1. Article

Latvijas Republikā veiktās zemes reformas pamatprincipi prasa ievērot gan to bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku īpašuma tiesības, kam tās bija 1940.gada 21.jūlijā, gan pašreizējo ēku un būvju īpašnieku, zemes lietotāju, kā arī valsts un pašvaldību likumīgās intereses. Lai šos likumā minētos principus īstenotu, zemes reforma noteikta kā terminēts process, jo tā ir saistīta ar konkrētu termiņu ievērošanu gan attiecībā uz pašas zemes reformas norisi (sākumu, pabeigšanu, kārtām), gan attiecībā uz zemes vai kompensācijas pieprasījumu iesniegšanu un izskatīšanu. Atbilstoši zemes reformu regulējošiem normatīvajiem aktiem bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bija dotas tiesības brīvi izvēlēties - vai viņi vēlas atgūt zemi (izņemot gadījumus, kad zemi nevarēja atgūt likumā noteikto ierobežojumu dēļ) vai arī saņemt par šo zemi kompensāciju. Termiņš, kādā iesniedzami pieteikumi kompensācijas saņemšanai, bija noteikts jau ar Augstākās padomes 1991.gada 15.maija lēmumu "Par tiesībām saņemt kompensāciju par 1940.gada 22.jūlijā Latvijas Republikas lauku apvidos nacionalizēto zemi". Šā lēmuma 2.punkts paredzēja, ka pieteikumi kompensācijas saņemšanai iesniedzami pagastu pašvaldībām līdz 1992.gada 20.jūnijam. Taču 1992.gada 10.jūnijā, izdarot grozījumus iepriekšminētajā lēmumā, šis termiņš tika pagarināts līdz 1992.gada 31.decembrim. Likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantā sākotnēji bija noteiktas tikai kompensācijas saņemšanas tiesības, nevis tās saņemšanas kārtība. Šā likuma pieņemšanas laikā kompensācijas pieteikumu iesniegšanas termiņš bija zināms un saistošs visām personām, kuras vēlējās saņemt kompensāciju par savulaik nacionalizēto zemi. Zemes reformas sākumā likumdevējs vispār nebija paredzējis tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus naudā. Vēlāk 12.pants tika papildināts ar otro daļu, dodot tiesības atsevišķām personu kategorijām dzēst zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus, saņemot samaksu naudā. Kā viens no kritērijiem iespējamai zemes īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanai šīs daļas 1. un 3.punktā bija izvirzīta prasība, ka kompensācijas pieteikumam ir jābūt iesniegtam līdz noteiktam laikam - 1992.gada 31.decembrim. Tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus tika piešķirtas noteiktām personām, kuras cita starpā bija ievērojušas likumdevēja noteikto pieteikšanās termiņu. To personu loks, kurām tika dotas tiesības saņemt īpašuma kompensācijas sertifikātus, ir daudz lielāks nekā to personu loks, kurām likumdevējs ir piešķīris papildu priekšrocības dzēst tos naudā. Ņemot vērā ekonomisko un sociālo situāciju valstī, likumdevējs atsevišķām bijušo zemes īpašnieku un viņu likumīgo mantinieku kategorijām piešķīra papildu tiesības dzēst viņu pieprasītos kompensācijas sertifikātus naudā - 28 latu apmērā. Personas, kurām likumdevējs piešķīra tiesības dzēst kompensācijas sertifikātus, bija visvairāk cietušas zemes nacionalizācijas laikā, kā arī komunistiskā un nacistiskā režīma represijās. Objektīvu iemeslu dēļ nebija iespējams dzēst visus bijušajiem zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem piešķirtos zemes īpašuma kompensācijas sertifikātus. Šādā gadījumā bijušo zemes īpašnieku un/vai viņu mantinieku intereses nebūtu samērīgas ar pārējo sabiedrības locekļu interesēm, jo tie varētu ciest pārmērīgi lielu izmaksu rezultātā. Šāda papildu priekšrocību piešķiršana atsevišķām personu grupām pamatojas uz taisnīguma principu. Centrālā zemes komisija un Valsts zemes dienests bija konstatējis, ka Latvijā ir pieprasīta kompensācija apmēram par 1 miljonu hektāru zemes. Saeimas sēdē, kad likumdevējs lēma par kompensācijas sertifikātu dzēšanu naudā, tika minēts, ka tad, ja valstij būtu jāmaksā 28 lati par sertifikātu visām kompensāciju pieprasījušām personām, tas, pēc Valsts zemes dienesta datiem, prasītu no valsts budžeta aptuveni 150 miljonus latu. Šajā laikā valsts budžets bija aptuveni 900 miljoni latu. Ņemot vērā ierobežotās valsts budžeta iespējas, šāds izmaksas process ievilktos, bet tas no zemes tirgus un zemes īpašuma attiecību sakārtošanas viedokļa būtu nepieņemami. Savukārt, paredzot apstrīdētajās likuma normās noteiktajām personām tiesības dzēst sertifikātus naudā, izmaksājamā summa varētu būt ap 8 miljoniem latu (sk. Latvijas Republikas 5.Saeimas 1994.gada 1.decembra sēdes stenogrammu).