12. Article

Teritoriālais princips 1. II Nodaļā minētos nosacījumus attiecībā uz izcelsmes statusa iegūšanu Slovēnijas un Latvijas teritorijās ir jāpilda nepārtraukti, izņemot gadījumus, kas atrunāti 3.un 4. pantā, kā arī šī panta 3.daļā. 2. Izņemot 3.un 4.pantā minētos gadījumus, ja izcelsmes preces, kas ir eksportētas no Slovēnijas vai Latvijas, tiek atsūtītas atpakaļ, tās uzskata par neizcelsmes precēm, ja vien muitas iestādēm nevar pierādīt, ka: a) atpakaļ atsūtītās preces ir tās pašas preces, kuras tika eksportētas; un b) tās nav apstrādātas ne ar kādām operācijām, izņemot tām, kas nepieciešamas to saglabāšanai labā stāvoklī tajā valstī vai eksporta laikā. 3. Apstrāde vai pārstrāde, kas veikta ārpus Slovēnijas vai Latvijas ar materiāliem, kas eksportēti no Slovēnijas vai Latvijas un pēcāk atkārtoti importēti šajās valstīs, neietekmē izcelsmes statusa ieguvi saskaņā ar II Nodaļā minētiem nosacījumiem, ar nosacījumu, ka: (a) minētie materiāli ir pilnībā iegūti Slovēnijā vai Latvijā vai ir izgājuši apstrādi vai pārstrādi, kas ir plašāka par 7.pantā minētajām operācijām pirms to eksporta; un (b) ir iespējams pārliecinoši nodemonstrēt muitas iestādēm, ka (i) re-importētās preces ir iegūtas, apstrādājot vai pārstrādājot eksportētos materiālus; un (ii) kopējā pievienotā vērtība, kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas, piemērojot šī panta nosacījumus, nepārsniedz 10% no gala produkta ex-works cenas, kuram tiek pieprasīts izcelsmes statuss. 4. 3.daļas nolūkos, II nodaļas noteikumi izcelsmes statusa iegūšanai netiek attiecināti uz apstrādi vai pārstrādi, kas notiek ārpus Slovēnijas vai Latvijas. Tomēr, tur, kur tiek attiecināts II Pielikuma sarakstā minētais noteikums par maksimālās vērtības noteikšanu visiem izmantotajiem ne-izcelsmes materiāliem, lai identificētu izcelsmes statusu beigu produktam, kopējā ne-izcelsmes materiālu vērtība, kas izmatoti attiecīgās Puses teritorijā, ņemta kopā ar kopējo pievienoto vērtību, kas iegūta ārpus Slovēnijas vai Latvijas, saskaņā ar šī panta nosacījumiem, nepārsniedz tur minētos procentus. 5. 3.un 4.daļas lietošanas nolūkā, ar "kopējo pievienoto vērtību" saprot visas izmaksas, kas rodas ārpus Slovēnijas vai Latvijas, ieskaitot tur iestrādāto materiālu vērtību. 6. 3. un 4.daļas noteikumi netiek attiecināti uz produkciju, kas neapmierina II Pielikuma sarakstā minētos nosacījumus vai arī, kuru var uzskatīt par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu tikai, ja tiek piemērotas 6. (2) pantā minētās vispārējās vērtības. 7. 3.un 4.daļas noteikumi neattiecas uz produktiem, kas pieder pie Harmonizētās Sistēmas 50-63 grupām. 8. Jebkura tāda veida apstrāde vai pārstrāde, kas minēta šī panta noteikumos un notiek ārpus Slovēnijas vai Latvijas, tiek veikta saskaņā ar vienošanos par ārējo apstrādi vai līdzīgiem principiem.