178. Article

Muitas parāds, ja veikta preču nelikumīga pārvietošana (1) Muitas parāds, ievedot preces, rodas, ja nelikumīgi ieved: 1) muitas teritorijā preces, kas apliekamas ar muitas maksājumiem; 2) pārējā muitas teritorijā preces no brīvās zonas vai brīvās noliktavas. (2) Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek nelikumīgi ievestas. (3) Parādnieki ir personas, kuras: 1) nelikumīgi pārvietojušas preces; 2) piedalījušās šajā preču pārvietošanā un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka šāda pārvietošana ir nelikumīga; 3) iegādājušās attiecīgās preces vai kuru valdījumā tās ir atradušās un kuras iegādāšanās vai valdījuma rašanās brīdī zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces ir pārvietotas nelikumīgi." 66. 179.pantā: papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "pakļaut preces" ar vārdiem "par kurām veicami muitas maksājumi"; aizstāt otrās daļas 3.punktā vārdus "kurām tās ir piederējušas" ar vārdiem "kuru valdījumā tās atradušās"; papildināt otro daļu ar 4.punktu šādā redakcijā: "4) pienākums ir saistību izpilde, kas rodas, precēm piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgu muitas procedūru." 67. 180.pantā: izteikt pirmās daļas 2.punktu šādā redakcijā: "2) netiek izpildīti noteikumi attiecībā uz preču atbrīvojumu no muitas maksājumiem, kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi, gadījumos, kas nav minēti šā likuma 179.pantā, ja vien pārkāpumi nav būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanas vai attiecīgās muitas procedūras izpildi."; papildināt otro daļu ar vārdiem "kas piešķirts, pamatojoties uz preču izmantošanas mērķi". 68. Papildināt likumu ar 180.1 pantu šādā redakcijā: "180.1 pants. Apstākļi, kas nerada muitas parādu (1) Apstākļi, kas nav uzskatāmi par tādiem, kas būtiski ietekmējuši preču pagaidu uzglabāšanu vai attiecīgās muitas procedūras izpildi un nerada muitas parādu šā likuma 180.panta pirmās daļas izpratnē, ir šādi: 1) tā termiņa pārsniegšana, kurš noteikts precēm, piemērojot pagaidu uzglabāšanu vai muitas režīmu, kuru muitas iestāde būtu pagarinājusi, ja pagarinājums būtu pieprasīts savlaicīgi; 2) tā termiņa pārsniegšana, kurš, piemērojot precēm tranzīta procedūru, noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē, ja šīs preces uzrādītas termiņā, kas vairāk nekā vienu reizi nepārsniedz termiņu, kurš noteikts preču uzrādīšanai saņēmējā muitas iestādē; 3) tādu preču apstrādāšana bez muitas iestādes iepriekšējas atļaujas, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra - ievešana muitas noliktavā, ja apstrādes atļauja būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi; 4) tādu preču izmantošana citādi, nekā norādīts procedūras piemērošanas atļaujā, kurām piemērota muitas procedūra - ievešana uz laiku, ja atļauja preces izmantot citādi būtu pieprasīta un muitas iestāde to būtu izsniegusi; 5) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, neatļauta pārvietošana ar nosacījumu, ka preces pēc muitas iestāžu pirmā pieprasījuma tām tiek uzrādītas; 6) tādu preču, kurām piemērota pagaidu uzglabāšana vai muitas procedūra, izvešana no muitas teritorijas vai ievešana brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā, neveicot nepieciešamās formalitātes; 7) tādu preču, kurām piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz