9. Article

Vienas līgumslēdzējas puses un otras līgumslēdzējas puses ieguldītāja strīdu izskatīšana 1. Jebkurš strīds, kas rodas starp vienas Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju un otru Līgumslēdzēju Pusi attiecībā uz ieguldījumiem šīs otras Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ir jācenšas, cik vien iespējams, atrisināt sarunu ceļā. 2. Ja šādus strīdus nevar nokārtot sešu mēnešu laikā no brīža, kad viena no strīdā iesaistītajām pusēm pieprasījusi izskatīt strīdu sarunu ceļā, iesniedzot rakstisku paziņojumu otrai pusei, strīda izskatīšana pēc investora puses izvēles notiek vienā no sekojošiem veidiem: (a) saskaņā ar jebkurām piemērojamām, iepriekš saskaņotām strīda izskatīšanas procedūrām; (b) starptautiskā šķīrējtiesā saskaņā ar sekojošiem šī panta punktiem. 3. Ja ieguldītājs izvēlas nodot strīda kārtošanas lietu starptautiskā šķīrējtiesā, ieguldītājam jāsniedz piekrišana šādai strīda izskatīšanas procedūrai, iesniedzot rakstisku paziņojumu vienai no sekojošām organizācijām: (a) (1) Starptautiskajam ieguldījumu strīdu kārtošanas centram ("Centram"), kas nodibināts saskaņā ar 1965. gada 18. marta Vašingtonas Konvenciju par ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem ("Vašingtonas Konvenciju"), pie nosacījuma, ka abas Līgumslēdzējas Puses ir kļuvušas par šīs Konvencijas dalībpusēm un ka Vašingtonas Konvencija atbilst šī strīda izskatīšanas nolūkiem; (2) Centram, saskaņā ar Noteikumiem par Centra Sekretariāta papildus iespējām tiesas procesu administrēšanā ("Papildus Iespējas Noteikumi"), ja vai nu ieguldītāja Līgumslēdzēja Puse, vai otra strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja Puse, bet ne abas ir pievienojusies Vašingtonas Konvencijai; (b) šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautisko Tirdzniecības Tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem ("Noteikumiem"), pieļaujot šo Noteikumu modifikāciju tā, kā tas būtu nepieciešams strīdā iesaistītajām pusēm (Centra ģenerālsekretārs ir Noteikumu 7. pantā minētais atbildīgais varas pārstāvis); (c) šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar jebkuras šķīrējtiesas institūcijas procedūras noteikumiem, par ko savstarpēji vienojušās abas strīdā iesaistītās puses. 4. Neņemot vērā faktu, ka investors var būt iesniedzis lūgumu par strīda izskatīšanu saistošā šķīrējtiesā saskaņā ar 3. punkta noteikumiem, viņš var pirms attiecīgās institūcijas šķīrējtiesas procesa uzsākšanas vai šī procesa laikā lūgt pagaidu atvieglojumu tā tiesībām un interesēm strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses tiesiskajās vai administratīvajās šķīrējtiesās ar noteikumu, ka tas neparedz jebkādu zaudējumu kompensāciju. 5. Līdz ar šo abas Līgumslēdzējas Puses sniedz bezierunu piekrišanu tam, ka strīdi saistībā ar ieguldījumiem tiek nodoti izskatīšanai saistošā šķīrējtiesā saskaņā ar ieguldītāju izvēli, kā tas noteikts 3. (a) un (b) punktā vai abu strīdā iesaistīto pušu savstarpēju vienošanos, kā tas noteikts 3. (c) punktā. 6.(a) 5. punktā minētā piekrišana kopā ar 3. punktā minēto piekrišanu apmierina prasības par rakstiskas strīdā iesaistīto pušu vienošanās slēgšanu, ievērojot gan Vašingtonas Konvencijas II nodaļas, gan Papildus Iespēju Noteikumu, gan Ņujorkas 1958. gada 10. jūnija Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par ārvalstu arbitrāžu spriedumu atzīšanu un izpildīšanu ("Ņujorkas Konvencijas") II panta, gan arī UNCITRAL arbitrāžas noteikumus. (b) Jebkurš šķīrējtiesas process, par ko var vienoties strīdā iesaistītās puses, notiek valstī, kas pievienojusies Ņujorkas Konvencijai. Prasības, kas iesniegtas šķīrējtiesā šajā sakarā, tiek uzskatītas par tādām, kas saskaņā ar Ņujorkas Konvencijas 1. pantu izriet no komerciāla rakstura attiecībām vai maksājumu pārvedumiem. (c) Neviena no Līgumslēdzējām Pusēm nesniedz diplomātisku aizsardzību un neiesniegs starptautisku prasību attiecībā uz jebkuru strīdu, kas nodots šķīrējtiesā, izņemot gadījumus, kad otra Līgumslēdzēja Puse neievēro vai nepakļaujas šķīrējtiesas spriedumam, kas pieņemts šajā strīda lietā. Taču šī apakšpunkta ietvaros terminā "diplomātiskā aizsardzība" netiek iekļautas neoficiālas diplomātiskās pārrunas, kuru vienīgais iemesls ir veicināt strīda atrisināšanu. 7. Saskaņā ar šo pantu dibinātais šķīrējtiesas tribunāls lemj par strīda jautājumiem saskaņā ar tādām likuma normām, par kādām var vienoties strīdā iesaistītās puses. Gadījumā, ja puses par to nav vienojušās, tribunāls piemēro strīdā iesaistītas Līgumslēdzējas Puses likumus, tai skaitā tās noteikumus par likumu pretrunām, kā arī tādas starptautisko tiesību normas, kas var tikt piemērotas, ņemot vērā arī atbilstošos šī Līguma noteikumus. 8. Saskaņā ar Vašingtonas Konvencijas 25. (2) (b) pantu ieguldītājs, kas nav fiziska persona, bet, kuram brīdī, kad tiek iesniegta (6) punktā minētā piekrišana, ir strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas Puses pilsonība un kurš, pirms starp viņu un šo Līgumslēdzēju Pusi izceļas strīds, ir atradies otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāja kontrolē, uzskata par "otras Līgumslēdzējas Puses pavalstnieku" un Papildus Iespēju Noteikumu 1. (6) Panta ietvaros uzskata par "otras valsts pavalstnieku". 9. Šķīrējtiesas spriedums, kurā var tikt iekļauta arī interešu kompensācija, strīdā iesaistītajām pusēm ir galīgs un saistošs. Abas puses tūlīt izpilda jebkādu šādu spriedumu un rūpēsies par šādu spriedumu efektīvu izpildi savā teritorijā. 10. Nevienu tiesas, šķīrējtiesas vai citu procesu vai jebkādu lēmumu vai spriedumu izpildēs, kas saistīti ar strīdu par ieguldījumiem starp Līgumslēdzēju Pusi un otras Līgumslēdzējas Puses ieguldītāju, Līgumslēdzēja Puse nedrīkst savai aizstāvībai izvirzīt savu suverēno imunitāti. Neviena pretprasība vai tiesības saņemt kompensāciju nedrīkst tikt balstītas uz faktu, ka attiecīgais ieguldītājs saskaņā ar apdrošināšanas līgumu ir saņēmis vai saņems pilnīgu vai daļēju kompensāciju vai cita veida atlīdzību par norādītajiem zaudējumiem, ko tam radījusi kāda trešā puse neatkarīgi no tā, vai šī trešā puse ir valstiskas vai privātas dabas, tai skaitā arī otra Līgumslēdzēja Puse un tās apakšvienības, institūcijas vai starpniecības.