1. Article

Ievads Saskaņā ar Latvijas pozīciju 26. sarunu sadaļā "Ārējās attiecības", Latvijai ir jāpievienojas visiem Eiropas Savienības (ES) noslēgtajiem ekonomiskā rakstura līgumiem, tai skaitā EET līgumam. Papildus Latvija izteica gatavību pievienoties EET līgumam vienlaicīgi ar iestāšanos ES. EET Līgums ir līgums starp ES dalībvalstīm un trīs Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstīm - Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu (EET EBTA dalībvalstis). EET līgums praktiski paredz šo trīs valstu iekļaušanu ES vienotajā tirgū, izņemot lauksaimniecības tirgu. Tirdzniecību ar pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem regulē atsevišķie protokoli pie EET Līguma. EET Līguma mērķis ir veicināt ilgstošu un stabilu ekonomisko attiecību nostiprināšanu ar vienādiem konkurences un tirdzniecības nosacījumiem. Ar līgumu tiek izveidota vienotā Eiropas Ekonomiskā Telpa. EET līgums aptver sekojošās jomas: - brīvā preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība; - konkurences un citi kopējie nosacījumi; - horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu. Papildus EET līgums paredz sadarbību zinātnē un attīstībā, vides, izglītības un sociālajā jomās. Saskaņā ar EET līguma 128. punktu pievienošanās EET līgumam nenotiek automātiski, valstīm ir jāuzsāk pievienošanas sarunas ar visām EET līguma dalībvalstīm. Pievienošanas sarunas pabeidzot, pievienošanas protokols ir ratificējams. Lai uzsāktu pievienošanas sarunas, ir izveidota darba grupa Latvijas nostājas izstrādāšanai (LR Ministru prezidenta 2002.gada 23.decembra rīkojums Nr.398 "Par darba grupu par pievienošanos Eiropas Savienības līgumiem ar trešajām valstīm"). Darba grupā ir pārstāvētas Ekonomikas, Zemkopības, Finanšu, Tieslietu, Satiksmes un Ārlietu ministrijas. Ir pieaicināti arī eksperti no Labklājības ministrijas. Darba grupa ir izvērtējusi Latvijas Republikas intereses EET līguma ietvaros un izstrādājusi sekojošu Latvijas Republikas pozīciju sarunām.