37. Article

Protokola grozījumi Apvienotā Komiteja ir tiesīga pieņemt lēmumu par šī Protokola grozījumiem. 1 Lihtenšteinas hercogistei ir muitas ūnija ar Šveici un tā ir Līguma par Eiropas Ekonomisko Zonu puse I pielikums IEVADPIEZĪMES TABULAI II PIELIKUMĀ 1. piezīme: Tabulā doti nepieciešamie nosacījumi visai produkcijai, lai tā tiktu uzskatīta par pietiekami apstrādātu vai pārstrādātu šī Protokola 6. panta izpratnē. 2. piezīme: 2.1. Tabulas pirmās divas ailes ietver iegūtās produkcijas aprakstu. Pirmā ailē norādīts preču pozīcijas numurs vai grupas numurs, kurus izmanto harmonizētajā sistēmā un otrā ailē - preču apraksts, kuru izmanto šajā sistēmā atbilstošajai preču pozīcijai vai grupai. Katram ierakstam pirmajās divās ailēs atbilst 3. vai 4. ailē norādītie noteikumi. Dažos gadījumos, ierakstu pirmajā ailē ievada "ex", tas norāda, ka 3. vai 4. ailes noteikumi attiecas tikai uz to preču pozīcijas daļu, kura aprakstīta 2. ailē. 2.2. Tur, kur vairāki preču pozīciju numuri tiek grupēti kopā 1.ailē, kā arī tiek dots grupas numurs un produkcijas apraksts 2.ailē, tādējādi, dots vispārīgos jēdzienos, kopīgie noteikumi 3. vai 4. ailēs attiecas uz visu produkciju, kura pēc harmonizētās sistēmas tiek klasificēta kā šīs grupas preču pozīcija, vai uz jebkuru preču pozīciju, kas sagrupēta kopā 1.ailē. 2.3. Ja sarakstā ir atšķirīgi noteikumi attiecībā uz dažādu produkciju vienā preču pozīcijā, katra atkāpe satur aprakstu tai preču pozīcijas daļai, kurai atbilst blakus esošie 3. vai 4.ailes noteikumi. 2.4. Ja ierakstam pirmajās divās ailēs atbilstošie noteikumi ir aprakstīti gan 3. gan 4.ailē, eksportētājs var izvēlēties, kā alternatīvu, pielietot vienu vai otru noteikumu. Ja 4.ailē nav doti izcelsmes noteikumi, jāvadās no 3.ailē minētajiem. 3. piezīme: 3.1. Šī Protokola 6. panta noteikumi attiecībā uz produkciju, kas ir ieguvusi izcelsmes statusu un kura tiek izmantota citas produkcijas iegūšanā, jāpiemēro neatkarīgi no tā vai šis statuss iegūts rūpnīcā, kurā šī produkcija tiek izmantota vai arī citā rūpnīcā Slovēnijā vai Latvijā. Piemērs: 8407. preču pozīcijas dzinējs, kuram noteikums nosaka, ka neizcelsmes materiālu, kuri var tikt iestrādāti, vērtība nedrīkst pārsniegt 40% no ex-works cenas, ir izgatavots no 7224. preču pozīcijas "citiem tērauda sakausējumiem, kuri rupji apstrādāti ar kalšanu". Ja šis kalums ir kalts Slovēnijā vai Latvijā no neizcelsmes stieņiem tad kalums jau ir ieguvis izcelsmi, saskaņā ar No ex 7224. preču pozīcijas noteikumu. Šis kalums var tikt ieskaitīts dzinēja vērtības aprēķinā kā izcelsmes materiāls neatkarīgi no tā, vai tas ir ražots tajā pašā vai citā Slovēnijas vai Latvijas rūpnīcā. Neizcelsmes stieņu vērtība tādējādi netiek ņemta vērtā, kad tiek saskaitīta izmantoto neizcelsmes materiālu vērtība. 3.2. Noteikumi sarakstā atspoguļo minimālo apstrādes vai pārstrādes apjomu, kas nepieciešams, jo lielāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana arī piešķir izcelsmes statusu; attiecīgi pretēji - mazāka apjoma apstrādes vai pārstrādes veikšana nevar nodrošināt izcelsmes statusu. Tādējādi, ja noteikumi nodrošina, ka neizcelsmes materiāli noteiktā ražošanas stadijā var tikt izmantoti, šādu materiālu izmantošana agrīnā ražošanas stadijā ir atļauta, bet vēlākā - nē. 3.3. Neietekmējot 3.2 piezīmes nosacījumus, kas saka, ka "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem'', tad jebkuras preču pozīcijas materiāli/s (pat