92. Article — noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un

likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Tiesības uz taisnīgu tiesu ietver sevī vairākus savstarpēji saistītus aspektus, taču šīs lietas ietvaros ir svarīgi divi no tiem: pirmkārt, "taisnīga tiesa" kā neatkarīga un objektīva tiesu varas institūcija, kas izskata lietu. Šādā aspektā minētais jēdziens tulkojams saistībā gan ar varas dalīšanas principu, gan ar Satversmes 83. pantā nostiprināto tiesnešu (tiesas) neatkarības principu; otrkārt, "taisnīga tiesa" kā pienācīgs, tiesiskai valstij atbilstošs process, kurā lieta tiek izskatīta. Šajā aspektā jēdziens "taisnīga tiesa" tulkojams saistībā ar taisnīguma principu, kas izriet no Satversmes 1. panta. (Sk. Satversmes tiesas 2002. gada 5. marta spriedumu lietā Nr. 2001-10-01.) 2. Lai konstatētu, vai Augstākās tiesas plēnuma kompetence dot saistošus tiesību normu izskaidrojumus atbilst varas dalīšanas un tiesnešu neatkarības principam, jānoskaidro plēnuma lēmumu juridiskais spēks. 2.1. Vispirms jānoskaidro, kādā nozīmē vārds "saistošs" tiek lietots šajā un citos likumos. Tiesu varas likumā vārds "saistošs" ir lietots ne tikai apstrīdētajā normā, bet arī 16. panta trešajā daļā - "likumā noteiktajā kārtībā spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu". Civilprocesa likuma 96. panta trešā daļa noteic, ka "likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums krimināllietā ir obligāts tiesai, kas izskata lietu par tās personas civiltiesisko atbildību, par kuru taisīts spriedums krimināllietā", bet šā likuma 476. panta pirmā daļa noteic, ka "likuma tulkojums, kas izteikts kasācijas instances tiesas spriedumā, ir obligāts tiesai, kas šo lietu izskata no jauna". Savukārt Kriminālprocesa kodeksa
asjoint-stock