izmantošanas mērķi, nosūtīšana, pirms tās izmantotas atbilstoši mērķim, par to nepaziņojot muitas iestādei, ar nosacījumu, ka ir ievēroti abi šādi nosacījumi: a) ziņas par preču nodošanu tiek ierakstītas preču nosūtītāja uzskaites reģistros, b) preču saņēmējs ir tādas atļaujas turētājs, saskaņā ar kuru minētajām precēm piešķirts atbrīvojums no muitas maksājumiem, pamatojoties uz to izmantošanas mērķi. (2) Šā panta pirmajā daļā minētie apstākļi nav uzskatāmi par būtiskiem un nerada muitas parādu, ja persona pierāda, ka šie apstākļi iestājušies un ka: 1) tie nav saistīti ar mēģinājumu nelikumīgi pārvietot preces, kas atrodas muitas kontrolē; 2) tie nav saistīti ar attiecīgās personas apzinātu rīcību vai nolaidību; 3) pēc tam tiek veiktas visas nepieciešamās formalitātes. (3) Šajā pantā minētie apstākļi, kas neietekmē muitas parāda rašanos, neizslēdz normatīvajos aktos paredzēto personas atbildību par muitas noteikumu pārkāpumiem." 69. Izteikt 181.pantu šādā redakcijā: "181.pants. Muitas parāds, kas rodas, ja tiek veiktas brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā neatļautas darbības ar precēm (1) Muitas parāds rodas, ja brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā preces, par kurām veicami muitas maksājumi, patērē vai izmanto citādi, nekā to paredz šis likums un citi normatīvie akti par muitas lietām. (2) Muitas parāds rodas, ja preces pazūd un par to pazušanu muitas iestādes nav saņēmušas dokumentāri pamatotu paskaidrojumu. Šādā gadījumā muitas iestāde ir tiesīga uzskatīt, ka attiecīgās preces brīvajā zonā vai brīvajā noliktavā ir patērētas vai izlietotas. (3) Muitas parāds rodas brīdī, kad preces tiek patērētas vai tiek pirmoreiz lietotas citādi, nekā to paredz spēkā esošie normatīvie akti. (4) Parādnieki ir personas, kuras: 1) veikušas darbības ar precēm; 2) piedalījušās šajās darbībās un zināja vai arī tām vajadzēja zināt, ka preces izmantotas tādiem mērķiem, kas nav paredzēti šajā likumā un citos normatīvajos aktos par muitas lietām. (5) Ja muitas parāds rodas par pazudušām precēm, parādnieks ir persona, kura pēdējā bija šo preču valdītājs." 70. 183.pantā: papildināt pantu ar otro un trešo daļu šādā redakcijā: "(2) Muitas parādu, ja veikta preču ievešana, nevar uzskatīt par radušos attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar preču izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, un kas pirms tam ir izvestas vai atpakaļizvestas ar muitas iestāžu atļauju. (3) Ja atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai tiek uzskatīts, ka muitas parāds nerodas attiecībā uz precēm, kas saskaņā ar to izmantošanas mērķi izlaistas brīvam apgrozījumam, atbrīvojot tās no muitas maksājumiem, jebkuri lūžņi vai atkritumi, kas rodas šo preču iznīcināšanas rezultātā, tiek uzskatīti par ārvalstu precēm."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 71. Papildināt likumu ar 183.1 pantu šādā redakcijā: "183.1 pants. Muitas parāds, kas radies par precēm, kuras pakļautas ierobežojumiem un aizliegumiem Muitas parāds, kā noteikts šā likuma 176., 177., 178., 179., 180., 181. un 182.pantā, rodas arī tad, ja tas attiecas uz precēm, kuru jebkāda veida ievešana vai izvešana saistīta ar aizliegumiem vai ierobežojumiem." 