veidojot un nostiprinot Latvijas tiesu sistēmu. Latvijā ir izveidojusies situācija, kad tiesību aizsardzības iestādēs strādājošo darba samaksa ir neatbilstoša viņu veicamajiem pienākumiem un atbildībai par paveikto. Sevišķi problemātiska situācija ir izveidojusies tiesu sistēmā strādājošajiem. Latvijas Republikas Satversmes 83.pantā ir noteikts, ka tiesneši ir neatkarīgi un vienīgi likumam padoti, taču neatkarības principa pastāvēšana neatbilstošās darba samaksa dēļ ir nopietni apdraudēta. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 86.pantu tiesnesim ir uzlikts par pienākumu darboties tā, lai neciestu tiesas un tiesneša cieņa un gods, objektivitāte un tiesas neatkarība, tas nozīmē, ka tiesnesim arī ārpus tiesas ir jāievēro šie pienākumi. Jāņem vērā, ka tiesneša amats nav savienojams ne ar piederību pie partijām, ne arī kādām citām politiskajām organizācijām. Tiesnešiem nav atļauts arī streikot, līdz ar to viņu tiesības uz sava viedokļa aizstāvēšanu ir minimālas, jo likums to nepieļauj. Tiesnešu atbildību raksturo tas, ka tiesas nolēmumus, ar kuriem lieta tiek izspriesta pēc būtības, viņi taisa spriedumu veidā un pasludina Latvijas Republikas vārdā. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 16.pantu, šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu. Pašreiz pastāvošā zemā darba samaksa tiesnešiem un prokuroriem ir par pamatu tam, ka: 1) valstī ir radusies situācija, kad nav nopietnas konkurences uz tiesneša un prokurora amatu, līdz ar to, attiecībā uz tiesnešiem nav iespējams pilnībā izpildīt likuma "Par tiesu varu" 51.panta prasības - izraugoties kandidātu tiesneša amatam, jāievēro princips, ka par tiesnesi var strādāt tikai augsti kvalificēts un godīgs jurists. Vistiešākie līdzekļi prokuroru un tiesnešu neieinteresētības lietu izlemšanā un procesuālās neatkarības sasniegšanā un garantēšanā ir nopietnas konkurences uz tiesneša un prokurora amatu radīšana un pasākumi konkurētspējīgai uzņemšanai profesijā. Ņemot vērā prokuroru un tiesnešu funkcijas, ir nepieciešams nodrošināt augsti kvalificētu juristu iesaisti darbam prokuratūras iestādēs un tiesās. Pašreiz rajonu (pilsētu) tiesās ir vakantas 13 tiesnešu vietas, apgabaltiesās - 4; 2) tiesnešu un prokuroru starpā pastāv kadru mainība, jo spējīgie juristi pāriet darbā privātajās struktūrās, kur darba samaksa ir daudz lielāka nekā pildot tiesneša vai prokurora amata pienākumus. Jāņem vērā, ka gan tiesnesim, gan prokuroram ir aizliegts stāties papildus darba attiecībās un mēneša darba samaksa viņiem faktiski ir vienīgais pieļaujamais ienākumu avots; 3) tiek radīti apstākļi korumpētībai. Saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 10.pantu tiesu neatkarība jāgarantē valstij. Šī neatkarības garantēšana lielā mērā izpaužas ar tādu apstākļu radīšanu tiesnesim, kuros viņš var pilnībā justies patstāvīgs kā darbā, tā arī sadzīvē. Par tiesnešu darba samaksas un piemaksu sistēmas nesakārtotību valstī liecina Eiropas Savienības pasūtītie un veiktie pētījumi par korupciju Latvijas tiesu sistēmā, kā arī Latvijas sabiedrības neuzticība tiesu sistēmai. Statistikas rādītāji liecina, ka šobrīd rajonu (pilsētu) tiesu tiesnešu (kopā 188) vidējā darba samaksa ar piemaksu par kvalifikācijas klasi ir LVL 400,- mēnesī, priekšsēdētāja vietniekam (kopā 12) - Ls 424,- mēnesī, tiesas priekšsēdētājam (kopā 34) - Ls 471,- mēnesī. Apgabaltiesu tiesnešu (kopā 82) vidējā darba samaksa kopā ar piemaksu par kvalifikācijas klasi ir Ls 520,- mēnesī, kolēģijas priekšsēdētājam (kopā 10) - Ls 549,- mēnesī, priekšsēdētāja vietniekam (kopā 2) - Ls 549,- mēnesī, priekšsēdētājam (kopā 5) - Ls 610,- mēnesī. Jāņem vērā, ka šī darba samaksa ir bruto. Eiropas Padomes Ministru Komitejas 2000.gada 6.oktobra rekomendācijas Rec (2000) 