1. Article

Situācijas raksturojums 1.1. Salīdzinoši neilgajā laika periodā kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir veikusi daudzas tautsaimniecībai un sabiedrībai nepieciešamas reformas un šobrīd var apgalvot, ka atrodamies pārejas perioda noslēdzošajā posmā. Kā galvenos piemērus šī apgalvojuma apliecinājumam varētu minēt jau notikušo Latvijas atzīšanu par tirgus ekonomiku, iestāšanos Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO) 1999. gadā, saņemto uzaicinājumu iestāties NATO un sarunu pabeigšanu par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES). 1.2. Tai pašā laikā ir jāapzinās, ka valsts tautsaimniecības sekmīgu attīstību, drošību un ilgtspējīgu attīstību nosaka ne tikai valsts politiskās, ekonomiskās un strukturālās reformas, bet arī procesi Eiropas reģionā un pasaulē kopumā. Tādēļ Latvija ir ieinteresēta veicināt sadarbību un sniegt iespējamo palīdzību, t.sk. Attīstības palīdzību, jaunattīstības un citām pārejas ekonomikas valstīm, īpašu uzmanību veltot kaimiņvalstīm. 1.3. Sadarbība, t.sk. Attīstības jomā tiek veidota, lai nodrošinātu demokrātiskas reformas, cilvēktiesību ievērošanu, kā arī ekonomisko un sociālo izaugsmi, panākot ilgtspējīgu attīstību un nabadzības samazināšanos jaunattīstības valstīs un valstīs ar pārejas ekonomiku. 1.4. Eiropas Savienībai, par kuras dalībvalsti Latvija plāno kļūt jau 2004. gadā, Attīstības politika ir viens no centrālajiem elementiem ES ārējā politikā1 kopā ar tās ārējām politiskajām attiecībām, ieskaitot Kopējo Ārējo un Drošības politiku un starptautiskās tirdzniecības politiku. Katrā no šīm jomām pasaules mērogā ES jau ir lielākais spēlētājs un tiek prognozēts, ka nākamā ES paplašināšanās nostiprinās tās lomu vēl vairāk: — ES jau tagad ir ļoti ievērojams spēks starptautiskajās attiecībās. Paplašinātajā ES būs vismaz 25 valstis ar apmēram pusmiljardu iedzīvotāju; — ES jau tagad ir lielākais tirdzniecības bloks. Pēc paplašināšanās reģions veidos vienu piekto daļu no pasaules tirdzniecības, tas būs apmēram 50% izejošo investīciju avots un uzņems apmēram 30% ienākošo investīciju; — ES jau tagad ir lielākais Oficiālās Attīstības palīdzības2 (ODA) un humānās palīdzības sniedzējs pasaulē — tā sniedz apmēram pusi pasaules ODA, no kuras apmēram 22% tiek pārvaldīti Kopienas līmenī. ES dalībvalstis 2002. gadā ir apņēmušās palielināt savus ODA budžetus ar mērķi sasniegt vidējo ES ODA/GNI (jeb Oficiālās Attīstības palīdzības attiecība pret Nacionālo kopproduktu) attiecību 0,39% līdz 2006. gadam un tas ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) deklarēto mērķi 0,7%. Par jauno dalībvalstu iemaksām Attīstības palīdzībai, tai skaitā ODA, vēl notiks sarunas, tomēr jau tagad ir skaidrs, ka arī jaunajām dalībvalstīm būs jāpiedalās Kopienas Attīstības politikas veidošanā. 