2. Article — Tie namīpašumi, kuri nacionalizēti vai atsavināti, pamatojoties uz minētajiem aktiem, atdodami bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot namīpašumus, kuri pret atlīdzību pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata.

Par labticīgu ieguvēju nevar atzīt personu: — kura namīpašumu ieguvusi pēc tam, kad bijušais īpašnieks (mantinieks) valsts varas vai pārvaldes iestādei, pašreizējam namīpašuma valdītājam vai arī tiesībaizsardzības iestādēm iesniedzis pieteikumu par namīpašuma atgūšanu; — kura, ņemot dalību represijās, sekmējusi namīpašuma nodošanu tās īpašumā. Ja laikā no nacionalizācijas brīža līdz 1991. gada 30. oktobrim namīpašums ir pārbūvēts tādā mērā, ka lielāko tā substances dalu (vairāk par 65 procentiem) veido vēlākā laika izbūve, un patlaban namīpašums visā pilnībā tiek izmantots valsts vai sabiedriskajām vajadzībām, tas nav atdodams natūrā, bet bijušajam īpašniekam izmaksājama kompensācija naudā, pamatojoties uz īpašuma novērtējumu pirms 1940. gada 17. jūnija. Lēmumu par kompensācijas izmaksu divu mēnešu laikā pēc tam, kad pilsētas dome vai rajona padome pieņēmusi lēmumu par atteikumu atdot namīpašumu natūrā, pēc ieinteresētās ministrijas vai pašvaldības priekšlikuma pieņem Ministru kabinets. Ja Ministru kabinets nepieņem lēmumu par kompensācijas izmaksu, namīpašums atdodams natūrā šajā likumā noteiktajā kārtībā. 3 (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.1994. un 28.07.1994. likumu, kas stājas spēkā 04.08.1994.) 2. sadaļa DENACIONALIZĀCIJAS TERMIŅI UN KĀRTĪBA