19 un to skaidrojošais memorands par Valsts prokuratūras lomu krimināltiesību sistēmā uzsver atbilstošu dienesta apstākļu un atlīdzības par darba pienākumu pildīšanu nodrošināšanas nepieciešamību prokuratūras iestāžu darbiniekiem. Tāpat kā tiesneši, arī prokurori var pildīt savus pienākumus un realizēt profesionālo atbildību tikai tad, ja viņiem ir atbilstošs statuss, organizatoriskā bāze, personāla un telpu resursi, transporta un tehniskie līdzekļi un vienkārši atbilstošs budžets. Kā norādīts augstāk minēto Eiropas Padomes Ministru Komitejas rekomendāciju skaidrojošajā memorandā, sevišķi ir jāuzlabo prokuroru stāvoklis Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, ierobežojot prokuratūras sistēmas darbinieku tendenci pāriet uz darbu privātajā sektorā. Bez tam prokuroru statusam un atlīdzībai par darba pienākumu pildīšanu ir jābūt maksimāli līdzsvarotiem ar tiesu sistēmas amatpersonu statusu un darba samaksu, jo gan vieni, gan otri nodrošina likumības ievērošanu valstī. Problemātiska situācija ir izveidojusies ne tikai ar tiesnešu darba samaksu, bet arī ar pārējo tiesas darbinieku (tiesnešu palīgu, kancelejas darbinieku, tiesas sēžu sekretāru utt.) darba samaksu. Tieši no tiesas darbinieku rīcības lielā mērā ir atkarīga lietu kvalitatīva un savlaicīga izskatīšana. Tā piemēram, ja tiesnesim ir kvalificēts tiesneša palīgs, kas saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 99.pantu pieņem apmeklētājus, viņu iesniegumus, veic pasākumus sakarā ar lietu sagatavošanu izskatīšanai tiesas sēdē, kā arī pilda citus tiesneša dotus uzdevumus, jo mazāk laika tiesnesim ir jāvelta salīdzinoši vienkāršiem jautājumiem, kā piemēram, lēmumu projektu sagatavošanai u.c. un tajā pat laikā tiesnesis var vairāk koncentrēties apjomīgu (piemēram, vairāki tiesājamie krimināllietā) un sarežģītu (piemēram, vairāk nekā 10 noziedzīgu nodarījumu epizodes) tiesas spriedumu rakstīšanai. Ja tiesnesim ir kvalificēts tiesas sēžu sekretārs, kas saskaņā ar likuma "Par tiesu varu" 102.pantu raksta tiesas sēdes protokolu, tiesnesim ir iespēja daudz kvalitatīvāk uzrakstīt tiesas spriedumu. Jo tiesas sēdes protokols satur tādas ziņas kā procesa dalībnieku paskaidrojumi, liecinieku liecības, ziņas par lietisko un rakstveida pierādījumu pārbaudi utt. Zemās darba samaksas dēļ, tiesās ir problemātiski piesaistīt kvalificētus tulkus, kuri likumā noteiktajos gadījumos personai, kas neprot valsts valodu tulko gan tiesas dokumentus, gan pašu tiesas sēdes gaitu. Turklāt, tulkam ir jābūt juridiskajām pamatzināšanām. Par tiesas darbinieku zemo darba samaksu liecina šādi rādītāji: Rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku darba samaksa N.p.k. Amata nosaukums Kvalifikācijas kategorija Štata vienību skaits Esošā darba samaksa 1. Priekšsēdētāja palīgs 10 38 115,00 2. Tiesneša palīgs 10 200 115,00 3. Konsultants 10 8 115,00 4. Kancelejas vadītāja 11 42 93,00 5. Sēžu sekretāre 11 234 93,00 6. Tiesas sekretāre 12 33 80,50 7. Tulks 13 64 75,50 8. Sekretāre - mašīnrakstītāja 18 6 65,50 9. Saimniecības pārzinis 18 6 65,50 10. Mašīnrakstītāja 19 43 64,50 11. Arhivārs 23 34 60,50 Kopā 708 12. Apkalpojošais personāls 24 150 60,00 Pavisam 1092 Apgabaltiesu darbinieku darba samaksa Amata nosaukums Kvalifikācijas kategorija Štata vienību skaits Esošā darba samaksa Priekšsēdētāja palīgs 9 5 140,5 Tiesneša palīgs 9 70 140,5 Apgabaltiesas konsultants 10-9 6 128,5 Struktūrvienības vadītājs 9 13 140,5 Vadošais speciālists 11 9 93 Sēžu sekretāre 11 70 93 Tiesas sekretāres 12 18 80,5 Tulks 13 16 75,5 Sekretāre - mašīnrakstītāja 18 13 65,5 Kopējamo aparātu operators 19 1 64,5 Administrators 20 1 63,5 Šoferis 20 4 63,5 Arhivārs 23 5 60,5 kopā kancelejas darbinieki 231 Apkalpojošais personāls 24 31 60 Pavisam: 361