1.5. Latvija jau tagad sniedz atbalstu pārejas ekonomikas un jaunattīstības valstīm gan divpusēji3, gan sadarbībā ar starptautiskajām organizācijām4. Latvijas eksperti ir piedalījušies noderīgas pieredzes sniegšanā vairākās jomās, arī kā starptautisko organizāciju vai kā valstu konsultanti. Līdz šim Latvijas dalība palīdzības sniegšanā nav bijusi balstīta uz programmu vai stratēģiju, bet gan, galvenokārt, reaģējot uz atsevišķām situācijām. Attīstības palīdzībai (tikai ļoti aptuveni dati) 1999.gadā kopumā tika piešķirti LVL 88 773, 2000. gadā LVL 29 321 un 2001. gadā, ieskaitot daudzpusējo sadarbību, — aptuveni LVL 898 201 (ODA un OA kopā LVL 1 098 764; skat. pielikumu). 1.6. Turklāt, 2001. gada 22. novembrī Saeimā tika pieņemti grozījumi likumā “Par muitas nodokli (tarifiem)”, kas daļēji ieviesa Vispārīgo Priekšrocību sistēmas shēmu jaunattīstības valstīm, paredzot brīvu tirgus pieeju vismazāk attīstītajām valstīm5. 1.7. Kā atskaites punkts varētu tikt lietots 2010. gads — saskaņā ar Pasaules Bankas t.s. “graduation policy” un prognozēm, 2010. gadā Latvija varētu pārsniegt ienākumu līmeni uz vienu iedzīvotāju (šobrīd tas ir 5225 USD 2000. gada cenās), pēc kura Banka pārskata valsts vispārējo ekonomisko situāciju, lai pārbaudītu tās spēju uzturēt ilgtermiņa attīstības programmu bez Bankas finansu atbalsta. Šis atskaites datums varētu tikt izmantots kā datums, no kura Latvija kļūst par pilnvērtīgu donorvalsti. 1.8. Tai pašā laikā jāatzīmē, ka pāreja uz donorvalsts statusu notiek pakāpeniski un, kā minēts iepriekš, Latvija jau tagad sniedz dažāda veida palīdzību un tās apjomi ar katru gadu pieaug. Vēl vairāk – vairākas valstis, līdzšinējās palīdzības sniedzējas Latvijai, ir paziņojušas par sniegtās palīdzības pakāpenisku samazināšanu, par atskaites punktu uzskatot iestāšanos ES. Arī ANO Attīstības programma (ANAP) gatavojas pārtraukt savu darbību Latvijā ar 2004. gadu. 1.9. Līdz šim Latvija ir veikusi iemaksas speciālos fondos un programmās, sniedzot humāno palīdzību dabas un cita veida katastrofu seku likvidēšanai, kā arī konsultējot pārejas ekonomikas valstis ekonomisko reformu īstenošanā. Palīdzības piešķiršana pēc ad hoc principa ar Ministru kabineta ikreizēju atsevišķu lēmumu vai Finansu ministrijas rīkojumu neļauj plānot un izmantot pieejamos resursus efektīvi, kā arī sniegt visaptverošu situācijas raksturojumu par Latvijas sniegto palīdzību starptautiskajās organizācijās. 1.10. Latvija ir apņēmusies pieņemt un piemērot Eiropas Komisijas (EK) primāro likumdošanu Attīstības palīdzības politikā ar iestāšanās brīdi bez izņēmumiem un pārejas periodiem. Tai skaitā, Latvija ir apņēmusies koordinēt savu Attīstības palīdzības politiku un saskaņot savas ārvalstu palīdzības programmas ar ES un dalībvalstīm, ieskaitot koordinētu pieeju starptautiskajās organizācijās un konferencēs, kā arī uzņēmusies saistības dot ieguldījumu Kopienas palīdzības programmās. 1.11. Papildus līdzdalībai ES attīstības politikā Latvijai jāturpina īstenot divpusējos un daudzpusējos sadarbības projektus, sniedzot palīdzību jaunattīstības un pārejas perioda valstīm, ņemot vērā savas prioritātes. 1.12. Līdz ar iestāšanos ES, tāpat kā pārējām ES dalībvalstīm, Attīstības sadarbības politika pakāpeniski kļūs par vienu no centrālajiem Latvijas ārpolitisko mērķu (attiecībā uz valstīm, kuras nav ES vai citas donorvalstis) realizēšanas mehānismiem.