36. Article

Augstskola dod iespēju iegūt profesionālo vai akadēmisko izglītību valsts valodā. 37.Studijas augstskolā notiek saskaņā ar Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā izstrādātām, apstiprinātām, licenzētām un akreditētām studiju programmām. Studiju programmas tiek īstenotas pilna laika un nepilna laika studijās. 38.Studijas augstskolā ir zināšanu un prasmju apguve, kompetenču un attieksmju pilnveide atbilstoši profesionālo vai akadēmisko studiju programmai, vai tālākizglītības programmai. 39.Studijas augstskolā koordinē Studiju padome un Studiju daļa. 40.Augstskola realizē profesionālās, akadēmiskās un tālākizglītības studiju programmas, kā arī var realizēt arī studijas doktorantūrā. 41.Piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas ieguvei kopējais pilna laika studiju ilgums nav īsāks par četriem gadiem, izņemot tās profesionālās studiju programmas, kuras tiek īstenotas pēc augstskolas koledžas programmas apguves. Profesionālās augstākās izglītības bakalaura grādu piešķir, ja programmas pilna laika studiju ilgums ir vismaz četri gadi. Profesionālās augstākās izglītības maģistra grādu piešķir, ja kopējais studiju ilgums ir vismaz pieci gadi. Akadēmiskās bakalaura studiju programmas pilna laika studiju ilgums ir trīs līdz četri gadi, akadēmiskās maģistra programmas pilna laika studiju ilgums ir viens vai divi gadi ar noteikumu, ka kopējais bakalaura un maģistra studiju ilgums nav mazāks par pieciem gadiem. Personas, kas ieguvušas maģistra grādu, ir tiesīgas turpināt studijas doktorantūrā. 42.Studiju programma nosaka profesionālās kvalifikācijas vai akadēmiskā grāda iegūšanai izvirzāmās prasības, šīs programmas īstenošanas mērķi, uzdevumus un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu (kursu uzskaitījumu un to raksturojumu). Studiju programmas pieteikumā iekļauj programmas īstenošanā iesaistītā akadēmiskā un palīgpersonāla raksturojumu, nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu, studiju programmas īstenošanas iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, programmas izmaksas. 43.Studiju programmu apstiprina Senāts pēc fakultātes Domes un Studiju padomes ieteikuma. Pirms apstiprināšanas tiek organizēta neatkarīga studiju programmas ekspertīze. 44.Atbildīgais par studiju programmas realizāciju ir attiecīgās studiju programmas direktors, kuru iesaka Studiju padome un apstiprina Senāts. 45.Studiju procesa nodrošināšanai augstskola izdod mācību līdzekļus, informatīvus un metodiskus materiālus. 46.Augstākās profesionālās izglītības studijas beidzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa var būt diplomdarba (diplomprojekta) un bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana, vai arī diplomdarba (diplomprojekta) vai bakalaura (maģistra) darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Akadēmiskajām bakalaura un maģistra studiju programmām jānoslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. 47.Studiju programmu finansē no valsts budžeta un citiem līdzekļiem. Studiju programmas slēgšanas gadījumā augstskola finansiāli nodrošina studējošajiem iespēju turpināt izglītības ieguvi citā augstskolas studiju programmā vai citas augstskolas studiju programmā. 48.Studiju programma beidz savu darbību pēc Senāta lēmuma. VIII. Augstskolas struktūrvienības 49.Augstskolas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē saskaņā ar Satversmi Senāts. Augstskolas struktūrvienībām nav juridiskas personas statuss. To uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienību nolikums, kuru apstiprina augstskolas Senāts. 50.Augstskolas struktūrvienībām ir tiesības atvērt apakškontus, to atvēršanu un līdzekļu izmantošanu regulē LR likumdošana un normatīvie akti, kā arī augstskolas Senāta apstiprināti akti. 51.Izglītības un zinātniskā darba veikšanai augstskola var veidot struktūrvienības - katedras, profesoru grupas, fakultātes, nodaļas, filiāles, zinātniskās un mācību laboratorijas, institūtus, Studiju centrus u.c. Organizatoriskā, saimnieciskā un apkalpojošā darba veikšanai augstskolā ir tiesības veidot citas struktūrvienības. 