2. Article

Latvijas Republikas sarunu pozīcija, balstoties uz Eiropas Komisijas izvirzītajām sarunu tēmām 2.1. Vispārējie jautājumi Pievienojoties EET līgumam Latvija uzskata, ka līgumā būtu iestrādājami tie pārejas periodi, kuri ir panākti pievienošanās sarunās ES. Latvijai nebūs nepieciešami papildus pārejas periodi. 2.2. Finansu instruments Latvija atbalsta Eiropas Komisijas pozīciju attiecībā uz papildus maksājumu veikšanu ekonomiskās un sociālās kohēzijas fondā EET EBTA dalībvalstu puses. Līdz ar jaunu dalībvalstu pievienošanos, ievērojami paplašināsies ES vienotais tirgus. Tādējādi, arī EET EBTA dalībvalstis ar EET līguma palīdzību iegūs pieeju ievērojami lielākam tirgum. Latvija ir ieinteresēta, lai papildus maksājumi no EET EBTA dalībvalstīm tiktu novirzīti atsevišķajā apakšfondā, kurš paredzēts jauno dalībvalstu atbalstīšanai. Latvijai nav noslēgti atsevišķi divpusējās palīdzības līgumi ar EET EBTA dalībvalstīm. Latvija ir saņēmusi finansiālo palīdzību no Norvēģijas, balstoties uz divpusējo sadarbību. Laikposmā no 1992.gada 1.janvāra līdz š.g. 31.oktobrim no Norvēģijas saņemtā tehniskā palīdzība un investīcijas kopumā sastāda 2,6 milj.LVL. Norvēģija ir sniegusi palīdzību Latvijai aizsardzības, tieslietu, iekšlietu, izglītības un kultūras jomās. Latvija ir izteikusi priekšlikumus turpmāk sadarboties ar Norvēģiju ES integrācijas jautājumos, konkrēti - sabiedrības integrācijas, iekšlietu, tieslietu, ekonomiskās sadarbības, veselības aprūpes, lauksaimniecības un lauku attīstības jomās. Latvija ir ļoti ieinteresēta saglabāt iespēju arī turpmāk sadarboties ar Norvēģiju. 2.3. Tirdzniecība ar lauksaimniecības produktiem un lauksaimniecības pārstrādes produktiem Pašreiz Latvijas tirdzniecību ar lauksaimniecības pārstrādes produktiem regulē Latvijas un EBTA valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums, kurš paredz atvieglotu tirgus pieeju Latvijai svarīgām precēm. Savukārt, tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi divpusējie Latvijas un EBTA valstu līgumi. Tomēr līdzšinējais Latvijas tirdzniecības apgrozījums ar EBTA valstīm šajās preču grupās ir salīdzinoši neliels un 2001.gadā sastāda 11.1 milj.LVL (eksports - 0.1milj.LVL, imports - 11 milj.LVL ). EET līgums regulē tirdzniecību ar lauksaimniecības pārstrādes produktiem. Savstarpējo tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm regulē atsevišķi noslēgti divpusējie līgumi. Pievienojoties EET līgumam, Latvija būtu ieinteresēta saglabāt esošo tirgus pieeju tirdzniecībā ar lauksaimniecības precēm un lauksaimniecības pārstrādes produktiem EET EBTA dalībvalstu tirgiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas mandātu, sarunas tiks vestas par esošo kvotu palielināšanu, ņemot vērā ES iekšējā tirgus paplašināšanos. Kopumā Latvijas lauksaimniecības preces pēc pievienošanās EET līgumam iegūs ne mazāk labvēlīgu pieeju EET EBTA valstu tirgiem kā tas ir patreiz. Latvija uzskata par nepieciešamu nākotnē uzsākt jaunu liberalizācijas raundu tirdzniecībai ar lauksaimniecības precēm, lai EET līgumā ietvertu arī jauno dalībvalstu intereses. 2.4. Tirdzniecība ar zivju produktiem Tirdzniecība ar zivsaimniecības produktiem ir Latvijas interešu prioritāte sarunās par pievienošanos EET līgumam. Ņemot vērā to, ka EET līguma nosacījumi neparedz brīvu tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem, Latvijai var ievērojami pasliktināties importa režīms attiecībā uz atsevišķu zivju izejvielām. Saskaņā ar līguma nosacījumiem, ES piemēro Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai svarīgākajām EBTA valstu izcelsmes precēm ievedmuitas tarifus (piemēram, siļķes un to filejas - 15%; saldētās makreles - 15-20%, un to filejas - 15%; saldēti pieņi un ikri no siļķēm - 10%). Pašreiz spēkā esošais Latvijas-EBTA brīvās tirdzniecības līgums paredz brīvu tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem, kas nodrošina Latvijas neierobežotu pieeju tās zivju rūpniecībai vitāli svarīgām izejvielām. Visbūtiskākais Latvijai ir zivju imports no Norvēģijas, kurš 2001.gadā sastādīja 3.5 milj.LVL. Savukārt, importa īpatsvars no Norvēģijas sastāda 30-40% no kopēja zivju produkcijas importa apjomiem un 28-30% no zivju rūpniecībai nepieciešamajām izejvielām. Norvēģijas importa īpatsvars atsevišķu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai svarīgām zivju produkcijas veidu importa apjomā ir šāds - saldētās siļķes (HS kods 030240; 030350) - 50,4%, saldētās makreles (HS kods 030264; 030374) - 35,6%; saldētās siļķes filejas (HS kods 030420 75) - 80% un saldētie ikri un aknas (HS kods 030270; 030380) - 81%. Latvija importē zivju produktus arī no Islandes. Šajā gadījumā importa apjomi ir daudz mazāki - 2001. gadā zivju produkcijas importa vērtība sastādīja 396,92 tūkst.LVL. Lai arī turpmāk nodrošinātu Latvijas zivju pārstrādes rūpniecībai pieeju svarīgāko izejvielu tirgum Norvēģijā un Islandē, Latvija uzskata par nepieciešamu attiecīgajām preču grupām EET līguma ietvaros paredzēt tarifu kvotas ar 0% ievedmuitas likmi (pielikums). Ekonomikas ministrs J.Lujāns Pielikums Latvijas Republikas pozīcijai sarunās par pievienošanos Līgumam par Eiropas ekonomisko telpu EBTA valstu izcelsmes preces, kurām Latvija pieprasa tarifu kvotas ar 0% ievedmuitas nodokļa likmi HS kods Apraksts Tarifu kvota (t) ex 0302 40 -siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii) no 16.jūnija līdz 14.februārim 4600 ex 0303 50 -siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii) no 16.jūnija līdz 14.februārim 0304 20 750 --siļķes (Clupea harengus, Clupea pallasii) 2600 ex 0302 64 --skumbrija (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus) no 16.jūnija līdz 14.februārim 2000 ex 0303 74 --skumbrija (Scomber scombrus, Scomber australasicus, Scomber japonicus) no 16.jūnija līdz 14.februārim ex 0302 70 -aknas un ikri 500 ex 0303 80 -aknas un ikri Ekonomikas ministrs J.Lujāns