materiāli ar to pašu aprakstu un preču pozīciju kā produkts) var tikt izmantoti, tomēr pakļaujot tos specifiskiem ierobežojumiem, kuri arī var būt ietverti noteikumos. Tomēr izteiciens "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, ieskaitot citus materiālus no preču pozīcijas Nr. ..." vai "ražošana no jebkuras preču pozīcijas materiāliem, tai skaitā citiem materiāliem tajā pašā preču pozīcijā kā produkts" nozīmē, ka jebkuras preču pozīcijas materiāli var tikt izmantoti, izņemot tos, kam tāds pats apraksts kā produkcijai saraksta 2.ailē. 3.4. Kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcija var tikt ražota no vairāk nekā viena materiāla, tas nozīmē, ka jebkurš viens vai vairāki materiāli var tikt izmantoti. Netiek prasīts, lai tiktu izmantoti visi. Piemērs: Noteikums par audumu no HS 5208 līdz 5212 nosaka, ka var tikt izmantotas dabīgās šķiedras un var tikt izmantoti, citu materiālu starpā, ķīmiskie materiāli. Tas nenozīmē, ka abiem jābūt izmantotiem; var tikt izmantoti kā viens, tā otrs, vai abi kopā. 3.5. kad noteikums tabulā nosaka, ka produkcijai jābūt ražotai no noteikta materiāla, tas, acīmredzot, nenoliedz citu materiālu izmantošanu, kuri nevar izpildīt noteikumu tiem piemītošas dabas dēļ (skat. arī piezīmi 6.2. attiecībā uz tekstilu). Piemērs: 1904. preču pozīcijas noteikums par gataviem pārtikas produktiem, kurš īpaši izslēdz labības vai tās atvasinājumu izmantošanu, neliedz izmantot minerālos sāļus, ķimikālijas vai citus papildinājumus, kuri netiek iegūti no labības. Tomēr, tas neattiecas uz produkciju, kas, lai arī nevar tikt ražota no konkrētā materiāla, kas minēts tabulā, var tomēr tikt izgatavota no līdzīgas dabas materiāla agrākā ražošanas stadijā. Piemērs: Gadījumā, kad ex 62.grupas apģērbs ir izgatavots no neaustajiem materiāliem, ja tiek pieļauta tikai neizcelsmes dzijas izmantošana šai izstrādājumu klasei, nav iespējams sākt ar neausto audumu - pat tad, ja neaustie audumi nevar normāli tikt izgatavoti no dzijas. Šādos gadījumos, sākuma materiāls varētu būt pirms dzijas, tas ir, šķiedras stadijā. 3.6. Ja tabulas noteikumā tiek noteiktas divas procentuālās vērtības neizcelsmes materiālu, kuri var tikt izmantoti, maksimālā satura apzīmēšanai, tad šie procentu rādītāji nevar tikt saskaitīti kopā. Visu izmantoto neizcelsmes materiālu maksimālā vērtība nekad nedrīkst pārsniegt augstāko no dotajiem procentu rādītājiem. Bez tam, individuālie procentu rādītāji nedrīkst tikt pārsniegti attiecībā uz noteiktajiem materiāliem, uz kuriem tie attiecas. 4. piezīme: 4.1. Jēdziens "dabīgās šķiedras" tabulā tiek lietots attiecībā uz šķiedrām, kas nav mākslīgās vai sintētiskās šķiedras. Tas attiecas uz ierobežotu stadiju pirms vērpšanas, ieskaitot atkritumus, un, ja nav noteikts citādi, iekļauj šķiedras, kuras ir kārstas, ķemmētas vai citādi pārstrādātas, bet nevērptas. 4.2. Jēdziens "dabīgās šķiedras" ietver 0503. preču pozīcijas zirgu astrus, 5002. un 5003. preču pozīciju zīdu, kā arī 5101. līdz 5105. preču pozīciju vilnas šķiedru, smalkus vai rupjus dzīvnieku matus, 5201. līdz 5203. preču pozīciju kokvilnas šķiedras un citas 5301. līdz 5305. preču pozīciju augu šķiedras. 4.3. Jēdzieni "tekstila pulpa", "ķīmiskie materiāli" un "papīra ražošanas materiāli" tiek lietoti tabulā, attiecībā uz materiālus, kuri nav klasificēti 50. līdz 63. grupās, un kuri var tikt izmantoti mākslīgo, sintētisko vai papīra šķiedru, vai dziju ražošanai. 