52.Organizatoriskās struktūrvienības. 52.1.Fakultāte. 52.1.1.fakultāte ir augstskolas organizatoriska struktūrvienība. Tā apvieno noteiktas zinātnes nozares vai apakšnozares, katedras un laboratorijas, nosaka un koordinē profesionālās vai akadēmiskās izglītības studiju programmas, kā arī zinātniskās pētniecības programmas, un nodrošina nepieciešamos apstākļus katedru un citu struktūrvienību darbībai. Fakultātes darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts. 52.1.2.fakultāti var veidot, ja, apvienojot tās sastāvā esošo zinātnisko potenciālu, tas atbilst vismaz promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes nozarē vai apakšnozarē. Fakultātes darbību vada un pārzina fakultātes Dome, dekāns un prodekāns. Dekānu ievēlē fakultātes Dome uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. 52.2.Katedra. Katedra ir augstskolas studiju un pētniecības darba pamatvienība. Katedras izveido ar Senāta lēmumu pēc fakultātes vai profesoru grupas priekšlikuma.. Katedras darbību nosaka nolikums, ko apstiprina Senāts. 52.3.Laboratorijas. Laboratorija ir augstskolas pētniecības darba pamatvienība, kas veido un realizē pētniecības darba programmas un veic pētījumus kādā no zinātnes apakšnozarēm. Laboratorijas izveide un darbība notiek atbilstoši zinātniskās laboratorijas nolikumam, ko apstiprina Senāts pēc Zinātnes padomes ierosinājuma. 52.4.Filiāles. Augstskola var izveidot filiāles, kurām ir zināma organizatoriska patstāvība, kuras ir teritoriāli atdalītas no augstskolas atrašanās vietas (atrodas citā valstī vai citā apdzīvotā vietā) un kuras īsteno augstskolas akreditētās studiju programmas. 53.Uzņēmumi, iestādes, koledžas; 53.1.augstskola var dibināt uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) Satversmē noteikto augstskolas darbības mērķu sasniegšanai, Valsts bezpeļņas zinātniskos vai mācību uzņēmumus (institūtus, centrus, birojus u.c.), kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes, ja tās piedalās augstskolas studiju programmu īstenošanā un uz to bāzes darbojas kādas no augstskolas struktūrvienībām - katedras, profesoru grupas un mācību laboratorijas u.c.) Augstskolas struktūrvienību un valsts bezpeļņas zinātnisko vai mācību uzņēmumu, kā arī zinātnisko un izglītības iestāžu sadarbību reglamentē noslēgts līgums; 53.2.lēmumu par uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības), valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu pieņem Senāts. Lēmums par valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes dibināšanu tiek pieņemts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru, attiecīgās nozares ministru un Latvijas Zinātnes padomi. Vienlaikus tiek pieņemts lēmums par to, kādās studiju programmās un ar kādām struktūrvienībām notiks akadēmiskā sadarbība; 53.3.valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmuma, kā arī zinātniskās vai izglītības iestādes vadītāju apstiprina augstskolas Senāts. Vadītājam uzņēmuma vai iestādes budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības; 53.4.augstskola var izveidot koledžas, kurām ir patstāvīgas juridiskās personas tiesības. Augstskolas koledža darbojas uz nolikuma pamata. Augstskolas koledžas nolikumu pieņem augstskolas Senāts un apstiprina Izglītības un zinātnes ministrija. Augstskolas koledžas nolikumu izstrādā saskaņā ar Augstskolu likumu un Profesionālās izglītības likumu; 53.5. augstskolas dibinātā iestāde vai uzņēmums, koledžas darbojas kā patstāvīga juridiska persona, ievērojot Augstskolu likumu un citu likumu noteikumus, kā arī savus statūtus (nolikumu), ko apstiprina Senāts.