2. Article

Mērķis Koncepcijas mērķis ir pilnveidot tiesnešu un tiesas darbinieku darba apmaksas sistēmu, kas būtu profesionālas, taisnīgas un objektīvas tiesas pastāvēšanas pamatā. Paaugstinot darba samaksu tiesnešiem un arī tiesas darbiniekiem, tiktu panākta konkurence juristu starpā, kas vēlētos minētos amatus ieņemt, jo šobrīd tiesneša un vēl jo mazāk - tiesas darbinieka amats nav ieguvis nepieciešamo statusu juristu lokā. Rodoties konkurencei, arī palielinātos speciālistu skaits, no kā būtu iespējams izvēlēties spējīgākos, tas, savukārt, paaugstinātu tiesas darba efektivitāti un tiesnešu taisītie nolēmumi iegūtu citu kvalitāti. Vienlaicīgi tiktu radīti arī priekšnosacījumi korupcijas izskaušanai. Paaugstinot darba samaksu tiesas darbiniekiem, tiktu samazināta biežā kadru mainība, kas būtiski ietekmē tiesas kopējo darbu. Lai, paaugstinot tiesnešu darba samaksu, tiktu panākta atbilstoša tiesnešu atbildība, ir sagatavoti grozījumi Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, jo pie esošās redakcijas nebija iespējams saukt pie disciplinārās atbildības tiesnešus, kas, izskatot lietas, pieļāvuši nolaidību vai nevērību, kā arī pārkāpuši tiesnešu ētikas normas. Grozījumos ir ieviesta norma, kas paredz disciplināro atbildību tiesnesim par Korupcijas novēršanas likumā paredzēto ierobežojumu neievērošanu. Minētās darbības ir skatāmas kontekstā ar Tiesu administrācijas izveidošanu, jo, izveidojot šo institūciju, tiesnešiem tiks maksimāli nodrošināta neatkarība viņu darbībā, tomēr, izmantojot šo neatkarību likumā neparedzētiem mērķiem, ir jābūt noteiktai stingrai atbildībai. Tādējādi ir paredzēts arī paplašināt tiesas priekšsēdētāja funkcijas tiesnešu pieļauto pārkāpumu novēršanā un līdz ar to arī atbildība, kas iestājas, priekšsēdētājam nerealizējot šīs funkcijas. Stājoties spēkā jaunajiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozījumiem, ir panākts, ka tiesas sēdes noritēs raitāk nekā līdz šim, jo atsevišķos gadījumos tiesai (tiesnesim) nebūs nepieciešams veikt izmeklēšanu. Grozījumos ir palielināts to gadījumu skaits, kad drīkstēs piemērot saīsināto procesu, un arī šis apstāklis ir vērā ņemams, jo tādējādi būs iespēja paaugstināt lietu izskatīšanas apjomus. Grozījumos ir iestrādāts arī līdz šim nepiemērots princips, proti, arī prokuroriem likumā noteiktajos gadījumos būs iespēja pieņemt krimināllietā nolēmumu, tādējādi lietai nemaz nenokļūstot tiesā. Visi šie grozījumi ir izstrādāti ar tendenci novērst pašreiz esošo situāciju, kas saistīta ar krimināllietu ilgstošu neizskatīšanu tiesā tās noslogotības dēļ. Tajā pašā laikā, gan prokuroram, gan tiesnesim ir jāuzņemas vēl lielāka atbildība, jo, palielinoties izskatīto lietu skaitam, tiesnesim un prokuroram ir jāpieņem vairāk nolēmumu, tāpēc ir ļoti būtiski, lai tiesnesis un prokurors saņemtu atbilstošu darba samaksu savai atbildībai un veicamajam darba apjomam. Vienlaicīgi ar tiesnešu un tiesas darbinieku darba samaksas paaugstināšanu ir plānots pabeigt pilnībā tiesu informatīvās sistēmas ieviešanu tiesās, kas nodrošinās caurskatāmību, tādējādi arī pašai sabiedrībai būs iespējas sekot līdzi procesiem, kas saistīti ar tiesu darba organizāciju un informēt par konstatētajiem pārkāpumiem vai nu tiesas priekšsēdētāju vai Tieslietu ministriju. Ir uzsākts ANO Attīstības programmas un Tieslietu ministrijas projekts "Atbalsts tiesu sistēmai", kura ietvaros tiks definēti kritēriji tiesnešu atlasei un pārskatīta pastāvošā kārtība un procedūra tiesneša apstiprināšanai amatā, kā arī tiks izstrādātas jaunas apmācību programmas un risinājumu varianti apmācību plānošanai un koordinēšanai. Projekta daļu par tiesnešu atlases kritēriju definēšanu un amatā apstiprināšanas procedūru pārskatīšanu ir plānots pabeigt līdz 2003.gada aprīlim, ieviešot stingrus un noteiktus kritērijus tiesnešu kandidātu atlasei.