4.4. Jēdziens "mākslīgā štāpeļšķiedra" tiek lietots attiecībā uz 5501. līdz 5507. preču pozīciju sintētisko vai mākslīgo pavedienu auklu, štāpēļšķiedrām vai atkritumiem. 5. piezīme: 5.1. Gadījumā, ja produkcija tabulā ir nosaukta ar atsauci uz šo Piezīmi, tad tabulas 3.ailes nosacījumi netiek attiecināti uz nevienu tekstila pamatmateriālu, kurš izmantots tās ražošanā un kas, kopā ņemot, sastāda 10% vai mazāk no izmantoto tekstila pamatmateriālu svara (skat. zemāk arī 5.3. un 5.4. piezīmi). 5.2. Tomēr, 5.1.piezīmes pieļāvums var tikt attiecināts tikai uz jaukto produkciju, kura izgatavota no diviem vai vairākiem tekstila pamatmateriāliem. Zemāk minētie materiāli ir tekstila pamatmateriāli: - zīds, - vilna - rupjie dzīvnieku mati, - smalkie dzīvnieku mati, - zirgu astri, - kokvilna, - papīra ražošanas materiāli un papīrs, - lini, - kaņepāji, - džuta un citu tekstila lūksnu šķiedras, - sizāls un citas Agave dzimtas tekstila šķiedras, - kokosriekstu, abakas, rāmijas un citu tekstilaugu šķiedras, - sintētiskie pavedieni, - mākslīgie pavedieni, - strāvu vadošie pavedieni, - sintētiskās štāpeļšķiedras no polipropilēna, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliestera, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliamīda, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poliakrilonitrila, - sintētiskās štāpeļšķiedras no polimīda, - sintētiskās štāpeļšķiedras no politetrafluoroetilēna, - sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(fenilēna sulfīda), - sintētiskās štāpeļšķiedras no poli(vinilhlorīda), - citas sintētiskās štāpeļšķiedras, - mākslīgās štāpeļšķiedras no viskozas, - pārējās ķīmiskās štāpeļškiedras, - no poliuretāna izgatavota šķiedra (dzija), pārklāta ar elastīgu polietera kārtu, gluda vai reljefa, - no poliuretāna izgatavota šķiedra, pārklāta ar elastīgu poliestera kārtu, gluda vai reljefa, - Nr.5605 preču pozīcijas (metalizētā šķiedra) produkti, kurā ir alumīnija sloksnes, kas sastāv no alumīnija folijas serdes vai plastmasas plēves serdes, pārklātas ar alumīnija pulveri vai nepārklātas, platumā, kas nepārsniedz 5 mm, saspiestas ar caurspīdīgu vai krāsainu lipīgu materiālu starp plastmasas plēves divām kārtām, - citi 5605 preču pozīcijas produkti. Piemērs: 5205. preču pozīcijas dzija, izgatavota no 5203. preču pozīcijas kokvilnas šķiedras un 5506. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras, ir jauktā dzija. Tādējādi, neizcelsmes sintētiskā štāpeļšķiedra, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), var tikt izmantota, ar nosacījumu, ka kopējais svars nepārsniedz līdz 10% no dzijas svara. Piemērs: 5112. preču pozīcijas vilnas audums, kurš izgatavots no 5107. preču pozīcijas vilnas dzijas un 5509. preču pozīcijas sintētiskās štāpeļšķiedras dzijas, ir jaukts audums. Tādējādi, sintētiskā dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no ķīmiskajiem materiāliem vai tekstila pulpas), vai vilnas dzija, kura neizpilda izcelsmes noteikumus (kuri prasa ražošanu no nekārstajām vai neķemmētajām un citādi vērpšanai nesagatavotām dabīgajām šķiedrām), vai šo divu kombinācija var tikt izmantota ar nosacījumu, ka to kopējais svars nepārsniedz 10%. Piemērs: 5802. preču pozīcijas cauršūtie tekstila audumi, kuri izgatavoti no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5210. preču pozīcijas kokvilnas auduma, tikai tad uzskatāma par jauktu produkcija, ja pats kokvilnas audums ir jaukts audums, kurš ir izgatavots no dzijām, kuras klasificētas divās atsevišķās preču pozīcijās vai, ja izmantotās kokvilnas dzijas pašas ir jauktas. Piemērs: Ja attiecīgais cauršūtais tekstila audums būtu izgatavots no 5205. preču pozīcijas kokvilnas dzijas un 5407. preču pozīcijas sintētiskā auduma, tad, izmantotās dzijas ir divi atsevišķi tekstila pamatmateriāli, un cauršūtais tekstila audums, attiecīgi, ir jaukta produkcija. 