72. Izteikt 184.pantu šādā redakcijā: "184.pants. Aprēķināšanas pamats (1) Ja šā likuma noteikumi neparedz citu kārtību, muitas parādu aprēķina saskaņā ar tām normatīvajos aktos noteiktajām normām, kuras ir spēkā muitas parāda rašanās brīdī. (2) Ja nav iespējams precīzi noteikt, kad tieši muitas parāds radies, par muitas parāda rašanās brīdi tiek uzskatīts brīdis, kad muitas iestāde konstatējusi, ka par precēm ir radies muitas parāds. (3) Ja muitas iestādes rīcībā ir informācija, kas apstiprina to, ka muitas parāds radies jau pirms tam, kad muitas iestāde konstatējusi muitas parāda rašanos, muitas maksājumu apjomu par attiecīgajām precēm nosaka ar visagrāko muitas parāda rašanās brīdi, kuru iespējams konstatēt pēc tās rīcībā esošās informācijas. (4) Lai nepieļautu nepamatotu finansiālu priekšrocību iegūšanu, nosakot vēlāku muitas parāda rašanās brīdi vai vēlāku tā uzrādīšanu uzskaites dokumentos, piemēro normatīvajos aktos noteikto nokavējuma naudu." 73. Papildināt 185.pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Ja normatīvie akti paredz atbrīvojumu no muitas maksājumiem, šāds atbrīvojums ņemams vērā, aprēķinot muitas parādu." 74. Papildināt 188.panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā: "Ja muitas parāds ir daļēji dzēsts vai var rasties no jauna tikai attiecībā uz daļu no parāda summas, par kuru iesniegts galvojums, pēc ieinteresētās personas lūguma izbeidzas daļa no galvojuma saistībām, ja attiecīgā summa to nodrošina." 75. Izslēgt 189.pantu. 76. Izteikt 190.pantu šādā redakcijā: "190.pants. Muitas parāda dzēšana (1) Muitas parādu dzēš: 1) samaksājot muitas maksājumu; 2) atbrīvojot no saistības samaksāt muitas maksājumu; 3) anulējot muitas deklarāciju; 4) preces aizturot un konfiscējot, iznīcinot vai personai atsakoties no tām par labu valstij, ja preces pirms to izlaišanas tiek sabojātas vai tās ir neglābjami sabojājušās nepārvaramas varas darbības rezultātā; 5) preces, par kurām radies muitas parāds šā likuma 178.pantā noteiktajā kārtībā, aizturot to nelikumīgas ievešanas brīdī un nekavējoties vai vēlāk konfiscējot. (2) Preču aizturēšanas un konfiscēšanas gadījumā muitas parāds netiek uzskatīts par dzēstu, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem soda apmēru nosaka, pamatojoties uz nodokļa lielumu, vai attiecīgā muitas parāda apjoms var būt par iemeslu krimināllietas vai administratīvā pārkāpuma lietas ierosināšanai." 77. Papildināt likumu ar XXXII1 nodaļu šādā redakcijā: "XXXII1 nodaļa. Nodokļu samaksas termiņa atlikšana 191.1 Nodokļu samaksas termiņa atlikšanas piemērošana (1) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests piešķir attiecīgo muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu uz laiku līdz 30 dienām ar nosacījumu, ka uz nodokļu samaksas termiņa atlikšanas laiku tiek iesniegts galvojums. (2) Pēc deklarētāja lūguma Valsts ieņēmumu dienests apkopo par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana. (3) Ja nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro nedēļu, šo nodokļu samaksas termiņš ir ceturtās nedēļas piektdiena pēc šīs kalendārās nedēļas. (4) Ja nodokļu summas, attiecībā uz kurām piešķirta samaksas termiņa atlikšana, tiek apkopotas par kalendāro mēnesi, šo nodokļu samaksas termiņš ir nākamā mēneša 15.datums. (5) Ja, samaksas termiņam beidzoties, persona, kurai piešķirta nodokļu samaksas termiņa atlikšana, nav samaksājusi atlikto nodokļu maksājumu šajā pantā noteiktajā kārtībā, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma nauda par nesamaksāto daļu tiek aprēķināta likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā. (6) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests piešķir muitas maksājumos ietilpstošo nodokļu samaksas termiņa atlikšanu, un kārtību, kādā šīs nodokļu summas tiek apkopotas par kalendāro nedēļu vai kalendāro mēnesi, nosaka Ministru kabinets." 