21. Article

Deklarācijas uz rēķina-faktūras izrakstīšanas nosacījumi 1. Deklarāciju uz rēķina-faktūras, kā minēts 16. (1) (b) pantā, var izrakstīt: a) atzīts eksportētājs 22. panta izpratnē; b) jebkurš cita eksportētājs sūtījumam, kas sastāv no viena vai vairākiem iepakojumiem, kas satur izcelsmes produkciju, kuru kopējā vērtība nepārsniedz 6,000 eiro. 2. Deklarācija uz rēķina-faktūras var tikt izrakstīta, ja attiecīgā produkcija var tikt uzskatīta par Slovēnijas, Latvijas vai 3.un 4. pantā uzskaitīto valstu izcelsmes produkciju un izpilda citas šī Protokola prasības. 3. Eksportētājam, kas izraksta deklarāciju uz rēķina-faktūras, jābūt gatavam jebkurā brīdī pēc eksportētājas valsts muitas iestāžu pieprasījuma iesniegt visus atbilstošos dokumentus, kas apstiprina attiecīgās produkcijas izcelsmes statusu, kā arī garantēt citu šī Protokola prasību izpildi. 4. Eksportētājam deklarācija uz rēķina-faktūras, kuras teksta piemērs dots IV Pielikumā, ir jānoformē drukātā vai iespiestā uz rēķina-faktūras, kravas pavadzīmes, vai cita komerciāla dokumenta, lietojot vienu no lingvistiskajām versijām, kas minētas šajā Pielikumā, saskaņā ar eksportētājvalsts nacionālo likumdošanu. Ja deklarācija ir rakstīta ar roku, tad tai jābūt aizpildītai ar tinti drukātiem burtiem. 5. Deklarācijām uz rēķina-faktūras ir jābūt parakstītām ar eksportētāja paraksta oriģinālu. Tomēr, atzītam eksportētājam, 22. panta izpratnē, nav jāparaksta šādu deklarāciju, nodrošinot, ka tas iesniedz eksportējošās valsts muitas iestādēm rakstisku solījumu par to, ka uzņemas pilnu atbildību par katru rēķinu-faktūru, kas identificē to kā parakstītāju. 6. Deklarāciju uz rēķina-faktūras var sastādīt eksportētājs tad, kad produkcija, uz kuru tā attiecas, tiek eksportēta vai pēc arī tam ar nosacījumu, ka tā tiek iesniegta importējošās valsts muitas iestādēm ne vēlāk kā divus gadus pēc attiecīgo preču importa.