5.3. Gadījumā, ja audumā iestrādāta "grodota vai negrodota dzija, kura izgatavota no poliuretāna segmentiem ar poliestera lokaniem segmentiem", šis pieļāvums ir 20% attiecībā pret tādu dziju. 5.4. Gadījumā, ja audumi, kuri satur lentu ar alumīnija folijas serdeni vai plastikāta plēves serdeni ar vai bez alumīnija pulvera seguma, kuru platums nepārsniedz 5 mm, kuras no abām pusēm kā sviestmaizē iespiestas ar caurspīdīga vai krāsaina līmmateriāla palīdzību starp diviem plastikāta plēves slāņiem, šis pieļāvums sastāda 30% attiecībā uz šo lentu. 6. piezīme 6.1. Ja tabulā ir atsauce uz šo Piezīmi, tad var tikt izmantoti arī tekstila materiāli (izņemot oderes un starplikas), kas neatbilst šīs tabulas 3.ailes noteikumiem attiecīgajai gatavajai produkcijai, ar nosacījumu, ka tie tiek klasificēti citā pozīcijā, nekā produkcija, un ka to vērtība nepārsniedz 8% no šīs produkcijas ex works cenas. 6.2. Neietekmējot 6.3. piezīmes nosacījumus, materiāli, kuri netiek klasificēti 50. līdz 63. grupās, var tikt brīvi izmantoti tekstilprodukcijas ražošanai, neatkarīgi no tā vai tie satur vai nesatur tekstilu. Piemērs: Ja noteikums tabulā nosaka, ka noteiktam tekstila priekšmetam, piemēram, biksēm, jāizmanto dzija, tas neliedz izmantot metāla priekšmetus, piemēram, pogas, jo pogas netiek klasificētas 50. līdz 63. grupās. Tāda paša iemesla dēļ, tas neliedz izmantot rāvējslēdzējus pat tad, ja šie rāvējslēdzēji parasti satur tekstilu. 6.3. Tur, kur tiek piemēroti procentuālie noteikumi, materiālu, kuri netiek klasificēti 50.līdz 63.grupās, vērtībai ir jābūt ņemtai vērā, kad tiek saskaitīta iestrādāto neizcelsmes materiālu vērtība. 7. piezīme 7.1. Preču pozīciju ex 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403 nolūkos, ''specifiski procesi'' ir sekojošie: (a) vakuuma destilēšana; (b) sekundārā destilēšana, precīza frakcionēšana; (c) krekings; (d) riformings; (e) ekstrakcija ar selektīviem šķīdinātājiem; (f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem, atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, , aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu; (g) polimerizācija; (h) alkilēšana; (i) izomerizācija. 7.2. 2710, 2711 un 2712 preču pozīciju mērķiem "specifiski procesi" ir: (a) vakuuma destilēšana; (b) pārdestilācija ar pārtvaicēšanu; (c) krekings; (d) riformings; (e) selektīvā ekstrakcija; (f) process, kas satur visas sekojošās operācijas: apstrāde ar koncentrētu sērskābi, oleumu vai sēra anhidrītu; neitralizācija ar sārmiem; atkrāsošana un attīrīšana ar dabīgajām aktīvajām zemēm, aktivizētām zemēm, aktivizētu kokogli vai boksītu; (g) polimerizācija; (h) alkilēšana; (ij) izomerizācija; (k) attiecībā uz smagajām eļļām, kas klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, desulfurizācija ar ūdeņradi, kuras rezultātā apstrādātajos produktos sēra saturs samazinās par 85 procentiem (metode ASTM D 1266-59 T); (l) attiecībā uz precēm, klasificētām 2710. preču pozīcijā - deparafinizēšana, filtrēšana; (m) attiecībā uz smagajām