10. Article

Līgumslēdzēju pušu strīdu izšķiršana 1. Strīdus starp Līgumslēdzējām Pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu ir jācenšas atrisināt pēc iespējas draudzīgā veidā, izmantojot konsultācijas vai citus diplomātiskos kanālus, cik tas ir iespējams, ir risināmi konsultācijās vai arī ar citu diplomātisko kanālu starpniecību. 2. Ja strīds šādā ceļā nav nokārtojams sešu mēnešu laikā, sākot no brīža, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm lūgusi šādas konsultācijas vai citu diplomātisko līdzekļu izmantošanu, un, ja vien Līgumslēdzējas Puses rakstiski nevienojas par citu strīda atrisināšanas veidu, tad jebkura no Līgumslēdzējām Pusēm, nosūtot otrai Līgumslēdzējai Pusei rakstisku paziņojumu, drīkst iesniegt strīda izšķiršanas lietu ad hoc šķīrējtiesā saskaņā ar šī Panta noteikumiem. 3. Šķīrējtiesa jāizveido sekojošā veidā: katra Līgumslēdzēja Puse izvirza vienu tiesas locekli, un šie divi tiesas locekļi pēc tam izvēlas kādu trešās valsts pilsoni, kurš tiek iecelts par šķīrējtiesas priekšsēdētāju (turpmāk tekstā — "Priekšsēdētājs") pie nosacījuma, ka tam piekrīt abas Līgumslēdzējas Puses. Pirmos divus tiesas locekļus jāizvirza divu mēnešu, bet Priekšsēdētāju četru mēnešu laikā, sākot no brīža, kad viena no Līgumslēdzējām Pusēm ir informējusi otru Līgumslēdzēju Pusi par saviem nolūkiem iesniegt strīda lietu šķīrējtiesā. 4. Ja vajadzīgie norīkojumi nav izdarīti šī Panta 3. punktā norādītajos termiņos un cita kārtība nav noteikta, tad abas Līgumslēdzējas Puses ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus drīkst griezties pie Starptautiskās Tiesas Prezidenta. Ja Starptautiskās Tiesas Prezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai ja viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt šos norīkojumus griežas pie Starptautiskās Tiesas Viceprezidenta. Ja arī Viceprezidents ir vienas vai otras Līgumslēdzējas Puses pilsonis vai viņam rodas citi šķēršļi minētās funkcijas izpildei, tad ar lūgumu izdarīt vajadzīgos norīkojumus griežas pie nākošā augstākā ranga Starptautiskās Tiesas locekļa, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas Puses pilsonis. 5. Šķīrējtiesa pieņem lēmumu saskaņā ar balsu vairākumu. Šāds lēmums tiek pieņemts saskaņā ar šo Līgumu un tādiem atzītiem starptautiskiem noteikumiem, kas var būt piemērojami konkrētā gadījumā, un ir galīgs un saistošs abām Līgumslēdzējām Pusēm. Katra Līgumslēdzēja Puse sedz sava šķīrējtiesneša un tā pārstāvības izmaksas šķīrējtiesas procesos. Priekšsēdētāja izmaksas kā arī jebkādas citas šķīrējtiesas izmaksas līdzīgās daļās sedz abas Līgumslēdzējas Puses. Šķīrējtiesa tomēr drīkst nolemt, ka izmaksu lielāko daļu sedz viena no Līgumslēdzējām Pusēm. Visos citos aspektos šķīrējtiesa pati nosaka savas procesuālās normas.