78. Izteikt 195.panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Ministru kabinets nosaka TARIC klasifikatora piemērošanas kārtību atbilstoši Eiropas Savienības TARIC klasifikatoram un ņemot vērā informatīvās sistēmas ieviešanas pakāpi. Valsts ieņēmumu dienests nodrošina TARIC klasifikatora elektroniskās datu bāzes uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos." 79. Papildināt pārejas noteikumus ar 4., 5. un 6.punktu šādā redakcijā: "4. Grozījumi likuma 132.pantā stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī. 5. Grozījumi likuma 1., 7. un 13.1 pantā, B sadaļas un V nodaļas nosaukumā, 20., 24., 25., 26., 29. un 70.pantā, VIII, X un XVII nodaļā, 120., 122., 123., 125., 134., 137. un 147.pantā, 147.3 pants, grozījumi XXX nodaļā un H sadaļā stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā. 6. Likuma XVI nodaļa zaudē spēku 2002.gada 1.jūlijā." Likums stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā. Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2001.gada 18.aprīlī
  1. (1)) Muitas parāds, ievedot preces,
  2. 1)) muitas teritorijā preces, kas
  3. 2)) pārējā muitas teritorijā preces
  4. (2)) Muitas parāds rodas brīdī, kad
  5. (3)) Parādnieki ir personas,
  6. 1)) nelikumīgi pārvietojušas
  7. 2)) piedalījušās šajā preču
  8. 3)) iegādājušās attiecīgās preces
  9. (1)) Apstākļi, kas nav uzskatāmi
  10. 1)) tā termiņa pārsniegšana, kurš
  11. 2)) tā termiņa pārsniegšana, kurš,
  12. 3)) tādu preču apstrādāšana bez
  13. 4)) tādu preču izmantošana citādi,
  14. 5)) tādu preču, kurām piemērota
  15. 6)) tādu preču, kurām piemērota
  16. 7)) tādu preču, kurām piešķirts
  17. a)) ziņas par preču nodošanu tiek
  18. b)) preču saņēmējs ir tādas
  19. (2)) Šā panta pirmajā daļā minētie
  20. 1)) tie nav saistīti ar mēģinājumu
  21. 2)) tie nav saistīti ar attiecīgās
  22. 3)) pēc tam tiek veiktas visas
  23. (3)) Šajā pantā minētie apstākļi,
  24. (1)) Muitas parāds rodas, ja
  25. (2)) Muitas parāds rodas, ja preces
  26. (3)) Muitas parāds rodas brīdī, kad
  27. (4)) Parādnieki ir personas,
  28. 1)) veikušas darbības ar
  29. 2)) piedalījušās šajās darbībās un
  30. (5)) Ja muitas parāds rodas par
  31. (3)) Ja atbilstoši šajā pantā
  32. (1)) Ja šā likuma noteikumi
  33. (2)) Ja nav iespējams precīzi
  34. (3)) Ja muitas iestādes rīcībā ir
  35. (4)) Lai nepieļautu nepamatotu
  36. (1)) Muitas parādu dzēš:
  37. 1)) samaksājot muitas
  38. 2)) atbrīvojot no saistības
  39. 3)) anulējot muitas
  40. 4)) preces aizturot un konfiscējot,
  41. 5)) preces, par kurām radies muitas
  42. (2)) Preču aizturēšanas un
  43. (1)) Pēc deklarētāja lūguma Valsts
  44. (2)) Pēc deklarētāja lūguma Valsts
  45. (3)) Ja nodokļu summas, attiecībā
  46. (4)) Ja nodokļu summas, attiecībā
  47. (5)) Ja, samaksas termiņam
  48. (6)) Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu
asdeadlinedeclarationfilingfinejoint-stockpenaltytax-authorityvid