eļļām, klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar ūdeņradi pie spiediena vairāk kā 20 bāri pie temperatūras lielākas kā 250° C, izmantojot katalizatorus atšķirīgus no tiem, kas izsauc desulfurizāciju, ja ūdeņradis veido aktīvu elementu ķīmiskajā reakcijā. Turpmākā ex 2710.preču pozīcijā klasificēto smēreļļu apstrāde ar ūdeņradi (piemēram hidrogenēšana vai atkrāsošana), lai uzlabotu krāsu vai stabilitāti, netiek uzskatīta par specifisku procesu; (n) attiecībā uz degvieleļļām, klasificētām ex 2710. preču pozīcijā, destilēšana pie atmosfēras spiediena ar nosacījumu, ka atgūtais tilpums, ieskaitot zudumus, ir mazāks par 30 procentiem pie temperatūras ne lielākas kā 300 °C pēc ASTM D 86 metodes; (o) attiecībā uz smagajām eļļām, izņemot gāzeļļas un degvieleļļas, kuras klasificētas ex 2710. preču pozīcijā, apstrāde ar augstfrekvences elektrisko lauku; (p) attiecībā uz jēlproduktiem, klasificētiem 2712. preču pozīcijā, eļļas atdalīšana destilējot no produktiem (petrolejas želeja, ozekerīts, lignītvasks vai kūdras vasks, parafīna vasks, ar eļļas saturu mazāku kā 0,75 procenti). 7.3. 2707, 2713 līdz 2715, ex 2901, ex 2902 un ex 3403. preču pozīciju nolūkos, vienkāršas operācijas kā attīrīšana no mehāniskiem piemaisījumiem, atsāļošana, atūdeņošana, filtrēšana, iekrāsošana, iezīmēšana, naftas produkta ar noteiktu sēra saturu iegūšana, pievienojot dažādus sēra saturošus savienojumus. Jebkura šo operāciju kombinācija vai līdzīgas operācijas nepiešķir izcelsmi. III pielikums EUR. 1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA PARAUGS UN PIETEIKUMA IESNIEGŠANA EUR.1 KUSTĪBAS SERTIFIKĀTA SAŅEMŠANAI Iespiešana 1.Katrai veidlapai jābūt 210 x 297 mm lielai; pieļaujamā garuma nobīde ir līdz mīnus 5 mm vai plus 8 mm. Tās izgatavošanā jāizmanto balts, izmēriem atbilstošs rakstāmpapīrs, kas nesatur mehāniskos piemaisījumus un sver ne mazāk par 25 g/m2. Tam jāsatur iespiestu zaļu kopējošos aizmugures pamatni, kas padara acīmredzamu jebkādu viltošanu ar mehāniskiem vai ķīmiskiem līdzekļiem. 2. Šī Līguma Pušu muitas iestādes var paturēt tiesības pašām iespiest veidlapas vai var nodot to iespiešanu pilnvarotām spiestuvēm. Pēdējā gadījumā, katrai veidlapai ir jāsatur atsauce uz šādu pilnvarošanu. Uz katras veidlapas jābūt iespiedēja vārdam un adresei vai zīmei, pēc kuras iespiedēju var identificēt. Uz tās jābūt arī sērijas numuram, iespiestam vai neiespiestam, pēc kura veidlapu var identificēt. Apvienotā Deklarācija par izmaiņu izcelsmes noteikumos pārskatīšanu Harmonizētās Sistēmas grozījumu rezultātā Kur, sekojot atbilstoši grozījumiem nomenklatūrā, izmaiņas izcelsmes noteikumos, kas ieviesti ar Lēmumu Nr. 1/2002 maina jebkura pirms Lēmuma Nr. 1/2002 pastāvošā noteikuma būtību un izrādās, ka šādi grozījumi rada kaitējumu attiecīgo sektoru interesēm, tad, ja viena no Pusēm laikposmā līdz 2004.gada 31.decembrim ieskaitot pieprasa, Apvienotā Komiteja steidzamības kārtā izvērtē nepieciešamību atjaunot attiecīgā noteikuma būtību kāda tā bija pirms Lēmuma Nr. 1/2002. Jebkurā gadījumā Apvienotā Komiteja trīs mēnešu laikā no kādas Puses pieprasījuma iesniegšanas lemj atjaunot vai neatjaunot attiecīgā noteikuma būtību. Ja attiecīgo noteikumu būtība ir atjaunota, Līgumslēdzējas puses paredz juridisko ietvaru struktūru, lai nodrošinātu, ka jebkuras muitas nodevas, kas samaksātas par attiecīgām precēm, kuras importētas pēc 2002. gada1.janvāra, var būt atmaksātas.