5. Article — — Prasība par strīda pakļautību šķīrējtiesai

1. Pusei, kas nodomājusi celt prasību par strīda pakļautību šķīrējtiesnesim, pamatojoties uz to, ka šķīrējtiesas līgums neeksistē, nav spēkā vai ir atzīts par spēkā neesošu, vai ir zaudējis spēku, tā jāceļ šķīrējtiesas procesa laikā, ne vēlāk kā iesniedzot prasību vai atsauksmi uz prasību par strīda būtību; prasības, kas pamatotas uz to, ka šķīrējtiesnesis ir pārkāpis līguma noteikumus, ir jāceļ šķīrējtiesas procesa laikā, tiklīdz jautājums, kurš domājams neietilpst šķīrējtiesneša kompetencē, radies šķīrējtiesas procesa laikā. Ja ir pieļauta kavēšanās, ceļot prasību, un šķīrējtiesnesis kavējumu uzskata par attaisnotu, šķīrējtiesnesim prasība jāpaziņo par pieņemamu. 2. Prasības par strīda pakļautību saskaņā ar 1.punktu, kas nav pieteiktas iepriekš minētajā laikā, nevar tikt pieļautas ne esošajā, ne turpmākajās stadijās šķīrējtiesas procesa laikā, prasību izlemšanu atstājot pušu ieskatam saskaņā ar šķīrējtiesneša piemērotajām tiesību normām, ne arī turpmāko tiesas procesu laikā saistībā ar sprieduma izpildi vai sprieduma saturu, šādu prasību izlemšanu atstājot pušu ieskatam saskaņā ar tiesas piemērotajām kolīziju normām par strīda būtību vai sprieduma izpildi. Šķīrējtiesneša lēmums par prasības celšanas kavēšanu tomēr ir tiesas kontrolei piekritīga lieta. 3. Šķīrējtiesnesis, attiecībā uz kuru ir apstrīdēta strīda pakļautība, ir tiesīgs turpināt šķīrējtiesas tiesvedību, lemt par strīda pakļautību un lemt par šķīrējtiesas līguma vai cita līguma, kura daļa sastāda šķīrējtiesas līgumu, esamību vai spēkā esamību, pakļaujot to sekojošai tiesas kontrolei saskaņā ar lex fori.